Vecumnieku novadā režisore Aija Skosa daudzus gadus vada Valles un Skaistkalnes amatierteātri. Pērn novada teātru skatē skaistkalniešu trupas jaunais iestudējums «Sasistais spogulis» saņēma žūrijas visaugstāko novērtējumu. Valles un Skaistkalnes amatierteātra divas izrādes tika izvirzītas Zemgales reģionālajai skatei, kas 20. martā notiks Bauskā.
Vietvaras šefi piedāvā darbu
Aija Skosa spriež: «Bez savu aktieru draudzīguma, iejūtības un atbalsta man būtu grūti pārvarēt smagus dzīves pārbaudījumus. Teātris man ir kā otra ģimene. Mēs esam vienoti radošajās izpausmēs, priekos un bēdās.»
Ikdienā režisore strādā par Valles pagasta kultūras darba organizatori. Viņas darbistaba atrodas Valles saieta namā, kur notika «Bauskas Dzīves» saruna ar Aiju. Režisore ir dzimusi un dzīvo Valles pagastā. Studijas Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumā (tagad – Kultūras koledžā) bija vienīgais ārpus dzimtās vietas pavadītais laiks.
Aija stāsta par teātra spēlēšanas tradīcijām Vallē: «Pēc studijām, atgriežoties Vallē, apprecējos, piedzima bērni. Tā kā manā specialitātē darba nebija, sāku strādāt vietējā pastā. Brīvajā laikā kolēģu jubilejās rīkoju jautrus tematiskus pasākumus. To padzirdēja toreizējais Aizkraukles rajona Valles pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Zvirbulis un piedāvāja kļūt par kultūras darba organizatori. Amatierteātra tradīcijas Vallē ir senas un noturīgas. Es arī pieteicos trupā, ko vadīja Ilga Iskrova. Pēc viesizrādes Iecavas kultūras namā 1999. gadā Ilga nāca klajā ar negaidītu paziņojumu, ka atkāpjas no saviem ilggadējiem trupas režisores pienākumiem un tos uztic man. Biju ļoti izbrīnīta.»
Nekas cits neatlika – bija jāķeras pie darba. Sākumā iestudējuši dzirkstošas muzikālas parodijas, ko varēja izrādīt gan telpās, gan brīvdabas estrādēs. Atdarinājuši tolaik populāro krievu meiteņu duetu «Tatu», Kasparu Dimiteru un citus dziedātājus. Šo programmu parādījuši arī Skaistkalnē. «Toreizējam pagasta padomes priekšsēdētājam atraktīvajam Jānim Kalniņam tādas dullības patika, un viņš man piedāvāja vadīt arī Skaistkalnes amatierteātri. Ar prieku to daru jau vairāk nekā desmit gadus,» atminas A. Skosa.
Dabū aktieri un autobusu
Valles trupas pamatsastāvā ir četri vīri un sešas dāmas: Gunārs Skujevskis, Arvīds Zvirbulis, Andris Miezītis, Alvis Skosa, Lūcija Ribakova, Gita Briņķe, Inese Zalaka, Irīna Brazauska, Rita Braumane, Ruta Cinovska. Trupā visilgāk darbojas Arvīds Zvirbulis un Gunārs Skujevskis. Abi kļuva par amatierteātra dalībniekiem 90. gados.
Arvīds atceras: «Trupā mani uzaicināja Ilga Iskrova. Tolaik man piederēja liels autobuss, tālab režisorei izdevās noķert divus zaķus uzreiz – dabūt aktieri un autobusu, kas bija nepieciešams izbraukumiem viesizrādēs. Priecājos, ka tā notika, jo mana motivācija joprojām ir nemainīga – teātrī vilina spēles prieks, adrenalīns, kas rodas, uzkāpjot uz skatuves, un liels gandarījums par izdevušos izrādi. Esmu atveidojis vairākas galvenās lomas un daudz interesantu raksturlomu. Izrādēs man ir svarīgi panākt veiksmīgu saspēli ar skatuves partneriem, kā arī iekšējas izjūtas padarīt dzīvas un ticamas. Man šķiet interesanti visi atveidotie personāži, bet mīļāko lomu gan nevaru nosaukt. Tas varētu būt, piemēram, kārklu krūms, jo tad nevajadzētu mācīties tekstu, kaut arī tā apgūšana man nesagādā grūtības.»
Lugās ļoti svarīga ir notikumu raita secība un negaidīti pavērsieni. Režisore Aija Skosa ir profesionāli izglītota, aizrautīga, vienmēr zina, ko grib, stāsta A. Zvirbulis. «Aija ar minimāliem līdzekļiem allaž spēj sasniegt labu rezultātu. Režisore respektē aktierus, ieklausās viņu domās. Pat ja viņa piktojas, tad dara to kā mīloša mamma, kurai ir vesels bars nepaklausīgu bērnu,» vērtē Arvīds Zvirbulis.
Pāris kopā uz skatuves
Skaistkalnes amatierteātra «pīlāri» ir Dagnija un Aigars Reinholdi, Aldis Virsis, Benita Zaure, Ārija Grosberga. Trupas aktīva dalībniece bija arī Ilona Eņģele, kura aizbrauca uz ārzemēm auklēt mazbērnu. Skaistkalnes un Valles amatierteātrī periodiski darbojas talantīgi jaunieši. Pēc vidusskolas beigšanas viņi dodas studēt un trupā vairs neatgriežas. Gadās arī izņēmumi, piemēram, režisores dēls Alvis Skosa, kurš pusaudža gados aktīvi darbojās Valles amatierteātrī un pēc pārtraukuma atgriezās. Ļoti talantīgs bija Aijas vecākais dēls Gunvaldis, kura diemžēl vairs nav šaisaulē.
Skaistkalniešu Reinholdu pāris kopā spēlē vairākās izrādēs – arī atzinību guvušajā E. Vulfa lugā «Sasistais spogulis». Skaistkalnes pasta nodaļas darbiniece Dagnija Reinholde joko, ka jaunajā iestudējumā esot ļāvusi vīram izcelties, jo viņš atveidojis galveno varoni, bet pati bijusi kalponīte. Dagnija stāsta: «Teātra trupā mani ievilināja Skaistkalnes pasta nodaļas vadītāja Svetlana Štrobindere. Tagad viņa ir pārtraukusi darbību un brīvajā laikā vada sarīkojumus. Pirms dažiem gadiem pierunāju vīru Aigaru atnākt līdzi uz mēģinājumu. Viņš piekrita un uzreiz tika pie lomas. Amatierteātris ikdienai piešķir jaunas krāsas, to bagātina. Visvairāk mani aizrauj iespēja iejusties dažādos tēlos, mēģināt izprast viņu domāšanas veidu, reakciju.»
Prom no banalitātēm
Katru gadu Valles un Skaistkalnes amatierteātris iestudē jaunu izrādi, lai piedalītos novada skatē. Tas ir vissvarīgākais sezonas uzdevums, taču vienlaikus aktieri iesaistās Vecumnieku novada dažādos sarīkojumos, rādot skečus, ēnu izrādes, iestudējot dzejas kompozīcijas. Abās trupās mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā.
Tāpat kā citiem amatierteātru režisoriem, arī Aijai Skosai lielas raizes sagādā dramaturģijas niecīgā izvēle un nereti apšaubāmā kvalitāte. Pašlaik interneta vietnēs Aija cītīgi meklē jaunu lugu tek-stus. Parasti tās nākas rediģēt un saīsināt. Arī internetā, tāpat kā drukātajā formātā, ievērības cienīgu latviešu dramaturgu darbu ir maz. Aija spriež: «Amatierteātri nevar iestudēt «Antigoni», «Romeo un Džuljetu», kā arī citas klasiskas lugas. Mums nav tādu resursu, turklāt mūsu skatītāji nav filozofisku un psiholoģiski sarežģītu izrāžu mīļotāji. Arī Leldes Stumbres lieliskās lugas ne visi spēj saprast. Laucinieki nāk uz izrādēm, lai atpūstos, uz skatuves ieraudzītu pazīstamus cilvēkus, gūtu patīkamas emocijas. Lauku skatītāji kopumā ļoti atšķiras no Rīgas teātru apmeklētājiem. Tas nepavisam nenozīmē, ka viņiem vajadzētu piedāvāt banālas bezsatura izrādes. Diemžēl rodas iespaids, ka mūsdienu dramaturgi lauku skatītājus novērtē par zemu. Vēl sliktāk, ja reizi pa reizei banāli un piedauzīgi joki parādās profesionālajos teātros. Atceros izrādi ar lauku vides atainojumu vienā no Rīgas lielākajiem teātriem. Man bija kauns skatīties.»
Valles amatierteātra repertuārā ir bijis A. Eglīša viencēliens «Divkauja», ko augstu novērtēja žūrijas vadītājs Jānis Kaijaks. Režisores vismīļākais iestudējums ir A. Upīša «Apburtais loks». To spēlējuši, kad Valles pagasts vēl atradās Aizkraukles rajonā. Šī izrāde saņēma daudz cildinošu atsauksmju. «Šad tad gadās, ka izvēlamies it kā blāvu dramaturģisko materiālu, bet mūsu aktieri to pārvērš labā, baudāmā izrādē. Tāda pirms pāris gadiem bija J. Jurkāna luga «Vistas», ko daudzreiz esam spēlējuši Vecumnieku un citos novados,» teic režisore Aija Skosa.
