Jau pagājušajā rudenī Vecumnieku novada pedagogi sāka semināru ciklu «Cilvēki un darbs. Skaistkalnes pieredze». Toreiz viesojāmies pie mājas siera ražotājiem Initas un Jāņa Medņiem, kā arī ielūkojāmies Ilmāra Apses privātajā vēstures priekšmetu kolekcijā, kuru pats saimnieks nodēvējis par «Muzejiņu».
Atgriezušies mājās
Šoruden rīkojām otro tikšanos, dodoties izbraukuma seminārā uz zemnieku saimniecību «Baltiņi» pie Sandras Marcinkēvičas un Mārtiņa Pētersona, kā arī uz zemnieku saimniecību «Elnēni» pie Karīnas un Māra Āķiem.
Turpinot vecāku darba tradīciju, Sandra un Mārtiņš ir atgriezušies dzimtajās mājās un nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. Jaunie zemnieki audzē un realizē tirgū kartupeļus, sīpolus, bietes un burkānus, kāpostus un garšaugus. Dārzeņus iepērk lielveikali, restorāni, kā arī akciju sabiedrība «Latfood». Saknes tiek uzglabātas pagrabā, kuru pašlaik apsaimnieko skaistkalnieši – Pētersonu ģimene – un vecsaulieši – Gints Liepiņš un Māris Mikainis.
Kolhoza laika pagrabs
Pagrabs atrodas netālu no Pētersonu mājām, visapkārt ir dārzeņu audzēšanai piemērota zeme. Sakņu pagrabs uzbūvēts 1980. gadu sākumā – kolhoza «Skaistkalne» laikā, tolaik bijusi viena no trijām lielākajām sakņu glabātavām Latvijā. Pagrabs siltināts, aprīkots ar ventilāciju, lai nodrošinātu produkcijas kvalitatīvu uzglabāšanu.
«Pašmāju dārzeņi ir ļoti pieprasīti Latvijas tirgū, piemēram, realizēti jau visi zemnieku saimniecībā «Baltiņi» izaudzētie sīpoli. Tomēr statistika rāda, ka dārzeņu imports vietējā tirgū pārsniedz pašmāju izaudzēto. Arī cena, piemēram, no Polijas ievestajai produkcijai ir zemāka, jo tur lauksaimniecības politika ir audzētājiem labvēlīgāka. Latvijā pieprasīti ir dzelteni, miltaini kartupeļi, piemēram, ‘Bella Fleur’, ‘Soraya’, tādēļ šo šķirņu audzēšanai priekšroku dodam arī mēs,» stāsta jaunie zemnieki Sandra un Mārtiņš.
Izgājuši Rīgas ceļu
Sarunu un kartupeļu degustāciju turpinām zemnieku saimniecības «sirdī» – «Baltiņu» mājās. Ir iespēja nobaudīt vairākas pamatšķirnes – ‘Satina’, ‘Soraya’, ‘Vineta’, ‘Evolūcija’, ‘Bella Fleur’. Baudot latviešu otro maizi – kartupeļus, runājamies par dzīvi un darbu. Sandra ir absolvējusi Banku augstskolu un Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Mārtiņš ir mācījies būvniecību Rīgas Tehniskajā universitātē, pašlaik studē lauksaimniecību Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
«Visi esam izgājuši Rīgas ceļu, bet esam atgriezušies. Uz Rīgu ir jāiet, jāgūst zināšanas un pieredze, iespaidi, iespējas salīdzināt un novērtēt,» saka Mārtiņš. «Jaunajiem galvenais ir iemācīties atbildību, saprast, ka saņemsi par savu padarīto darbu. Katra paaudze ir atšķirīga. Jūtams, ka jaunieši nav apguvuši vienkāršas darba iemaņas. Strādāt ir jāiemācās ģimenē. Skumji, ka visu atbildību par jauno cilvēku – viņa zināšanām un darba prasmēm – prasa no skolas,» tāds ir jauno zemnieku redzējums.
Pirmie ekskursanti
Turpat netālu kaimiņos atrodas zemnieku saimniecība «Elnēni», kur jau kopš 1993. gada ar gaļas pārstrādāšanu nodarbojas zemnieki Karīna un Māris Āķi. «Gribat zināt, kā top «Āķu desa»?!» gaļas ceha pagalmā sagaida saimnieki Karīna un Māris. «Jūs esat šeit pirmie ekskursanti! Ražošanā izmantojam tikai cūkgaļu. Vēl nesen iepirkām no vietējiem audzētājiem cūkas, kāvām un pārstrādājām. Tagad gaļu iegādājamies no licencētas kautuves Jelgavas novadā, jo Skaistkalnē tikai daži saimnieki audzē cūkas savām vajadzībām,» stāsta Māris.
Apskatījām ražotnes telpas gaļas sadalei, uzglabāšanai, gaļas produkcijas gatavošanai, desu briedināšanai, sutināšanai un kūpināšanai. «Šajā pusē esam palikuši «pēdējie mohikāņi», kuri nodarbojas ar gaļas pārstrādi un kūpinājumu ražošanu. Kādreiz Bauskas rajonā bija 16 kautuves un vairāki pārstrādes uzņēmumi. Pirktspēja krītas, cilvēki aizbrauc. Tirgus ir ļoti mainījies, no ražotāja tiek prasītas zināšanas un kvalitāte,» pārliecināti stāsta ražotnes saimnieki.
Produkciju var iegādāties Karīnai un Mārim piederošajā veikalā Skaistkalnē un Bauzes tirgū Bauskā. Pieprasīti ir kūpinājumi – cauraudzis, šķiņķis, desa, karbonāde, speķītis, ribiņas. Skaistkalniešiem ir iespēja pirkt arī svaigu gaļu. Kūpinājumi ir iecienīts ciemakukulis.
Iesaistās skolas dzīvē
Karīna apguvusi zooinženiera specialitāti, bet Māris – lauksaimniecības inženiera-mehāniķa specialitāti toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā. Abi ir skaistkalnieši, darba tikums iemācīts no bērna kājas. Savā ģimenē izaudzināti dvīņi Kitija un Mārcis, bet jaunākais dēls Matīss ir Skaistkalnes vidusskolas 10. klases audzēknis. Karīna aktīvi iesaistās mācību iestādes dzīvē, ir Skaistkalnes vidusskolas skolas padomes priekšsēdētāja.
Lauku cilvēku ikdiena ir piepildīta ar daudziem darbiem, pienākumiem un rūpēm. Arī šajā tikšanās reizē par to pārliecinājāmies. Sirsnīgs paldies semināra interesentu mazajam pulciņam – Ilutai Somai no Misas vidusskolas un Voldemāram Barenam no Bārbeles, kā arī mūsu kolēģēm Austrai Augustei un Gitai Grīnbergai. Mūsu pateicība Vecumnieku novada izglītības metodiķei Vijai Beļūnai par atbalstu semināra organizēšanā.
