40 gadu jubileju svin codietis Sandris Spundiņš.
Bauskas novada Codes pagasta iedzīvotājs Sandris Spundiņš laimi un dzīvotprieku rod ģimenē un dejā.
Viņš ir laimīgi precējies, audzina divas meitas un danco Ceraukstes kolektīvā «Dzirnavnieki». «Pusmūža krīzes man nav,» ar smaidu sarunu sāk codietis. «Draugi un kolēģi gan zobojas, ka man pienācis laiks domāt līdzi ikdienas kustībām, lai nesatraumējos.»
Sandris 19 gadus ir precējies ar Jolantu. Abi iepazinušies deju nodarbībās kādreizējā Saulaines tehnikumā, kur codietis mācījās par lauksaimnieku. Vēl tagad abi esot kaislīgi deju grīdas «slīpētāji». «Ļaujoties dejai, es atslēdzos no ikdienas steigas un rūpēm. Kolektīvu «Dzirnavnieki» izveidojām paši, un tā biedri ir fantastiski cilvēki, labi draugi. Pēc mēģinājuma esmu no jauna piepildīts ar enerģiju, labām domām, pozitīvām emocijām, kas palīdz tikt galā ar ikdienu,» stāsta Sandris, kurš dejot sācis pirmajā klasē pedagoģes Izidas Dreibes vadībā.
Jubilārs ir codietis kopš sešu gadu vecuma. Codes skolā apgūt zinības jubilāram paticis. Skolotāji tur bijuši jauki, un Sandris cer, ka daudz raižu viņiem nav sagādājis. Viņa mīļākā audzinātāja Aija Vītoliņa patlaban ir jaunākās meitas Sandijas skolotāja. Vecākā meita Linda mācās Bauskas Valsts ģimnāzijā.
Gaviļnieks teic, ka viņa mūža četras sievietes ir fantastiskas: «Līdz ar māmiņu Zinaidu man apkārt ir burvīgas dāmas. Ģimene ir mans lepnums un prieks. Meitas mācās ļoti labi. Nevar aizmirst manu tēti Albertu, kurš ne reizi vien līdzējis ar gudru padomu.»
Codietis dienējis armijā, pēc atgriešanās strādājis Zemessardzē, bet tad devies ar sievu peļņā uz ārzemēm. «Jau no paša sākuma mēs viens otram nosolījāmies, ka ārzemēs nepaliksim pavisam. Bija nepieciešama nauda studijām,» pusotra gada ilgās prombūtnes iemeslus atklāj codietis. Viņš ekonomista un uzņēmējdarbības bakalaura diplomu ieguvis Lauksaimniecības universitātē.
Sandris 12 gadu strādā lauksaimniecības pakalpojumu firmā «Latraps» par rezerves daļu veikala vadītāju. Viņš darot to, kas patīk un padodas. «Cilvēkiem jānodarbojas ar ko tādu, kas ir sirdij tuvs un tīkams. Tā mēs, latvieši, kļūtu pozitīvāki,» pārdomās dalās Sandris. Viņa hobijs ir pirtiņas uzturēšana. «Atpūtas māja «Dole» ir mans «pensijas fonds», arī bērniem būs kas paliekošs,» noteic jubilārs.
Sandris neesot kārs uz ceļošanu. Viņš labprātāk atpūšoties Latvijā savā pagalmā vai ezera krastā. «Radiniekus un draugus, kuri ir ārzemēs, cenšos pārliecināt atgriezties dzimtenē. Tikai Latvijā var rast sirdsmieru un piederības izjūtu,» uzskata Sandris.
Jubilārs vēlētos vairāk laika veltīt sportošanai. Sandris ar ģimeni ik gadu Siguldā piedalās velobraucienā, pats izmēģina spēkus «Stipro skrējienā».
Viņš mēģinot ik dienu aizvadīt pilnvērtīgi, neizniekojot laiku: «Esot kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, mēs cits citu papildinām un iepriecinām. Tā rodas draudzība.»
