Bauskas novada iedzīvotāja vērsusies «Bauskas Dzīves» redakcijā, jo viņu šokējusi mediķu attieksme Bauskas slimnīcā. Sievietei jau otro nedēļu bijušas veselības problēmas, «streikojis» vēders. Pagastā ārsta palīdze, kārtējo reizi apskatot slimnieci, ieteikusi braukt pie mediķiem uz Bausku. Izrakstīts arī nosūtījums.
Sieviete devusies uz Bauskas slimnīcas uzņemšanas nodaļu, kur pie viņas ieradies dakteris. Ieskatoties nosūtījumā, ārsta pirmā frāze bijusi: «Mums lieki pļūtīzeri nav vajadzīgi.» Šī uzruna sievieti tik ļoti apmulsinājusi, ka viņa nav spējusi dakterim neko vairāk pavaicāt. Līdzi atbraukusī māsa tomēr vēlējusies, lai slimnieci apskata, varbūt nozīmē papildu izmeklējumus, analīzes. Divas nedēļas problēmas ar vēdera izeju, tā viņai nav šķitusi normāla parādība. Turklāt slimniecei ir arī cukura diabēts.
Ieklausoties šajās vēlmēs, dakteris noteicis, lai lieto savu krūzīti, šķīvīti, dzer vairāk dārgos minerālūdeņus, un tad jau viss būs labi. Promejot mediķis vēl pavaicājis, vai slimniece pati atnākusi uz nodaļu. Māsa atbildējusi, ka sieviete no laukiem atvesta ar mašīnu un var staigāt. «Ko jūs iedomājaties? Ja viņa savām kājām var staigāt, tad jau nav jāliek slimnīcā!» tāds bijis aizejošā medicīnas darbinieka secinājums.
Sašutušas par šādu Bauskas slimnīcas mediķu attieksmi, māsas atgriezušās laukos un vēlreiz devušās uz ģimenes ārstes praksi. Izvērtējot slimnieces stāvokli, pagasta mediķe sapotējusi vājinieci, pievienojusi sistēmu un pēc tam sūtījusi, lai dodas mājās. Pēc pāris dienām slimnieces veselība sākusi uzlaboties.
Slimnīcas vadītājas skaidrojums
Slimnīcas uzņemšanas nodaļas personāla rīcību «Bauskas Dzīve» lūdza komentēt iestādes vadītāju Mirdzu Brazovsku.
Izlasījusi vēstuli, uzklausījusi ārsta un dežurējošās medicīnas māsas paskaidrojumus, vadītāja «Bauskas Dzīvei» raksta: «Incidents Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā (SMPP) tiešām ir bijis. Taču stāstītajam tas atbilst tikai daļēji. Pēc mūsu informācijas ārstam ar pacienti nav bijis konflikts. Pēc pacientes apskates ārsts piedāvājis slimnieci stacionēt infekciju slimnīcā, no kā paciente atteikusies. Viņa sacījusi, ka jūtoties nedaudz labāk. Tas, iespējams, bijis pagastā saņemtās sistēmas un injekciju dēļ. Ārsts vienojies ar pacienti par tālāko terapiju un taktiku.
Konflikts izcēlies pēc tam ar pacientes pavadoni. Viņa iebildusi, kāpēc paciente, kuras vispārējo stāvokli viņa novērtēja kā ļoti smagu, netiek stacionēta aprūpes nodaļā vai dienas stacionārā. Pavadone nav vēlējusies uzklausīt mediķu paskaidrojumus, ka nedrīkst vispārējā aprūpes nodaļā stacionēt slimnieku ar aizdomām par infekciozu saslimšanu. Tas radītu apdraudējumu citiem pacientiem.
Sūdzībā minētos izteikumus nevaru komentēt, jo darbinieki to neatzīst, bet novērošanas kameras uzņemšanas telpās nav, netiek veikti arī pacienta un mediķu sarunu audioieraksti. Kā slimnīcas vadītāja atvainojos pacientei par sagādātajām neērtībām.»
