Vai uzņēmums «Latvenergo» bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku drīkst nozāģēt kokus, kas aug uz viņa zemes?
– A/s «Sadales tīkls» pārstāve Tatjana Smirnova skaidroja, ka uzņēmuma mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi klientiem, maksimāli pasargājot gaisvadu elektrolīnijas no dabas stihiju izraisītiem apstākļiem. Lai nodrošinātu elektrotīkla uzturēšanu ekspluatācijai drošu, a/s «Sadales tīkls» katru gadu regulāri apseko elektrolīnijas un izvērtē ne tikai to tehnisko stāvokli, bet arī apzina bīstamos kokus un trasi.
«Trašu tīrīšana un arī bīstamo koku zāģēšana aizsargjoslās un gar elektrolīniju trasēm ir viens no vissvarīgākajiem darbiem, kas tiek veikts visu gadu, lai samazinātu riskus koku, zaru uzkrišanai uz elektrolīnijām un klientu elektroapgādes process notiktu pēc iespējas kvalitatīvi. Šos darbus uzņēmums vai sadarbības partneri saskaņo gan ar zemes īpašniekiem, gan ar pašvaldību, jo aizsargjoslās nozāģētie koki, krūmi un zari ir zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja īpašums,» uzsver T. Smirnova.
Viņa sacīja, ka konkrētais jautātājs nav minējis īpašuma adresi, tādējādi nav iespējas sniegt detalizētu informāciju par norādītajiem elektrotīkla uzturēšanas darbiem. Speciāliste aicina klientus, kuriem ir radušies jautājumi par uzņēmuma plānotajiem vai veiktajiem darbiem, zvanīt uz bezmaksas informatīvo tālruni 80200403 vai sūtīt savus jautājumus uz e-pastu: [email protected].
T. Smirnova vērsa uzmanību, ka elektrolīniju trašu tīrīšanas darbus vai bīstamo koku zāģēšanu veic arī a/s «Sadales tīkls» sadarbības partneri, tādēļ gadījumos, ja ir radušās neskaidrības vai pārpratumi, svarīgi par to informēt arī «Sadales tīklu».
T. Smirnova atklāja, ka šogad, lai paaugstinātu iedzīvotāju elektroapgādes drošumu Bauskas un blakus esošo novadu iedzīvotājiem, uzņēmums plāno elektrolīniju trašu tīrīšanu 104 kilometru garumā – Bauskas novadā 21 km, Rundāles novadā 17 km, Iecavas novadā 20 km un Vecumnieku novadā 46 km garumā, no kurām 42 km ir zemsprieguma 0,4 kV (kilovoltu) elektrolīnijas, bet 62 km vidējā sprieguma 20 kV elektrolīnijas.
Kāpēc gājēju un veloceliņu uz Rītausmām būvē gar «Nesti»? Vai tad nebūtu jēdzīgi, ka sāktu no Rītausmām, laistu pa vienu ceļa pusi?
– Bauskas novada būvinženiere Agita Eglinska paskaidroja, ka, veicot izpēti un datu apkopošanu pirms projektēšanas, tika pieņemts lēmums trasi novietot pa esošo gājēju celiņu, jo, izbūvējot celiņu gar otru ielas malu, būtu jāveido uzbērums, kas būtiski sadārdzinātu projektu.
«Šī projekta mērķis ir nodrošināt drošu pārvietošanos gar ceļa malu no Rītausmām līdz Bauskai, pilsētas robežās atjaunojot esošo gājēju celiņu un izbūvējot jaunu celiņu posmos, kuros nav trotuāra,» informē A. Eglinska.
Kāpēc grūtniecēm uz ultrasonogrāfiju jābrauc kaut kur citur, ja Bauskas slimnīcai ir sava aparatūra? Kāpēc nepiesaista speciālistu, kurš varētu veikt ultrasonogrāfiju grūtniecēm?
– SIA «Bauskas slimnīca» vadītāja Mirdza Brazovska paskaidroja, ka Bauskas slimnīcai ir ultrasonogrāfijas aparāts, bet nav speciālista. «Speciālistu nevar tik vienkārši «piesaistīt», jo viņu daudzums visā valstī ir stipri ierobežots un vēl mazāks ir to skaits, kuri ir gatavi strādāt atbilstīgi valsts līgumam un nosacījumiem. Ceru, ka situācija varētu atrisināties pozitīvi nākamajā gadā. Bauskas slimnīca piesaista jaunos speciālistus, apmaksājot rezidentūras studijas, taču tas nav paveicams ne vienā dienā, ne mēnesī,» uzsvēra M. Brazovska.
Kādas prasības jāievēro, lai pārdotu medījamo dzīvnieku, piemēram, briedi, kādam no uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar šo dzīvnieku uzpirkšanu? Vai mednieks var apstrādāt dzīvnieku pašrocīgi uz lauka un pārdot?
– Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Evita Leitāne skaidro – lai medījumu laistu pārtikas apritē, mednieks uz lauka drīkst izņemt tikai kuņģi un zarnas, kas gan ir jādara pēc iespējas ātrāk pēc nomedīšanas. Tad ir jāpieaicina apmācīta persona vai veterinārārsts, kas apskata medījumu un tā iekšējos orgānus, lai noteiktu pazīmes, kas var liecināt par to, ka gaļas patērēšana neapdraud veselību, un izraksta apliecinājumu. E. Leitāne uzsvēra, ka šāda apskate ir jāveic iespējami drīz pēc dzīvnieka nomedīšanas. Medījums uz apstrādes uzņēmumu vai savākšanas centru ir jānogādā
ar ādu, mežacūkām arī ar galvu un diafragmu, pēc iespējas ātrāk, lai sāktu ķermeņa dzesēšanu.
Ja ārkārtas gadījumā nav pieejama apmācīta persona, tad iekšējie orgāni, izņemot kuņģi un zarnas, un galva ir jādod līdzi ar medījumu un jāsniedz informācija par dzīvnieka nomedīšanas datumu, laiku, vietu, nodrošinot medījuma izsekojamību. Šajā gadījumā ķermeņa un iekšējo orgānu apskate tiks veikta apstrādes uzņēmumā.
