Iecavas iedzīvotājs saņēmis novada domes brīdinājuma vēstuli par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parāda samaksu, kas rada jautājumus par lietderīgu budžeta tēriņu nodokļu iekasēšanai.
Portālā runabildes.lv ievietota pašvaldības brīdinājuma vēstules kopija, kurā pieprasīta NĪN parāda 0,01 eiro samaksa, norādot, ka soda nauda būs 0,05% par katru nokavēto dienu. Ja parāds netiks samaksāts nekavējoties, novada dome to piedzīs bezstrīdus kārtībā – iesniedzot zvērinātam tiesu izpildītājam, teikts vēstulē. Iedzīvotājs uzdod jautājumus: «Cik pašvaldībai maksāja nosūtīt ierakstītu vēstuli parādniekam? Vai soda procentu summa nepārsniedz parāda summu, un vai pašvaldība drīkst šādu sodu piedzīt?»
«Bauskas Dzīve» jautāja, kāpēc pašvaldība nevar tik niecīgu parāda summu pieskaitīt nākamajam NĪN aprēķinam, lai lieki netērētu līdzekļus tā piedziņai.
Kā skaidro Iecavas novada domes nodokļu inspektore Evita Heidemane, apstrādājot datus par iedzīvotāju NĪN parādiem, 2015. gada nogalē tika izsūtītas informatīvas brīdinājuma vēstules par parādu tiem maksātājiem, kas nodokļu administrēšanas sistēmā reģistrēti kā bijušie īpašnieki, proti, nodokļu maksātāji, kas savus nekustamos īpašumus atsavinājuši vai arī tiem beidzies nomas līguma darbības termiņš, bet palicis nesamaksāts nodoklis. «Šī fakta dēļ nevar izpildīt nosacījumu, ka parāda summu varētu pieskaitīt nākamā taksācijas gada nekustamā īpašuma nodokļa maksājumam, jo īpašumtiesības uz konkrēto īpašumu ir beigušās un nodoklis aprēķināts netiks,» skaidro E. Heidemane.
Pašvaldības speciāliste norāda, ka šādas vēstules nesūta kā ierakstītus sūtījumus. Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» 9.1 panta 2. daļa noteic – «nosūtot ar nekustamā īpašuma nodokļa piedziņu saistītos dokumentus (brīdinājumu par administratīvā akta piespiedu izpildi un lēmumu par nokavēto nodokļu maksājuma piedziņu) pa pastu, tos nav nepieciešams noformēt kā ierakstītus pasta sūtījumus». Pirms piedziņas lietas sākšanas nodokļu maksātājam nosūtāms brīdinājums par administratīvā akta piespiedu izpildi, kas gan vairs nav uzskatāms par informatīvu brīdinājuma vēstuli, bet jau par piedziņas procesa sastāvdaļu, skaidro E. Heidemane.
Nokavējuma naudu aprēķina saskaņā ar likuma «Par nodokļiem un nodevām» 29. panta 2. daļu, kur noteikts, ka nokavējuma nauda tiek skaitīta 0,05% dienā no pamatparāda apjoma. «Lūgums konkrēto situāciju neuzskatīt par ikdienišķu normu, ka nodokļu parādniekiem masveidā tiek sūtītas informatīvas vēstules ar parādu apjomu pāris centi. Vēstules tiek sagatavotas automātiski, tās izveidojot un izdrukājot no nodokļu administrēšanas sistēmas vienlaikus vairākus desmitus. Šis gadījums uztverams kā izņēmums,» pauž speciāliste.
«Aicinu iedzīvotājus būt atbildīgiem un nokārtot savas parādsaistības,» pauž E. Heidemane, «ja nebūtu parādu, nebūtu iemesla sūtīt atgādinājumus, brīdinājuma vēstules un sākt piedziņu. Ironiski, bet arī viens cents ir parāds, un biežākās situācijas, kad niecīgi parādi rodas, ir – pārskaitot nodokļa maksājumus ar internetbankas starpniecību. Aicinu nodokļu maksātājus pirms maksājumu apstiprināšanas vēlreiz pārbaudīt maksājamās summas pareizību, kā arī īpašs lūgums – ievērot maksāšanas paziņojumā noteiktos nodokļa maksāšanas termiņus. Pārskaitot nodokļa maksājumu pēc norādītā termiņa, nodokļu administrēšanas sistēma to uzskata par parādu un tam tiek automātiski aprēķināta augstāk minētā nokavējuma nauda. Turklāt, ja kādu apstākļu dēļ nodokli ir iespējams nomaksāt tikai pēc samaksas termiņa, aicinu zvanīt nodokļu administratoram un uzzināt precīzu maksājuma summu, ieskaitot nokavējuma naudu, konkrētajā datumā.»
