Bitenieku gads Bauskā finišē ar tradicionālu saietu, kurā aplūko aizgājušo darba posmu un paveras nākamajā periodā.
Kopā sanāk Latvijas Biškopības biedrības (LBB) Bauskas nodaļas dalībnieki, kuri jūtas aicināti dalīties domās un pieredzē, sastapt cits citu. Nodaļas priekšsēdētājs Oskars Spalis informē, ka biedru skaits ir precizēts un no tā atskaitīti dravnieki, kuriem nav nekādas saiknes ar savu profesionālo organizāciju. Viņš pauž gandarījumu, ka LBB šajā gadā ir ieguvusi ļoti atzinīgu vērtējumu. Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome atzinusi LBB par gada labāko nozaru nevalstisko organizāciju. Sava daļa tās rosībā ir arī Bauskai.
Laiks sev un dravai
Nevalstiskajā organizācijā tagad ir ap simt baušķenieku. Ļoti atšķirīgi darba apjomā, pieredzē, taču visus vieno interese par biškopību. Dažiem tā ir galvenais ieņēmumu avots, citiem kā papildu ienākumi, vēl kādiem veselīgs vaļasprieks.
Aizejošais gads dravniekiem sagādāja raizes ar ieilgušo vēso pavasari, kad bites netika laukā un tās vajadzēja papildus piebarot. Tās saimes, kuras bija labi izturējušas šo periodu, pēc tam strauji attīstījās, un vēlāk par ienesumu sūdzēties nevajadzēja.
Aizvien sarežģītāka ir medus realizācija. To apstiprina arī Bauskas novada Codes pagasta iedzīvotāja Leonora Markusa, kuras drava paplašinājusies. Viņa novērojusi, ka patērētājus grūti pārliecināt par pavasara medus īpašo garšu un struktūru, kas atšķirībā no vasaras ienesuma ir gaišāks, maigāks un ar prāvāku ziedputekšņu piedevu. Šogad mūspusē bija ābolu gads, un bites daudz ganījās augļu dārzos. Mēdz teikt, ka viena daļa biškopju ir konservatīvi, taču tādu medus patērētāju ir vēl vairāk.
Leonora, tāpat kā citi kolēģi, atzīst, ka 2015. gadā bites daudz spietojušas. Gadījies, ka pat jubilejas dienā viņai bijis jāsaņem spiets. Tā tikusi pie ļoti neparastas dāvanas. Viņai vienmēr ir rezervē kāds strops, kur ievietot jaunu saimi.
Šī gada siltais decembris dravniekus dara bažīgus. Noprotams, ka dažas saimes jau tagad sāk audzēt perus. Vai nu stropos par daudz siltuma, vai no siltākām zemēm ievestās bišu mātes asāk izjūt klimata īpatnības.
Izzina un skolojas
Bauskas nodaļa šajā gadā rīkoja teorētiskas un praktiskas nodarbības, izbraukumu pie Latvijas pieredzējušiem dravniekiem. Novērots, ka darba metodes ir atšķirīgas un katra ievērības vērta. Codiete Dace Griķe, piemēram, uzskata, ka interesanti bija viesoties pie Artūra Grudovska, kurš saimnieko netālu no Auces, un arī apmeklēt mācību dravu «Strops» Aizputes novada Cīravas pagastā. Tur dravošanas lietas ir Baibas Tikumas pārziņā. Viņa regulāri organizē praktiskas nodarbības nelielām grupām, jo uzskata, ka biškopībā ar teoriju vien ir par maz. Interesenti mācību dravā ierodas saistībā ar darba cikliem dravā. Pavasarī vērtē, kā saimes pārziemojušas, kas darāms, lai tās pareizi sagatavotu jaunam darba cēlienam. Vasarā mācās veidot atdaleņus, rudenī saimes gatavo ziemošanai.
Baušķeniekiem pārsteidzošs šķita B. Tikumas bišu piebarošanas paņēmiens rudenī. Viņa neizmanto ne koka, ne plastmasas barotavas, kā tas ierasts daudzās dravās. Tiek izmantots netradicionāls paņēmiens – visu rudens barības devu iepilda sintētiska materiāla maisos (nevar būt pārāk biezs) un to galus cieši aizsien. Šīs neparastās barotavas novieto zem sedziņām, bites izgrauž maisos caurumiņus un paņem barību. Tā, ja drava ir plaša, ar mazākiem pūliņiem un ātrāk saimes iespējams sagatavot ziemai. Baušķenieki šo metodi vēl nav plaši izmantojuši, kāds gan pārliecinājies, ka tā ir gana laba.
Mācību dravā ir skatāmi dažāda tipa stropi, ierīkots vagoniņš, kurā iespējams uzņemt bišu enerģiju, pavadot noteiktu laiku.
Ieskats sendienās
Biškopība ir ļoti sena nozare, kas laika gaitā mainās. Šīs pārmaiņas nav vienkāršas, iezīmējas pat ar traģiskām niansēm. Nozarē dziļi ielūkojies Juris Korņenkovs, kaut gan salīdzinājumā ar ļoti ilggadējiem biteniekiem viņa dravošanas stāžs nav tas dižākais. Taču interese un plašais skatījums raisīja pārdomas, cik svarīgi ir zināt un saprast, kas notiek bišu saimēs.
Viņš atcerējās kopsaimniecības laiku, kad dravniecībai bija sava vieta katrā kolhozā vai sovhozā. Kādā saimniecībā pavasari neesot sagaidījusi neviena saime. Protams, biškope vainota par neizdarību, kaut arī strādājusi godīgi. Vēlāk atklājies, ka nelaimes cēlonis ir bišu slimība varroze, kas tolaik vēl nav pietiekami apzināta un arī apkarošanas līdzekļu spektrs bijis ierobežots. Dravas vadītāja notikušo tik smagi pārdzīvojusi, ka ar bitēm vairs nav nodarbojusies.
Šis piemērs liecina, cik svarīgi ir zināt, kas notiek katrā nozarē, tostarp biškopībā, ja ar to ir saistība. J. Korņenkova rokās nokļuvusi kāda sena, piecdesmitajos gados rakstīta vēstule, kas adresēta Aleksandram Rozem, kurš kādreizējā Bauskas rajona lauksaimniecības pārvaldē bija biškopības agronoms. Fanātiķis savā jomā. Tā laika dravniekiem par viņu joprojām ir labas atmiņas. Ceraukstietis Vladimirs Manavickis atcerējās, ka A. Roze ir izdalījis saimniecību biteniekiem sēkliņas, lai tie sāktu audzēt lielisku medus augu. Iespējams, ka arī tādējādi Latvijā izplatījušies latvāņi. Jā gan, to ziedi bitēm ļoti patīk.
V. Manavickis novērojis, ka latvāņu ziedēšanas laikā bites vispirms apmeklē tos, kaut arī apkārtnē ir daudz citu ziedošu augu. Latvāņos iegūtais nektārs ir ar īpašu garšas niansi, ko nevar nepamanīt. To varēja vērtēt arī tikšanās dalībnieki. Vēl jāpiebilst, ka medus degustācijā, kas ik gadu notiek Latvijas bitenieku vasaras lielā saieta laikā, ienesums no latvāņiem pirms pāris gadiem tika atzīts par vienu no gardākajiem.
Just savējos
LBB Bauskas nodaļas dalībniece Ilze Cielava priecājās, ka ir piedalījusies biedrības gada noslēguma sarīkojumā Vecbebros. Citi baušķenieki bijuši atturīgi gadskārtējo svētku apmeklētāji. Šajā reizē paziņo LBB konkursa rezultātus un nosauc gada biškopi, jauno bitenieku, sakoptāko dravu, novērtē mūža ieguldījumu. Ilze atzīst, ka ātri iejutušies svešu bitenieku vidū, jutuši dzīves un darba prieku, kas katram ir tik vajadzīgi.
LBB ir vairāk par trīs tūkstošiem biedru, darbojas 26 reģionālās nodaļas.
Nākamā gada februārī Bauskas nodaļa ir uzaicināta viesos pie Ogres kolēģiem, kuri svinēs pastāvēšanas un darbības nozīmīgu gadskārtu. Grupiņa baušķenieku pieteicās braukt pie ogrēniešiem, kuriem ir stipras tradīcijas.
INTERESANTI
Pārliekamais sienas kalendārs paredzēts ne tikai biškopjiem, bet arī plašākai publikai, jo sniedz nelielu ieskatu kukaiņu pasaulē. Kalendāra lappusēs attēlotas ne tikai medusbites, bet arī citi kukaiņi, kas ir bitēm radniecīgi vai arī, tāpat kā bites, barojas ar ziedu nektāru. Bilžu apraksti sniedz nelielu ieskatu kukaiņu dzīvē, un foto tuvplāni ļauj lasītājam ieraudzīt, cik smalks dabas veidojums ir kukaiņa ķermenis, un novērtēt tā skaistumu.
Avots: Latvijas Biškopības biedrība.
