Pašlaik viena no aktuālākajām tēmām ir jautājums par to, ko mums dos un ko ņems jaunais 2016. gada budžets. Jāapspriež gan tas, ko ņems, jo izskatās, ka paņems vairāk nekā iedos.
«Sociālo nevienlīdzību mazinošais» budžets ar minimālās algas palielinājumu par desmit eiro un neapliekamā minimuma paaugstinājumu par desmit eiro realitātē virknei iedzīvotāju atalgojumu palielinās par aptuveni desmit eiro un vairāk. Pārējais aizies nodokļos. Tomēr arī šo summu saņēmēji, visdrīzāk, dzīvos ar vēl plānākiem maciņiem. Izskatās, ka budžets sitīs atkal pa strādnieku kabatām, jo palielinātie maksājumi lielākoties skars tieši uzņēmējdarbības jomas.
Valsts plāno paaugstināt degvielas akcīzes nodokli, arī pašiem taupīgākajiem, kuru spēkratus darbina autogāze, par litru būs jāmaksā trīs centi vairāk. Ja braukājat uz darbu, tie pārvēršas vairākos eiro. Plānots ieviest pievienotās vērtības nodokli apsaimniekošanas maksai, kas ne tikai radīs haosu gada nogalē, bet arī liks maksāt vairākus eiro mēnesī vairāk.
Patīk apmeklēt kultūras sarīkojumus, baudīt glāzi vīna vai uzsmēķēt? Maksājiet vēl vairāk! Papildu likmi kaitīgiem ieradumiem var saprast, taču nav skaidrs, ko valdībai nodarījusi kultūra. Varbūt nabagiem tā nepienākas?
Valdības pārstāvji lielās ar uzņēmējdarbības atbalstu. Stāsta, ka Latvija kļūst bagātāka. Šai attīstībai vajadzēja «barot» budžetu, lai apmierinātu Ministru kabineta prasības. Tā vietā valdība nepārtraukti pārveļ savas funkcijas uz pašvaldību pleciem un paaugstina nodokļus vai ievieš jaunus iedzīvotājiem. Secinājums – ministriju vēlmes netiek sasaistītas ar valsts un iedzīvotāju iespējām. Lai kāda būtu situācija un cik mēs maksātu, pašreizējai valdībai vienmēr būs par maz.
