«Viens no mūsu pamatpienākumiem ir godprātīga nodokļu nomaksa,» pauda finanšu ministrs Jānis Reirs, atklājot Rīgā sociāli informatīvo kampaņu par nodokļu nomaksas nepieciešamību. Sagaidot jauno budžetu, ekonomisti veikuši vairākus pētījumus, kas rada šaubas par nodokļu godprātīgu izlietojumu.
«Šogad par kampaņas galveno mērķauditoriju izvēlēti jaunieši. Viņu izpratne par godprātīgas nodokļu nomaksas nozīmi valsts labklājībā un attīstībā atspoguļosies nākotnes nodokļu ieņēmumos,» kampaņas atklāšanas pasākumā pauda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Jaunā budžeta kritiķi norāda, ka šāda nostādne esot liekulīga – jauniešus aicina centīgi maksāt nodokļus, lai gan viņiem pašlaik svarīgākās nozares – izglītības jomas – pārstāvji plāno streikot, jo nav apmierināti ar to, kā apsaimnieko iekasētos nodokļus.
Jaunais, 2016. gada budžets uzjundījis daudz emociju. Viens no galvenajiem pārkāpumiem, ko pārmet valdībai, – netiek turēti solījumi par nodokļu sloga atvieglojumiem.
Ekonomisti aizvien vairāk vētī Latvijas nodokļu sistēmu un norāda, ka oficiālais darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir liels, salīdzinot gan ar kaimiņu valstīm, gan Eiropas valstu nodokļiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Jānis Hermanis publicējis salīdzinājumu, cik nodokļos darba ņēmēji samaksā Latvijā, cik – kaimiņu valstīs. Daudzām darba ņēmēju grupām atšķirība ir vairāki procenti. Un tā nav vienīgā problēma, ko aktualizē ekonomisti.
Uzņēmējs maksā dubultā
Atalgojuma uztveri parastajam darba ņēmējam gan Latvijā, gan daudzās ārzemju valstīs kropļo valsts obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu dalījums. Darba ņēmējs 2015. gadā maksā 10,5 procentus no oficiālās algas, darba devējs – 23,59 procentus. Lai kā to nosauktu, reāli darbinieks uzņēmējam izmaksā gandrīz par ceturtdaļu dārgāk nekā oficiālā alga. Ja pievieno pārējos nodokļus, kopējais maksājums kļūst iespaidīgs.
«Par to, ko cilvēki saņem «uz rokas», uzņēmējs maksā dubultā. Pareizāk būtu tā, ka samaksāju visu darba ņēmējam un viņš maksā nodokļus,» situāciju skaidro SIA «Bērzkalni» komercdirektors Valts Linde Bauskā. «Ja es samaksāju atalgojumā aptuveni astoņus tūkstošus eiro, nodokļos man jāsamaksā seši tūkstoši,» skaidro SIA «GEKA» valdes priekšsēdētājs baušķenieks Gūrijs Bulle. Viņš stāsta, ka Grieķijā neapliekamais minimums ir 600, Vācijā – 800, Holandē – 1000 eiro. Ja Latvijā neapliekamais minimums būtu vismaz 400 eiro, uzņēmējiem būtu vieglāk samaksāt, iedzīvotāji mazāk brauktu prom un palīdzētu ekonomikas attīstībai.
«Lai varētu maksāt tikpat, cik strādnieks saņem ārzemēs, mums nodokļos jāatdod daudz vairāk naudas nekā ārzemju uzņēmējam. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kāpēc ārzemēs strādnieki ar lielāku atalgojumu bieži vien var saražot preces par līdzīgu cenu kā pie mums,» uzsver «Bauskas Dzīves» aptaujātie darba devēji. Turklāt atšķirības nevajag meklēt tālā Eiropā – tās ir tepat, Baltijas valstīs.
Lafēra līkne
Kāpēc Igaunija var sasniegt labākus rezultātus ar mazākiem nodokļiem? Iemesli ir vairāki. Viens ir tīri ekonomisks. Amerikāņu zinātnieks Artūrs Lafērs savulaik pierādīja, ka, pārlieku kāpjot nodokļiem, ienākumi valsts budžetā pieaug mazāk, nekā gaidīts. To nosaka tas, ka iedzīvotājiem ir mazāk naudas, kā arī vēlme pāriet uz ēnu ekonomiku. A. Lafērs vērtēja, ka atkarībā no ekonomikas īpatnībām šī robeža var būt 35 – 65 procenti. Latvijā darbaspēka nodokļi nav vienīgie, ko maksā iedzīvotāji. Vēl ir pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodokļi un citi maksājumi, pēdējā laikā nākuši klāt vairāki jauni, un procentuāli iedzīvotāji aizvien vairāk maksā nodokļos. Rezultātā iedzīvotāju rīcībā naudas ir aizvien mazāk, un tas bremzē ekonomikas attīstību.
Par to liecina arī dati, kā pildās 2015. gada budžets Latvijā un Igaunijā. Mūsu valstī oktobrī iekasēts par aptuveni 50 miljoniem mazāk nekā plānā, kaimiņu zemē vairākās nodokļu jomās jau oktobrī iekasēts tik, cik plānots bija visam gadam. Par Igaunijā paveikto informē Margus Tāts, Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta analītiķis. Kopējie Igaunijas budžeta ienākumi šogad plānoti par 1,5 miljardiem eiro lielāki nekā Latvijā.
«Igaunijā man ir partneris. Biju ciemos un sapratu, kāda ir starpība starp Igaunijas uzņēmējiem un mums, viņi nebaidās par rītdienu. Viņi zina, ka uzņēmumam tur ir nākotne,» atzīst G. Bulle.
Uzblīdusi pārvalde
Uzņēmēji uzsver, ka valdības problēma ir neprasme izmantot valsts budžetu. Latvijā katru gadu apstiprina deficīta budžetu un lielus līdzekļus tērē parāda apsaimniekošanai. Igaunija no šīm lamatām ir izvairījusies. Arī valdības dažādu uzņēmumu glābšanas mēģinājumi nav bijusi veiksmīgas saimniekošanas paraugstunda. Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija aprēķinājusi, ka «Parex bankas» pārņemšanas darījumā valsts paliks «mīnusos» un varētu neatgūt 500 – 700 miljonus eiro. Tā liecina ziņu aģentūras LETA informācija. Nodokļu maksātāju nauda izlietota nelietderīgi, un regulārā jaunu nodokļu ieviešana un esošo paaugstināšana situāciju neuzlabo.
«Tā, kā valsts un Bauskas novada pašvaldība izrīkojas ar nodokļu maksātāju naudu, privātajā sektorā tāds uzņēmējs ilgi nestrādātu. Partnerus ar tādu darbību nenoturēsi,» vērtē Valts Linde. «Latviju grauj un dzen bezdibenī valsts pārvalde. Tā ir ļoti uzblīdusi,» uzskata G. Bulle. Par to liecina Centrālā statistikas biroja dati – pēc 2008. gada krīzes valsts birokrātijas aparāts saruka, bet tagad skaita ziņā tuvojas 2008. gada datiem, lai arī iedzīvotāju daudzums Latvijā ir samazinājies. Aizvien mazākam iedzīvotāju skaitam jāuztur arvien vairāk ierēdņu. Līdzīgi ir Bauskas novadā. Pirms diviem gadiem Bauskas novada administrācijas saimnieciskajā nodaļā bija seši darbinieki, tagad – 12. «Valsts pārvaldes darbinieki tikai pārdala naudu no vienas kabatas uz otru. Nodokļus maksā un valsts aparātu uztur strādnieki un uzņēmēji,» pārliecināts ir Gūrijs Bulle.
Maksā «aploksnē»
Vēl viens iemesls, kāpēc lielie nodokļi nenāk valstij par labu, un te ir vērojama korupcija. Jau 1998. gadā veiktais Pasaules Bankas pētījums Latvijā uzrādīja, ka uzņēmumi apmēram divus procentus apgrozījuma tērē kukuļdošanā. Par korupcijas apjomiem liecina arī pēdējā laika skaļākās krimināllietas. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskata «Daimler» lietu. Saskaņā ar apsūdzību – nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā pieci miljoni eiro. Autoražotāja «Daimler» meitasuzņēmuma «Evo Bus» amatpersonas no 2002. gada jūlija līdz 2006. gada decembrim par 117 «Mercedes Benz» autobusu iegādes nodrošināšanu, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstinājušas iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguvušas līdzekļus kukuļu došanai valsts amatpersonām. Korupcijā iesaistītajām amatpersonām uzņēmēji samaksāto pēc tam atgūst no pasūtījumiem, par kuriem norēķinās ar nodokļu naudu vai par ko maksā iedzīvotāji.
Uzņēmēji pauž, ka vienīgā iespēja noturēties tirgū, ir pieņemt birokrātiskā aparāta nosacījumus un maksāt algas «aploksnē». «Var izvēlēties, vai es maksāju daļu «aploksnē» un tomēr daļu nodokļu valstij samaksāju vai slēdzu uzņēmumu un nodokļus vispār nemaksāju. Dot kukuļus ir izdevīgi – uz valsts pasūtījuma nopelnīs visi, jo pat ar iepirkumu konkursiem tie nodrošinās gan peļņu uzņēmējam, gan kukuļu naudu ierēdņiem. Cieš vienīgi strādnieki, jo visi ietaupījumi notiek uz viņu rēķina,» tā «Bauskas Dzīvei» atzina uzņēmējs, kurš nevēlējās paust savu vārdu.
Darba devēju protests
Par to, kā uzņēmēji vērtē valdības aktivitātes, liecina bankas «Citadele» veiktā aptauja – kopš 2014. gada uzņēmēju pesimisms pieaug, neskatoties uz iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Ticības valsts straujai attīstībai uzņēmējiem nav.
Piektdien pasniegtas LDDK Gada balvas labākajiem darba devējiem un viņus atbalstošajām institūcijām visā Latvijā. Šogad pirmo reizi nolemts nepiešķirt Gada balvu darba devējiem draudzīgākajai valsts institūcijai. «Pirmo reizi pēdējos 20 gados piedzīvojām situāciju, kad sociālie partneri vienā balsī teic, ka valdības iecerētais kurss budžeta veidošanas procesā aizvedīs mūs nepareizā, ar valsts stratēģiskajiem mērķiem nesaskaņotā virzienā. Nevaram nepaust savu nostāju par šī gada sadarbību ar politikas veidotājiem,» uzsvēra LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.
UZZIŅAI
Izmantojot Valstu ieņēmumu dienestu algu kalkulatorus, LDDK eksperts Jānis Hermanis salīdzinājis, cik darba devējam Baltijas valstīs izmaksā strādnieks, kura neto alga ir 600 eiro:
Latvijā tie ir 1045,45 eiro,
Lietuvā – 1025,78 eiro,
Igaunijā – 987,54 eiro.
«Lietuvā un Igaunijā nodokļu maksājumos ietverta veselības apdrošināšana. Latvijā darba devēji slimības naudā tērē 47 miljonus eiro gadā, daudzi pērk polises darbiniekiem,» secina eksperts.
