Līdz šim ziemas kviešu, kā arī rapša ražas potenciāls pēc vēsā un
nokrišņiem bagātā maija vērtējams kā labs, īpaši Zemgales un Kurzemes
laukos, līdz ar to pastāv iespējas rudenī novākt rekordražas, informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC)
Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.
LLKC augkopības eksperti secina, ka ziemas kviešu ražas potenciāls
valstī kopumā varētu būt ļoti labs. Lauki ar vislielāko potenciālu
pagaidām ir Zemgalē un Kurzemē, kur ražas dažos laukos varētu būt virs
piecām sešām tonnām no hektāra.
Vienlaikus agronoms norāda – lai šo potenciālu noturētu, nepieciešams
veikt augu mēslošanu un augu aizsardzības pasākumus. Laukos, kur tas
netiek darīts, augiem pietrūkst tādu barības elementu kā slāpeklis un
sērs, kā arī augi inficējas ar slimībām.
“Maijs parasti ir viens no sausākajiem gada mēnešiem, bet šogad
mitruma bija pietiekami. Biežie nokrišņi gan radīja saspringtu darbu
lauku apstrādei ar augu aizsardzības līdzekļiem, un šim darbam nācās
“ķert momentus”, tādēļ dažviet sējumu kopšanas pasākumi ir nedaudz
iekavēti,” atzina Balodis.
Šogad ziemāju platības Latvijā aizņem 320 300 hektāru, kas ir
aptuveni par trešdaļu vairāk nekā pērn, kad šis rādītājs bija 210 000
hektāru.
Ar ziemas rapsi apsēti kopā 65 800 hektāru, kas ir par 30% vairāk
nekā pērn, kad tika apsēti 46 200 hektāru. Vidējā raža prognozēta 3,4
tonnas no hektāra salīdzinājumā ar 1,8 tonnām pērn, bet kopraža varētu
sasniegt 223 800 tonnas salīdzinājumā ar 83 100 tonnām pērn.
Ar ziemas kviešiem šogad apsēti 275 900 hektāru (pērn – 164 000),
Vidējā šīs kultūras ražība patlaban tiek prognozēta 4,4 tonnas no
hektāra salīdzinājumā ar 3,4 tonnām pērn, un kopraža varētu sasniegt
1,214 miljonus tonnu. Pērn šis rādītājs bija 525 600 tonnas.
Kā norāda Balodis, rudzu un tritikāles lauki patlaban izskatās
apmierinoši, bet to stāvoklis tomēr neesot tik labs kā 2013.gadā, kad
tika iegūtas ļoti labas ražas. Ar rudziem apsēti kopā 35 400 hektāru,
vidējā raža tiek prognozēta 3,7 tonnas no hektāra, bet kopraža – 130 900
tonnu. Ar tritikāli apsēti 7000 hektāru, vidējā raža varētu būt 2,9
tonnas no hektāra, bet kopraža – 20 300 tonnu.
“Par reālajiem ražas datiem varēsim spriest pēc jūlija lauka
apskatēm. Vēl vismaz divi mēneši līdz ražas vākšanai, un, kā katru gadu,
iespējami dažādi riska apstākļi, kas var ietekmēt ražu,” rezumēja
agronoms.
Kā ziņots, pērn graudu kopražā tika sasniegts visu laiku rekords –
2,2 miljoni tonnu, tādējādi pārsniedzot 2012.gada rekordu – 2,1 miljonu
tonnu. Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu galvenokārt ietekmēja ar
graudaugiem apsēto platību pieaugums.
Savukārt graudu iepirkums bija lielākais pēdējo četru gadu laikā – 1
947 300 tonnu, tikmēr vidējā iepirkuma cena turpināja pazemināties, un
2014.gadā tā bija 148,06 eiro par tonnu, kas ir zemākā cena pēdējo četru
gadu laikā.
