Pastaigu cienītājiem, sēņotājiem Vecsaules pusē, Brunavas vai Iecavas apkaimes mežos pēc gadiem desmit savus ierastos maršrutus nāksies mainīt. Vairāku desmitu kilometru garumā Iecavas un Bauskas novadu sašķels starptautiskā dzelzceļa maģistrāle «Rail Baltica».
Šķērsos pa uzbērumu
Projekta īstenošanas grafikā pašlaik rit materiālu sagatavošana sabiedriskajai apspriešanai. Speciālisti izstrādājuši tehniskos risinājumus sliežu novietojumam dabā.
Kopš aprīļa vairāk nekā 40 ekspertu telpiski plānoja «Rail Baltica» trasi un veidoja inženierbūvju telpiskos variantus, pārvadus, tiltus, šķērsojumus, piebraucamos ceļus, energolīniju un gāzes pārvadus. Kopumā izveidoti vairāk nekā 500 risinājumi infrastruktūras šķērsošanai, tajā skaitā 60 tiltu veidi visiem trašu variantiem. Pieteikumu mērķis ir piedāvāt mūsdienīgus risinājumus, saglabājot esošo autoceļu, energoresursu un gāzes sistēmu, nodrošinot tās nepārtrauktu darbību.
Viens no vizualizācijas variantiem izstrādāts maģistrāles A7 un sliežu ceļa šķērsojumam Brunavas pagasta Grenctālē. Vizualizācijā nav ievēroti dabā esošie mērogi, precīzs objektu izvietojums. Tos ņems vērā, izstrādājot tehniskos projektus. Taču ir redzams princips, ka dzelzceļa sliedes paliks zemes līmenī, bet ceļš A7 pie Grenctāles sāks iet kalnup, lai pretim «Rainim» pa pārvadu šķērsotu «Rail Baltica», un tad atkal no uzbēruma braukšana turpinātos līdzšinējā līmenī. Vizualizācijā redzams, ka līdzīgā veidā pār uzbērumu pārvietosies transports, kas brauks no Grenctāles uz Kukučiem, Ērgļiem, Budbergu.
Pārejas dzīvniekiem
Izbūvējot «Rail Baltica», Latvijā pirmo reizi taps speciālas dzīvnieku pārejas. Tās būs vairākus metrus platas būves, kurās augs koki, zāle. Tās būvēs, maksimāli pielāgojot dabiskajai meža videi. Dzīvnieki šķērsos maģistrāli, nenonākot saskarē ar dzelzceļa objektu.
Dzelzceļa maģistrāli visā Latvijas teritorijā no abām pusēm ieskaus žogs. Tā būs liegta nepiederošo personu un dzīvnieku nokļūšana uz sliedēm. Atbilstīgi situācijai, žogi būs no betona vai arī caurredzami – metāla pinuma vai plastikāta. Tiek domāts par migrējošajiem putniem, lai viņi bezjēdzīgi netriektos pret plastikāta žogu, nodarot sev pāri.
Uz augstiem balstiem
Upju šķērsošanas vietās būvēs īpašus uzbērumus. Taču tos veidos tā, lai gar ūdenstilpes krastu netraucēti varētu pārvietoties cilvēki un dzīvnieki. Dažviet, piemēram, šķērsojot Gauju, sliedes vairāku metru garumā būs novietotas uz īpašiem augstiem balstiem.
Pilnsabiedrības «RB Latvija» izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš uzsver, ka autoceļu šķērsojumi veidoti tā, lai saglabātu esošo ceļu tīklu. Upju šķērsojumos tilta forma un balstu novietojums veidots tā, lai būtu pēc iespējas mazāka ietekme uz dabas vērtībām. Astoņās līdz desmit vietās sagatavoti priekšlikumi pāreju būvei, kas nodrošinās dzīvnieku migrāciju starp mežu masīviem un dažādiem Latvijas reģioniem.
«RB Latvija» telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis apliecina, ka ārpus Rīgas vilciena maģistrāle ieplānota līdzās esošajam vai iecerētajam autoceļam. Savukārt posmā no Stopiņiem līdz Sējai dzelzceļš plānots kopā ar 330 kV Latvijas un Igaunijas starpsavienojuma elektroapgādes līniju.
Novembrī iecerēta «Rail Baltica» trases ietekmes uz vidi ziņojuma sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās. Pagaidām vēl nav nosaukts konkrēts laiks, kad sapulces varētu notikt Iecavas un Bauskas novadā.
UZZIŅAI
«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 mm jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Tas ļaus ar ātru un
videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienot Tallinu–Rīgu–Kauņu–Varšavu–Berlīni.
Baltijas valstīs tā būs elektrificēta divceļu dzelzceļa līnija apmēram 265 km garumā gan pasažieru, gan kravas vilcienu satiksmei. Projektētais vilcienu ātrums maģistrālē ir 240 kilometri stundā.
Vairāk informācijas un attēli apskatāmi vietnē railbaltica.info.
