Oranžie skolu autobusi, tostarp pirkti pirms daudziem gadiem par Šveices naudu, uz mūsu novadu ceļiem nākotnē varētu būt retāk sastopami. Valsts SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) iecerējusi pārmaiņas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā, savā pārziņā pārņemot daļu skolēnu pārvadājumu.
Ar šo savu ideju 19. janvārī Rundālē tika iepazīstināti Zemgales reģiona pašvaldību vadītāji. ATD Sabiedriskā transporta plānošanas daļas vadītājas vietnieks plānotājs Jānis Lagzdons raksturoja plānus pārņemt skolēnu pārvadājumus savā pārraudzībā.
Maršruti «pārklājas»
Pārņemšanu veiktu, saskaņojot ar pašvaldību. Direkciju galvenokārt interesē tie maršruti, kuros skolēnu pārvadājumi «pārklājas» ar pasažieru sabiedrisko autobusu reisiem.
Pašlaik lauku apvidos skolēnu pārvadājumus nodrošina pašvaldība, izmantojot vai nu savā pārziņā esošus autobusus, vai arī slēdzot līgumus ar privātfirmām. Ir vietas, kur pa vienu un to pašu ceļu vispirms aizbrauc audzēkņu autobuss, pēc minūtēm desmit tam seko sabiedriskais transports. Tajā braucēju ir maz, jo nereti ir gadījumi, kad skolēnu autobusā iekāpj pieaugušie, kuri nedrīkstētu ar to pārvietoties.
J. Lagzdons gan sacīja, ka daudzviet skolēnu autobusi brauc uz mājām, kur citu pasažieru kā tikai bērni nebūtu. «Šādas situācijas jāizvērtē, jo mēs nebūsim ieinteresēti izveidot sabiedriskā maršruta reisu tur, kur mums nebūs braucēju. Acīmredzot šādi maršruti tad paliktu pašvaldības pārziņā,» pieļāva J. Lagzdons.
Šī informācija pašvaldību vadītājos radīja neapmierinātību. Atkal ir kāds, kurš gatavs braukt pa labiem, pasažieru nodrošinātiem ceļiem, bet uz nomaļām viensētām, kur tas nav izdevīgi, lai kursē pašvaldības apmaksāts transports!
Daļa autobusu, kurus pašvaldības izmanto skolēnu pārvadājumiem, ir novecojuši, tie būtu jānomaina. Varbūt lietderīgāk rast finansējumu šai iecerei, nevis atdot privātajiem komersantiem sistēmas sakārtoto daļu.
Sirmgalve ceļa malā
Daudzviet skolēnu autobusi brauc pa pagastu ceļiem pēc viena diviem bērniem. Ir vietas, kur šis ir vienīgais pasažieru pārvadāšanas līdzeklis. Protams, ka šad un tad tajā iekāpj arī kāds pieaugušais. «Rīta tumsā un aukstumā ceļa nomalē, kupenā iebridusi, stāv tante, pacēlusi roku, lai viņu skolēnu autobuss atvestu pie daktera pagasta centrā. Es nevaru sodīt šoferi, ka viņš to ir izdarījis,» reālo situāciju iezīmēja kāds no novada vadītājiem.
Bauskas novada Brunavas pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova «Bauskas Dzīvei» apliecināja, ka šādi gadījumi nav bieži, bet ir: «Dažreiz vecāki kopā ar bērniem nakts melnumā mēro ceļu no savas viensētas līdz skolēnu autobusam, lai pēc tam ar to atbrauktu līdz doktorātam, pagastmājai. Tā nav apzināta ļaunprātība, bet gan lauku realitāte. Turklāt norīkot šeit regulāru sabiedrisko transportu nebūtu lietderīgi, jo cilvēkam autobuss vajadzīgs reizi vai divas mēnesī.»
Pagasta vadītāja uzskata, ka skolēnu autobuss varētu legāli nodrošināt šādu pakalpojumu. Turklāt tas vairāk nepieciešams tieši rudenī, ziemā, pavasarī. Vasarā cilvēkiem ir lielākas iespējas kaut kur nokļūt, var izlīdzēt arī kaimiņi.
«Lūk, šī ir problēma, kuras risinājumu mēs gaidām no jums, ATD ierēdņiem! Jums būtu jārosina likumdošanas sakārtošana, lai šis braucējs varētu norēķināties par viņam sniegto pakalpojumu, lai viņu skolēnu autobusā varētu vest legāli,» sanāksmē Rundālē ATD pārstāvim sacīja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Jātaupa valsts nauda
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» ATD valdes priekšsēdētājs Kristians Godiņš atzina, ka nav tik vienkārši, kā no malas varbūt izskatās. Ja ir vēlme veikt komercpārvadājumus, tad šīs tiesības jāiegūst konkursā. Ja ir kā tagad, kad pašvaldības nodrošināto skolēnu autobusu izmanto personas, kas nav bērni, un vēlas par šo braucienu samaksāt, tiek kropļots tirgus. Tās, protams, nav milzu summas, bet viens šāds precedents var radīt prasību pēc nākamā.
K. Godiņš piebilda, ka plānoto izmaiņu galvenais mērķis ir panākt valsts līdzekļu taupīšanu: «Zemgales pašvaldību vadītājiem mēs pirmajiem prezentējām šo ieceri. Līdz šim valstī izveidoti septiņi speciāli sabiedriskā transporta maršruti skolēnu pārvadāšanai, 45 maršrutos sabiedriskā autobusa kustība pielāgota skolu vajadzībām. Arī turpmāk mēs noteikti katru gadījumu pārrunāsim ar pašvaldību.»
Vienlaikus gan amatpersona nenoliedz, ka lielāka interese būs par maršrutiem, kuros var cerēt uz ienākumiem arī no citiem pasažieriem, ne tikai skolēniem. K. Godiņu nemulsina skolu darba īpatnība – ar braucējiem pārvadātājs nodrošināts tikai deviņus mēnešus gadā, pārējais ir brīvlaiks.
Trieciens pa mazo biznesu
«Izsludinot šo iepirkumu, pārvadātājam būs jārēķinās, ka dažos maršrutos vajadzēs strādāt visu gadu, citos – tikai deviņus mēnešus. Bet piedāvājumu lotes parasti ir apjomīgas, uzņēmējs var plānot savus ienākumus no dažādiem maršrutiem,» skaidro K. Godiņš. Tajā pašā laikā amatpersona gan nemin, ka šis ir kārtējais trieciens mazajam biznesam. Ja tagad kāds mazais uzņēmējs «pārtiek» no skolēnu pārvadājumos iegūtās naudas, tad turpmāk viņš nemaz nevarēs pretendēt konkursā, jo lotes tiks izstrādātas pārvadātājiem ar augstu kapacitāti.
Bauskas novada domes deputāts un pasažieru pārvadātāju uzņēmuma «Aips» vadītājs Uldis Kolužs «Bauskas Dzīvei» šo ATD ieceri vērtē atzinīgi tiktāl, cik tā patiesi novērš paralēlo transporta plūsmu, kad viens aiz otra ar minimālu intervālu kursē skolēnu un sabiedriskais autobuss. «Jāteic, ka mūsu novados tas nav tik izplatīti. «Pārklājas» varbūt mazāk nekā ceturtā daļa reisu. Taču citur tas ir ļoti raksturīgi, tādēļ sistēma jāsakārto. Mēs, piemēram, savulaik vienojāmies ar Uzvaras vidusskolu par sabiedriskā autobusa reisa atvēršanu, un izglītības iestāde atteicās no skolēnu autobusa izmantošanas,» skaidro U. Kolužs. Viņš piebilst, ka šie maršruti tomēr būs ar augstu pašizmaksu. Pašlaik pārsvarā visi sabiedriskā transporta maršruti veidoti radiāli – no pagastiem uz centru un atpakaļ, bet nākotnē pārvadātājam, lai apkalpotu audzēkņus, tie būs jāveido no nomalēm uz skolām. Ceļa izdevumos vajadzēs iekļaut autobusa nokļūšanu līdz galapunktam. Tas viss šo pakalpojumu sadārdzinās.
Autobusos bērni salst
Jautāts, kādēļ SIA «Aips» nav piedalījusies konkursos par skolēnu pārvadājumiem mūsu četros novados, U. Kolužs atklāj vēl kādu ne visai tīkamu parādību. Lai iegūtu šo pakalpojumu, uzņēmēji maksimāli samazina piedāvājuma cenu, nereti pat pieļaujot cenu dempingu. Kad pasūtījums iegūts, tā izpilde rada problēmas, jo par tik mazu maksu grūti nodrošināt labu servisu. «Man šī kārtība nav pieņemama, ka skolēnus nereti ved ar tik sliktiem, zema komforta autobusiem. Tad es labāk šādā konkursā nepiedalos vispār,» apgalvo U. Kolužs.
To apstiprina arī B. Marčenkova, sakot, ka Mežgaļu pamatskolas audzēkņu pārvadāšanai izmantotie autobusi ir slikti. Daudz sūdzību ir ziemā, jo autobuss nespēj iesilt pat nepilnas stundas laikā, ko tas pavada ceļā līdz skolai.
Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe nosauc vēl kādu faktu, kas, viņasprāt, nepatiks sabiedriskā transporta pakalpojuma nodrošinātājiem – tie ir sliktie lauku ceļi: «Jau tagad žēl skolēnu autobusu, kas tiek uz šiem ceļiem sabeigti. Bet izvēles nav – ir jābrauc. Ja kāda nopietna firma ar labiem autobusiem gribēs šajā biznesā ienākt, pēc gada tā muks projām.»
Ieviesīs mēnešbiļetes
Mulsinoša šķiet iecere par pakalpojuma apmaksas kārtību. K. Godiņš sola līdz vasarai izstrādāt mēnešbiļešu sistēmu, kas ļaus izvairīties no skaidras naudas izmantošanas: «Šoferim būs bērnu saraksts, iekāpjot autobusā, skolēns parādīs apliecību, tādējādi vadītājs varēs viņu identificēt. Ja būs nepieciešams, varēs izmantot arī mēnešbiļetes. Tehnoloģijas tās ļaus pielāgot dažādiem braukšanas režīmiem.»
«Tagad viss ir vienkārši. Es zinu, ka skolēnu autobusā mans bērns iekāps un viņu aizvedīs uz skolu. Ja būs sabiedriskais transports, tad katru reizi viņam šoferim būs jārāda mēnešbiļete vai apliecība. Kas notiks, ja tā būs aizmirsta mājās uz galda vai nozaudēta? Vienkārša lieta tiek sarežģīta,» «Bauskas Dzīvei» atzina kāda Mežgaļu pamatskolas skolēna māmiņa.
Līdzīgu viedokli pauž arī Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis: «Pašreizējā sistēma ir daudz vienkāršāka. Mēs nopērkam pakalpojumu, pārvadātājs nodrošina tā izpildi, mums atliek sekot, vai viss veikts kvalitatīvi. Ja ieviesīs ATD iecerētās pārmaiņas, mums būs jāveic uzskaite, jāveido skolēnu saraksti, vēl varbūt kaut kas. Tas noteikti būs tikai sarežģītāk.» ATD ieceri A. Okmanis vērtē kā uz āru vērstu darbības imitāciju. Direkcija vēstīs, ka ir izstrādāta jauna sistēma, kas ļauj ietaupīt līdzekļus. Bet klusēs par to, cik ļoti tā sarežģīs skolu un pašvaldību darbu.
Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika apšaubīja šīs idejas lietderīgumu, jo pašvaldībai tāpat būs vajadzīgi autobusi, ar ko skolēnus vest uz sporta treniņiem un sacensībām, uz koncertiem, mācību priekšmetu olimpiādēm, dažkārt arī nogādāt vakaros mājās pēc interešu izglītības nodarbību apmeklējuma. J. Lagzdons pieļāva, ka to varētu veikt ATD iepirkumā uzvarējušie pārvadātāji. Cik tas būs ekonomiski izdevīgi, direkcijas pārstāvis nekomentēja.
Aizmirsts drošības aspekts
Bauskas novada Codes pamatskolas direktore Laila Jurcika jaunajā iecerē saskata vairāk negatīvā nekā ieguvumu: «Tagad mēs pirms mācību gada sākuma izzinām audzēkņu vajadzības, iesniedzam tās novada domē. Atbilstīgi tam tiek izstrādāti skolēnu autobusu maršruti. Jaunā kārtība, kādu es to saprotu, prasīs, lai mēs katru mēnesi sniegtu ziņas, cik audzēkņu braukuši, kāds bijis autobusu piepildījums. Tas skolai būs lieks un nevajadzīgs darbs.»
Vēl direktori šajā iecerē mulsina aizmirstais drošības aspekts: «Tagad autobuss ar bērniem piebrauc pie skolas, viņi te izkāpj, iekāpj. Ja bērnus izlaidīs pieturā uz šosejas, kas garantēs viņu drošību? Virzienā uz Bausku šķērsot ceļu A7 pie Codes ir liels risks. Vecāki šādā situācijā atteiksies bērnu no Bauskas sūtīt uz mūsu skolu. Sniegā, lietū šoferītis, pazīstot skolēnus, apstājas vai pie katra ceļa gala, pie katras mājas. Ja tas būs maršruta autobuss, neko tādu taču nevarēs no šofera prasīt, un viņš to arī nedrīkstēs darīt. Iespējams, ka par jauno kārtību es kaut ko līdz galam neizprotu, bet pašlaik tā šķiet kārtējais trieciens pa mazajām lauku skolām.»
Līdzīgu viedokli pauž arī U. Kolužs. Ir jau ilgu laiku runāts par skolu optimizāciju. Tā ir nopietna, iespējams, arī sāpīga problēma. Vispirms ir jāizstrādā optimālais variants un jāsakārto skolu tīkls, pēc tam varēs domāt par izmaiņām skolēnu pārvadājumu nodrošināšanā.
Pozitīvs piemērs
Vecumnieku novada Valles vidusskolas piemērs liecina, ka skolēnu pārvadājumos var iesaistīt arī sabiedrisko transportu. Vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Gunta Kupčiuna stāsta, ka daļa bērnu uz skolu un mājup brauc ar SIA «Aizkraukles ATU» autobusiem. Tie kursē maršrutā Aizkraukle–Kurmene–Valle. Autobuss brauc tikai darbdienās, reiss izveidots galvenokārt skolēnu vajadzībām. Izglītības iestāde iesniedz pašvaldībai skolēnu skaitu, kas izmanto šo autobusu. To ņem par pamatu maksājumam pakalpojuma sniedzējam. «Lielu iebildumu pret šādu kārtību mums nav,» atzīst G. Kupčiuna.
Viņa gan piebilst, ka lauku skolās ir cita problēma – skolēniem ilgi jāgaida, lai pēc stundām nokļūtu mājās. Tas īpaši attiecas uz jaunāko klašu bērniem, kuriem mācības beidzas agrāk. «Tomēr skolēnu pārvadājumi nav lēti. Divas reizes pēcpusdienā sūtīt pašvaldības autobusu, piemēram, no Valles uz Bārbeli vai Taurkalni būtu pārāk dārgi. Nedomāju, ka šī maršruta nodošana sabiedriskajam pārvadātājam problēmu atrisinātu. Laukos nav tik daudz cilvēku, kas tik bieži brauktu ar sabiedrisko transportu,» spriež skolas vadītāja.
UZZIŅAI
Skolēnu pārvadājumus pašlaik nodrošina
Bauskas novadā – astoņi pašvaldības autobusi un divas privātfirmas, kuras pakalpojumu nodrošina ar četriem autobusiem. Vēl pašvaldības rīcībā ir seši autobusi, kurus papildus izmanto skolēnu braucieniem uz treniņiem, sacensībām, mācību ekskursijās.
Rundāles novadā audzēkņus ved divi pašvaldības un divi privātā pārvadātāja autobusi.
Vecumnieku novadā skolēnu pārvadājumiem izmanto tikai pašvaldības transportu. Ikdienā tie ir pieci autobusi, divi no tiem ir par Šveices naudu pirkti. Ir vēl viens rezerves autobuss, ko var izmantot ekskursijām, mācību un sporta braucieniem.
Iecavas novadā audzēkņu pārvadāšanu nodrošina divi pašvaldības autobusi, kā arī četri autobusi no privātfirmas.
FAKTI
Skolēnu pārvadājumi Zemgales plānošanas reģionā
Skolēnu pārvadājumus reģionā organizē 17 novadu pašvaldības no 20.
Kopā tiek izpildīti 174 maršruti, kuros autobusi veic 315 reisus.
Ik dienu uz un no skolas tiek pārvadāti 4079 skolēni. Tie ir 23 procenti no kopējā izglītojamo skaita.
Gadā viena skolēna nogādāšanai uz skolu tiek nobraukti 297,6 kilometri jeb 1,74 kilometri dienā.
Skolēnu nokļūšanai uz skolu 2015./2016. mācību gadā provizoriski tiks nobraukti 1 214 044 kilometri.
Pārvadājumos tiek iesaistīti 67 pašvaldību autobusi, no kuriem 25 autobusi iegādāti par Šveices valdības vai Sociālās drošības programmas līdzekļiem.
Autobusu skaits novados ir ar ietilpību no astoņām līdz 57 sēdvietām. Transporta līdzekļu vecums ir no viena līdz 30 gadiem.
Avots: Zemgales plānošanas reģions.
