Par Valsts prezidentu šodien Saeima ievēlēja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS). Zaļo
un zemnieku savienības (ZZS) virzīto Vējoni Valsts prezidenta amatā
ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis
šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.
Pret
Vējoni nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies
nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.
Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7. jūlijā.
Vējonis
būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības
atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
Kā
ziņots, Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti –
Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī
Saeimas deputāti – partijas “Saskaņa” pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un
Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.
Pirmajā
balsojumā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu
jeb vismaz 51 balsi. Kā pirmais no cīņas par prezidenta krēslu izstājās
Bondars. Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89
deputāti. Šīs partijas septiņi deputāti bija solījuši nākamajos
balsojumos nepiedalīties, tomēr izrādījās, ka viņi balsojumā piedalās un
balso pret visiem kandidātiem.
Nākamais no
cīņas par Valsts prezidenta amatu izstājās Dolgopolovs. Par viņu
nobalsoja 23 deputāti jeb par vienu mazāk nekā ir “Saskaņas” frakcijā.
“Saskaņa” bija solījusi nākamajos balsojumos balsot pret visiem
kandidātiem.
Savukārt ceturtajā balsošanas
kārtā no cīņas izstājās “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK
(VL-TB/LNNK) virzītais Levits. Par viņu pirmajā balsojumā nobalsoja 24,
otrajā – 25, trešajā – 26, bet ceturtajā – 26 parlamentārieši. Pirms
vēlēšanām viņam atbalstu solīja VL-TB/LNNK frakcija, kā arī vismaz
deviņi “Vienotības” deputāti un “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds
Balodis jeb kopumā viņam tika prognozētas 27 tautas kalpu balsis.
Vējoni pirmajā un otrajā balsojumā atbalstīja 34 deputāti, trešajā – 35, bet ceturtajā – 46 tautas kalpi.
Vējonis
jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā
būs nacionālā vienotība un nacionālā pašapziņa un patriotisms, un
sociālais taisnīgums.
Vējonis vairākus gadus
strādājis par vides ministru, savukārt kopš 2014.gada strādā
aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas
deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas
līdzpriekšsēdētāja amatu.
Pirms iesaistīšanās
valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes
deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.
gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.
Vējonis
1989. gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis
biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994. gadā Somijā
Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā
izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU
bioloģijas zinātņu maģistra grādu.
Valsts
amatpersonas deklarācijā par 2014. gadu politiķis norādījis, ka dažādās
valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim
pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.
Vējonim
nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī
norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos un
dzīvības apdrošināšanā.
Vējoņa kandidatūras
izvirzīšanas pieteikumu parakstīja vairāki ZZS pārstāvji un partijas
“Vienotība” līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. No ZZS bija
parakstījušies deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Gundars
Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri pārstāv visas četras Zaļo
un zemnieku savienības sadarbības partijas.
