Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (NA) kongresā Bauskā sestdien, 12. decembrī, strādāja 243 delegāti.
Saieta noskaņu uzrunā delegātiem raksturoja NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars: «Šis kongress daudziem šķitīs līdz garlaicīgumam prognozējams, taču mums nav vēlēšanās kaut ko skaļi paziņot, lai tikai tas izskanētu. Nacionālā apvienība līdz šim nav pārsteigusi ar vērtību maiņu un arī nepārsteigs, jo mūsu politiskās vērtības ir skaidras un stabilas.»
Apliecina stabilitāti
Līdzpriekšsēdētāja paredzējums piepildījās vairāku stundu darbā, ziņojumos un uzrunās tika uzsvērta partijas nostāja ievērot konservatīvā politiskā spēka vērtības, vienlaikus modri vērojot politiskās norises. Neizskanēja radikāli paziņojumi, aicinājumi straujām iekšpolitiskajām aktivitātēm.
Intervijā «Bauskas Dzīvei» Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle vērtēja partijas biedru veikumu: «Kongress parādīja, ka Nacionālā apvienība ir ļoti vienota, stabila partija. Ar gandrīz vienbalsīgu atbalstu tika pārvēlēta partijas vadība, atkal uzticot to Raivim Dzintaram un Gaidim Bērziņam. No malas tas kādam var šķist garlaicīgi, tomēr tas liecina par stabilitāti. Tik sarežģītā iekšpolitiskajā situācijā tas ir labi, jo lēmumi jāpieņem, rūpīgi visu izsverot.»
Līdzīgas atziņas pirms kongresa «Bauskas Dzīvei» pauda partijas vecbiedrs Juris Dobelis: «Laikā, kad tik saspīlēta ir starptautiskā situācija, kad pārmaiņas ir arī iekšpolitikā, cilvēki arvien vairāk novērtē konservatīvas ideoloģijas nesējus. Tas veicina stabilitāti, nāk par labu patriotiskām noskaņām.»
Valdība nav pašmērķis
Kongresā vairākums runātāju, pievēršoties iekšpolitiskajai situācijai, veltīja daudz repliku citai varas partijai un tās vadītājai. R. Dzintars valdības krīzi saistīja ar valdošās partijas sacelšanos pret premjerministri. Tas liecinot par «Vienotības» vēlmi pārdalīt amatus, nerēķinoties ar koalīcijas partneru viedokli.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra, ka NA ir gatava turpināt darbu jaunajā valdībā, saglabājot savas prioritātes. Taču tas neesot pašmērķis, kas jāsasniedz par katru cenu. I. Mūrniece pauda viedokli, ka šī cena nevar būt sabiedrības uzticības kritums gadījumā, ja valdību vadītu cilvēks ar apšaubāmu reputāciju. NA nav pieņemams darbs valdībā, kas veidota sabiedrībā nepopulāras personas varaskāres apmierināšanai.
To «Bauskas Dzīvei» uzsvēra arī R. Zīle, atkārtoti apliecinot, ka Solvitas Āboltiņas vadītajā valdībā NA noteikti nestrādās. Eiroparlamentārietis piebilda – sarunā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni apvienība guvusi pārliecību, ka S. Āboltiņa nav piemērotākā kandidatūra valdības vadītājas amatam.
Kongresa noslēgumā partijas līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atkārtoti apliecināja, ka sabiedrības uzticība jaunajam premjerministram būs izšķirīgais kritērijs, lai arī NA to atbalstītu.
Trīs prioritātes
Kādreizējā baušķeniece, partijas vecbiedre Anta Rudzīte «Bauskas Dzīvei» atzina, ka NA senioru padomē spriests par nākamās valdības aprisēm. Seniori nosūtījuši iesniegumu partijas valdei rosināt ārpus politikas esošu personu virzīšanu Ministru prezidenta amatam. «Mēs iesakām Ivaru Kalviņu, bijušo organiskās sintēzes institūta direktoru. Viņš ir labs saimnieks, zinoša personība. Latvijai ir ļoti svarīgi ekonomiku nostādīt uz zinātniskiem pamatiem. Kalviņš to spētu,» tā A. Rudzīte.
Kongresā Bauskā izskanēja NA trīs prioritātes tuvākajam laikam. Tās nosauca R. Dzintars, minot ar Latvijas simtgadi saistītus jautājumus, demogrāfijas uzlabošanos, kā arī iespējami mazāk imigrantu ielaišanu Latvijā.
Kultūras ministre Dace Melbārde stāstīja par valsts simtgadei iecerētajiem darbiem, kā arī atklāja partijas nostāju: «Šiem jābūt visas tautas, ne tikai šauras elites svētkiem. Līdzīgi kā tas ir jebkurā ģimenē, svētkiem gatavojoties, visiem jādod savs ieguldījums. Mums katram jābūt savai Latvijas simtgades programmai.»
Partijas otra darbības prioritāte ir panākt pēc iespējas mazāku migrantu skaita ieplūšanu valstī. Saeimas deputāts Edvīns Šnore pārmeta «Vienotībai» pārāk lielu izdabāšanu Briseles prasībām. Viņš izteica pieņēmumu – ja NA nebūtu Saeimā, jau tagad Latvijā klīstu migranti, būtu sabiedriskās televīzijas kanāls krievu valodā un valdību vadītu S. Āboltiņa.
R. Zīle pauda viedokli, ka Vācija un Francija bēgļu problēmas cenšas risināt uz citu valstu rēķina: «Solidaritātes jēdziens pašlaik Eiropā ir ļoti nosacīts.» Izskanēja aicinājums vietējiem politiķiem nebaidīties no budžeta deficīta, ja tas nepieciešams valsts aizsardzības un austrumu robežas nostiprināšanai.
Lai būtu vieglāk
Kā trešā NA prioritāte kongresā nosaukta ģimenes vērtību uzturēšana. Saeimas deputāts Imants Parādnieks atzina, ka šī un nākamā gada valsts budžeta veidošanā partija bijusi pārāk piekāpīga. Turpmāk tā nebūšot. Politiķis norādīja, ka Latvijas pastāvēšana pašlaik atkarīga no mūsu kaujas spējām, bet nākotnē – no tautas ataudzes.
I. Parādnieks uzsvēra, ka svarīgi pilnveidot trešā bērna politiku, jo ģimenēm, kas izšķiras par trešo bērnu, jābūt sajūtai, ka viņiem kļūs vieglāk. Ir nepieciešamas atlaides dažādiem pakalpojumiem, apmaksāta ēdināšana bērnudārzā, īres izmaksu samazinājums, ņemot vērā atlaides nekustamā īpašuma nodoklī.
Kongresā lielā vienotībā atkārtoti ievēlēja partijas līdzpriekšsēdētājus. Valdes vēlēšanās no 12 kandidātiem bija jāizraugās seši. Pretendentu pulkā bija NA Bauskas nodaļas biedre Inita Nagņibeda, tomēr kongresa dalībnieku vidū viņa plašu atbalstu neguva. Līdz ar Saeimas deputātiem partijas valdē strādās R. Zīle, Ieva Holma, Raivis Zeltīts, Egils Helmanis, Jānis Iesalnieks un Dace Melbārde.
Kongresa dalībniekiem pusdienu maltīti sarūpēja partijas biedre codiete Daira Jātniece. Par muzikālo noskaņu gādāja jauniešu apvienība «Bauska».
