Vecumnieku novadā, kur no autoceļiem kopumā 384 kilometru garumā asfaltēti ir tikai trīs procenti, grantsceļi kavē uzņēmējdarbību, sadārdzina skolēnu pārvadāšanu un rada arī citas problēmas, uzskata Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis.
Viņš secinājis, ka ceļi esot arī galvenais bremzētājs uzņēmējdarbībai. «Kad pie mums kāds atbrauc ar domu par investīcijām, tad pirmais, ko piefiksē, ir ceļi, bet otrais – vai būs, kas strādā?» ziņu aģentūrai LETA pauda R. Melgailis, piebilstot, ka ir skaidrs – visu izejvielu uz vietas nebūs, kaut kas būs jāved, taču arī visu speciālistu uz vietas var nebūt, un viņiem būtu jābraukā, ko arī ietekmē ceļi.
«Tagad, piemēram, tiek runāts par ģipsi Skaistkalnes un Kurmenes teritorijā, kur esot lielākās neizraktās iegulas visā Baltijā, un perspektīva tur būtu aptuveni simt gadiem, bet, ja kādreiz organizēs kādu izstrādi, tad pēc loģikas jābūt uz vietas arī pārstrādei. Taču, vai Skaistkalnē būs tik daudz cilvēku, patlaban nekādu garantiju nav, un speciālistiem no kaut kurienes būs jābrauc, un arī tam ir nepieciešami sakārtoti ceļi. Ja nav ceļa, tad nav nekā. Arī pa esošo ceļu nevar tās tonnas izvadāt.
Ceļš izjuks pirmajā gadā. Patlaban uzņēmums SIA «Knauf» jau ir izpircis lielākās zemes platības potenciālajā ģipša ieguves zonā,» skaidroja R. Melgailis.
Patlaban uzņēmējdarbību Vecumnieku novadā ietekmē arī Rīgas, Ķekavas un Iecavas tuvums, kas atbilst ceļu un kustības virzieniem, turklāt vienīgi Rīgas virzienā ir asfaltēti ceļi, tāpēc novadā esot zemi bezdarba procenti.
«No darba nodrošinājuma šāds tuvums ir pozitīvs, taču šī paša iemesla dēļ novadā neat-tīstās uzņēmējdarbība, savukārt individuālā komercdarbība vai mazā uzņēmējdarbība ir bez aktivitātes, un ar šādu rādītāju mēs esam vieni no sliktākajiem Zemgalē – mēs esam nodarbināti, bet esam darba ņēmēji un negribam būt paši darba devēji,» pauda R. Melgailis.
Viņš aģentūru LETA informēja, ka lielākais darba devējs novadā tomēr esot pašvaldība.
