Kopā ar tekstilmākslinieci Edīti Pauls-Vīgneri bērni un pieaugušie Bauskas pilī pagājušajā nedēļā pavadīja sirsnīgu, mākslas piepildītu vakaru. Tekstilmākslinieces agrīnā perioda gobelēnu ekspozīciju pils muzeja ziemeļu korpusa pirmajā stāvā var aplūkot līdz decembra beigām.
Ielūdz personību
Latviešu tekstilmākslas klasiķes izstādes iniciatore un kuratore ir Bauskas pils muzeja speciāliste Vineta Skalberga. Savu priekšlikumu viņa darīja zināmu pils muzeja direktoram Mārim Skanim, kurš ideju akceptēja. Vineta ar autori vienojās izstādīt 70. – 80. gadu tekstilijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma. Tie ir gobelēni un vides tematikai veltīti telpiski objekti.
Izstādes kuratore stāsta: «Bauskas pilī izvēlējāmies eksponēt tādā tehnikā austus darbus, kas sasaucas ar senatni. Ir zināms, ka manierisma laikmeta pilīs, un tāda ir arī Bauskas pils, gobelēni bija ļoti iecienīti, turklāt Mežotnē 17. gadsimtā darbojās manufaktūra, kurā auda gobelēnus Kurzemes hercoga galmam. Daiļrades agrīnajā periodā Edīte ir daudz pētījusi vēsturiskos gobelēnus un darbos centusies izmantot tikai dabiskos materiālus. Esmu priecīga, ka māksliniece piekrita aicinājumam Bauskā tikties ar izstādes apmeklētājiem, turklāt pils viņai tā iepatikās, ka Edīte vēlas šeit eksponēt oriģinālo, pagājušajā gadā publikas apjūsmoto vainadziņu kolekciju. Edīte ir izcila personība – radoša, darbīga, dzīvespriecīga, jaunu ideju pārpilna. Mums izveidojās ļoti labs kontakts. Esmu laimīga, ka iepazinos ar mūsu tekstilmākslas leģendu un šo iespēju pils muzejs sagādāja arī citiem baušķeniekiem.»
Nezaudē uzmanību
Vairāk nekā stundu, neatslābstot auditorijas uzmanībai, māksliniece stāstīja par radošo ceļu gandrīz pusgadsimta garumā – par izstādēm Latvijā un ārvalstīs, ideju meklējumiem, ikdienas paradumiem. Uz tikšanos bija ieradušies Bauskas mākslas skolas audzēkņi, pedagogi, pils muzeja darbinieki un pilsētnieki, kurus vēl jaunībā bija savaldzinājuši Edītes Pauls-Vīgneres neparastie darbi, kas katrā daiļrades posmā ir atšķirīgi.
Publika uzdeva daudz jautājumu. Bauskas mākslas skolas 3. klases audzēkne Viktorija Zubova vaicāja, kā māksliniecei izdodas būt pacietīgai, darinot tik daudz darbu. «Pacietību iemāca improvizācijas iespējas. Man nav divu līdzīgu darbu. Katru tekstiliju veidoju brīvi, neatkārtojot iepriekšējos paņēmienus. Tas ir bezgala aizraujoši,» atzīst Edīte Pauls-Vīgnere.
Izstādes apmeklētāji gribēja zināt, kādus materiālus un krāsvielas tekstilmāksliniece vislabprātāk lieto. Par to viņai ir profesionāls skaidrojums: «Savulaik gobelēnu aušanai izmantoju dabiskās šķiedras, bet tās krāsoju ar sintētiskām krāsām, jo tās ir spožākas un intensīvākas. Kur gan un kā mūsdienās es varētu savākt desmitiem kilogramu dažādu savvaļas augu un ziedu, lai nokrāsotu dzijas? Kur to visu izžāvētu? Teorētiski tas ir iespējams tikai laukos dzīvojošiem audējiem. Domāju, ka jaunie māk-slinieki eksperimentē arī ar dabiskām krāsvielām, bet viņi diez vai auž lielformāta gobelēnus.»
Edīte atceras, ka savulaik kopā ar kolēģiem braukusi uz Ļeņingradas muzejiem pētīt 17. gadsimta gobelēnus, kuru šķiedras krāsotas augu novārījumos. Tie bija ļoti, ļoti izbalējuši, jo augu krāsvielas ir nenoturīgas.
Stelles uzdāvina skolai
Jau daudzus gadus Edīte neauž. Veselība vairs neļauj nosēdēt pie stellēm dienām un nedēļām, bet, tā kā iztēles viņai nekad nav trūcis, pievēršas dažādām neparastām autortehnikām. Māksliniece izmanto audumus, stikla zīlītes, pērlītes, lentes, dziju, dažādas šķiedras. Trīs metrus platās stelles, ko jaunībā pēc Edītes lūguma izgatavoja tēvs, māksliniece uzdāvināja Siguldas mūzikas un mākslas skolai. Dzīvoklī viņai ir palikušas daudz mazākas stellītes.
Baušķeniece Inga Muižniece pateicās par unikālajiem, ar rokām darinātajiem stikla pērlīšu vainagiem, ko viņa pērn apbrīnoja izstādē Gaismas pilī. Vainadziņi ir veltīti dažādām tēmām un konkrētiem cilvēkiem – arī brālim komponistam Raimondam Paulam. Publikācijā portālā lsm.lv Edīte stāsta, ka brālis esot kļuvis pikts, kad viņa ieteikusi uzlikt galvā viņam veltīto kronīti un doties uz žurnāla «Lilit» fotosesiju. Tomēr žurnālistiem izdevies komponistu pierunāt.
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Edīte uzsver: «Es ļoti gribu savus vainadziņus nākamgad izstādīt Bauskas pils telpā, kur patlaban ir gobelēnu ekspozīcija. Tikai būs nepieciešams speciāls apgaismojums. Ak, ja agrāk būtu zinājusi, ka pils ir tik lieliska izstāžu vieta!»
Puskrēslas vilinājums
Mākslinieces ideja šķiet pievilcīga Vinetai Skalbergai un kolēģiem. «Edīte stāstīja, ka neparasto vainadziņu veidošanai viņu iedvesmoja Lielbritānijas TV vēsturiskais seriāls «Tjūdori». Māksliniece rūpīgi pētīja aksesuārus, līdz radās mūsdienīga kronīšu versija. Tāda ekspozīcija būtu ļoti atbilstīga Bauskas pils izstāžu koncepcijai, kas paredz atainot konkrētā laikmeta priekšmetu versijas,» skaidro Vineta Skalberga.
Edīte Pauls-Vīgnere «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka iepriekšējo reizi piedalījās mākslinieku grupas darbu izstādē 80. gados Bauskas muzejā. «Tautas lietišķās mākslas studiju Bauskā bija sākusi vadīt jauna, aizrautīga sieviete Solveiga Ikerte. Ļoti labi atceros tikšanos ar viņu un amatniecēm. Esmu optimistiski noskaņota par tekstilmākslas tradīciju attīstību, jo pašlaik amatieru studijās Latvijā darbojas brīnišķīgi meistari, tautastērpus gatavo arī jaunieši. Mani tas neizsakāmi iepriecina. Vienīgais, kas uztrauc, ir profesionālas mākslas kritikas trūkums. Kopš Sandras Kalnietes – diplomētas mākslas zinātnieces – publikācijām 80. gadu presē vairs neviens tekstilnozarei nav pievērsies,» secina Edīte.
Viņai patīk puskrēsla. Spilgtā gaismā pazūd jelkāds noslēpums. Joprojām Edīte strādā naktīs. Viņa domā: «Manī mīt scenogrāfijas gars. Kad ir saule, viss izgaismots, mākslas darbi zaudē noslēpumainību, bet īpašā, dozētā mākslīgā gaismā tie kļūst scenogrāfiski. Tad šķiet, ka priekšmeti runā un atklāj savu patieso skaistumu.»
