Kustības “Lielā talka” vadītāja Vita Jaunzeme cer, ka šogad tiks
sasniegts rekordaugsts talkas dalībnieku skaits – 200 000, bet pēc tam
cilvēki vairs nebūs jāmudina uz apkārtējās vides sakopšanu un viņi darīs
to paši.
Jaunzeme žurnālistiem šodien stāstīja, ka ir svarīgi panākt, lai
talkā iesaistās 10% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, jo tas esot
cilvēku skaits, kas “pavilks” sev līdzi arī citus iedzīvotājus un
kustība vērsīsies arvien plašāka. Cilvēki tad pamanīs, ka Latvija kļūst
arvien zaļāka un tīrāka, un arī paši vēlēsies dot savu ieguldījumu, kā
arī viņiem pāries vēlme piemēslot apkārtni, cer Jaunzeme, savukārt, ja
nebūs, kas piegružo apkārtni, tad arī nebūs jāorganizē talkas.
“Talka ir tikai instruments, lai sasniegtu mērķi,” teica Jaunzeme.
Viņa atzina, ka pēdējos gadus salīdzinājumā ar talkas pirmsākumiem vairs
nav vērojams liels dalībnieku skaita pieaugums. Iespējams, ka cilvēki
ir nedaudz zaudējuši entuziasmu, pieļāva talkas organizētāja, tomēr
joprojām saglabā cerību, ka šogad tiks sasniegts 200 000 dalībnieku
skaits.
Citādi ir ar talkai pieteikto vietu skaitu – tas ar katru gadu
pieaug. Ja pagājušajā gadā oficiāli bija pieteiktas 1453 talkas, šogad
līdz šim jau pieteiktas vairāk nekā 1500, turklāt vēl šodien ir
iespējams tās oficiāli pieteikt. Tikmēr piesārņoto vietu skaits gadu no
gada turpina samazināties, lai gan joprojām to ir daudz. Jaunzeme
atklāja, ka ir nepieciešams talku organizēt vienā vietā trīs gadus pēc
kārtas un tikai tad šī vieta ir sakopta un tajā vairs netiek mēslots.
Uzrunājot klātesošos pie Raiņa pieminekļa, Jaunzeme pauda cerību, ka
arvien vairāk cilvēku sapratīs, ka bez tīras apkārtējās vides paši nebūs
veseli, bet gan kļūs arvien dumjāki un slimāki. Viņa cer, ka arvien
vairāk cilvēku arī paši gribēs, lai Latvija kļūst arvien tīrāka un
zaļāka. Citējot Raiņa vārdus “Pastāvēs, kas pārmainīsies”, kas ir šī
gada talkas vadmotīvs, Jaunzeme uzsvēra, ka cilvēki pastāvēs tikai tad,
ja mainīsies, ja mainīs sevi un vidi sev apkārt.
Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis Viesturs Silenieks, aicinot
iesaistīties Lielajā talkā, norādīja, ka katram reizi gadā ir jāizdara
kaut kas Latvijas labā un nepietiek tikai ar savas sētas sakopšanu.
Pasākuma laikā izskanēja ierosinājums izveidot Lielās talkas
atkritumu muzeju, kurā varētu eksponēt populārākos atkritumus, kas
atrasti talkas laikā. Uz to uzņēmuma “Latvijas Dzelzceļš” Mārketinga
direkcijas direktores vietnieks Toms Ābele jokojot atbildēja, ka
“Latvijas Dzelzceļam” ir liels muzejs, kurā varētu apsvērt iespēju
izvietot šādu ekspozīciju. Daloties pieredzē par iepriekšējos gados
talkās savākto, viņš atklāja, ka ir vākti gan televizori un gumijas
zābaki, gan grāmatas un pat radiatori. Uzņēmuma darbinieki šogad dosies
palīgā arī kādreizējiem dzelzceļa darbiniekiem, tādējādi aicinot
neaizmirst arī par blakus esošajiem cilvēkiem, kam nepieciešama
palīdzība.
Latvijā Lielā talka šogad norisināsies 25.aprīlī, kad visa Latvija
atkal tiks aicināta vienoties kopīgās vides sakopšanas un
labiekārtošanas aktivitātēs. Lielās talkas tradīcija aizsākās ar talku
2008.gada 13.septembrī, kas bija kā iedzīvotāju dāvana valstij tās
90.dzimšanas dienā. Projekta mērķis ir līdz Latvijas simtgadei 2018.gadā
to padarīt par tīrāko valsti pasaulē. Pērn Lielajā talkā oficiāli
pieteiktajās 1453 talkas vietās talkoja aptuveni 160 000 cilvēku, un tās
laikā tika savāktas 1768 tonnas atkritumu. Lielo talku organizē
biedrība “Pēdas LV”.
