Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma
grozījumus likumā par valsts pensijām, kas paredz sākt pārrēķināt
pensijas no nākamā gada, lai novērstu negatīvu kapitāla indeksa ietekmi
uz to apmēru.
Paredzēts, ka pensijas tiks
pārrēķinātas no nākamā gada, bet konkrētos gados pārskatāmās pensijas un
pārskatīšanas nosacījumi tiks noteikti ikgadējā valsts budžeta likumā
un vidējā termiņa budžeta ietvara likumā, izvērtējot valsts budžeta
iespējas. Līdz ar to šajā likumā netiks iekļauts mehānisms pensiju
pārskatīšanai, vai tas tiks darīts atkarībā no piešķiršanas laika vai
pansijas apmēra. Tas tiks noteikts budžeta likumā.
Likuma izmaiņas paredz ierobežot indivīdu uzkrātā pensijas kapitāla
jeb uzkrāto sociālo iemaksu svārstības, nesamazinot piešķiramās pensijas
apmēru gados, kad apdrošināšanas iemaksu algu indekss ir mazāks par
“1”. Šādā situācijā pensiju kapitāla aktualizācijai tiks piemērots
indekss “1”, tātad faktiski pensijas kapitāls paliks nemainīgs.
Līdztekus likumā iestrādāts mehānisms, lai novērstu pārāk strauju
pensiju kapitāla pieaugumu ekonomiskās izaugsmes gados.
Pensiju likuma grozījumi, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu,
paredz arī pilnveidot invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību,
mainoties invaliditātes grupai. Likuma izmaiņas paredz I un II grupas
invaliditātes pensijas pārrēķina formulā ietvert lielākus koeficientus,
un pensijas apmērs pārrēķina rezultātā varēs pieaugt straujāk.
Pašreizējais mehānisms pārrēķina formula ļauj pensiju palielināt ne
vairāk par 10%. Kā norādījusi Satversmes tiesa, lai arī personas, kurām
mainās invaliditātes grupa, atrodas salīdzināmos apstākļos ar personām,
kurām invaliditāte tiek noteikta pirmreizēji, piešķirtās pensijas apmērs
abos gadījumos var būt nesamērīgi atšķirīgs.
Likuma izmaiņas paredz pagarināt vecuma pensijas izmaksu saglabātajā
invaliditātes pensijas apmērā gadījumos, kad invaliditātes pārtraukuma
laiks nav lielāks par četriem mēnešiem. Patlaban vecuma pensiju izmaksu
iepriekšējā apmērā turpina, ja invaliditātes pārtraukums nav ilgāks par
mēnesi. Taču praksē ir gadījumi, kad persona nepagūst veikt
invaliditātes ekspertīzi un pagarināt invaliditātes termiņu mēneša
laikā, un nav tiesiska pamata pensiju saglabāt iepriekšējā apmērā.
Lai novērstu gadījumus, kad personas vienlaikus saņem pensiju un
bezdarbnieka pabalstu, likumā paredzēts noteikt, ka vecuma pensijas
izmaksa tiek pārtraukta uz laiku, kamēr persona saņem bezdarbnieka
pabalstu.
Iepriekš par šiem grozījumiem un pensiju pārrēķināšanu bija
domstarpības gan valdībā, gan arī izskatot likumprojektu Saeimā. Saeimas
komisija jūnija sākumā kā iespējamo kompromisu saistībā ar grozījumiem
likumā par valsts pensijām ierosināja paredzēt no nākamā gada pārskatīt
mazākās pensijas, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to
apmēru. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pirmdien pēc
koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka pensiju pārrēķināšanu varētu
sākt ar 2017.gadu un veikt sešu gadu laikā. Valdības vadītāja uzsvēra,
ka šādu solījumu varētu iekļaut budžeta likumā, nevis
likumā “Par valsts pensijām”.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Siliņš iepriekš
pieļāva, ka saistībā ar nepanākto vienošanos par pensiju pārrēķinu no
nākamā gada seniori varētu pieprasīt Straujumas valdības atkāpšanos.
Savukārt opozīcijas deputāts Andrejs Klementjevs (S) paziņoja, ka
opozīcija varētu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi par pensiju likuma
grozījumiem dienā, kad svinīgo solījumu, stājoties Valsts prezidenta
amatā, nodos Raimonds Vējonis (ZZS). Opozīcija arī draudēja šajā dienā
organizēt protesta akcijas.
Tomēr, ņemot vērā panākto vienošanos, opozīcija vairs neplāno
prezidenta inaugurācijas dienā sasaukt ārkārtas Saeimas sēdi, līdz ar to
nenotiks arī plānotās protesta akcijas, piebilda deputāts.
