Saeima 21. janvārī galīgajā lasījumā pieņēma Enerģijas dzērienu aprites likumu, kurš paredz aizliegumu pārdot enerģijas dzērienus jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Likums spēkā stāsies 1. jūnijā.
Regulējuma būtību skaidro par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš: «Visā pasaulē ir pieaudzis to bērnu un jauniešu skaits, kuri lieto enerģijas dzērienus. Šis likums ir drosmīgs solis rūpēs par jaunās paaudzes veselību. Mūsu mērķis ir padarīt pēc iespējas veselīgāku mūsu bērnu uzturu. Enerģijas dzērienus aizliedz pārdot un iegādāties jauniešiem, kuri jaunāki par 18 gadiem.»
Likuma mērķis ir aizsargāt bērnu veselību no enerģijas dzērienu nelabvēlīgās ietekmes uz organismu. Statistika rāda neiepriecinošu faktu. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes 2015. gada atzinums atklāj, ka Eiropas Savienības valstīs pēdējā gada laikā enerģijas dzērienus visvairāk savā uzturā iekļāvuši bērni vecumā no desmit līdz 18 gadiem, no tiem 41 procents tos lietojis saistībā ar fiziskajām aktivitātēm vai nereti kopā ar alkoholu.
Paaugstina asinsspiedienu
Enerģijas dzērieni klasificējami pie bezalkoholiskajiem dzērieniem. Kofeīna daudzums pārsniedz 150 mg/l, tie satur dažādas stimulējošas, tonizējošas vielas – taurīnu, inozitolu, guarāna alkoloīdus, kā arī ginka ekstraktu.
Kā iepriekš paudis veselības ministrs Guntis Belēvičs, Veselības ministrija bija saņēmusi vecāku sūdzības par enerģijas dzērienu uzbāzīgu izplatīšanu bērniem līdz 18 gadiem. Šajā vecumā vēl nav spējas izvērtēt to lietošanas sekas. Šos dzērienus pārdozējot, paaugstinās ne tikai asinsspiediens, bet var rasties arī galvassāpes, reiboņi un pat samaņas zudums.
Šo dzērienu neatņemamā sastāvdaļa kofeīns, uzņemot to palielinātā devā vienā reizē, jauniešiem izraisa uzvedības izmaiņas, stimulējoši iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmu. Pievienotais taurīns paaugstina asinsspiedienu un palielina risku saslimt ar sirds slimībām, tam visam komplektā varam uzņemt vēl guarāna sveķus – augu izcelsmes kofeīnu, konservantus un milzīgu daudzumu cukura, kas veicina liekā svara problēmas. Vairāki speciālisti ir atzinuši, ka atsevišķos gadījumos šo dzērienu lietošana var izraisīt arī nāvi.
Ģimenes ārste un pediatre Bauskā Ina Mortukāne strikti vēršas pret enerģijas dzērienu malkošanu bērnu un jauniešu vecumā: «Esmu pret šādu dzērienu tirdzniecību bērniem un viennozīmīgi atbalstu šo Saeimas pieņemto likumu.» Viņa atzīst, ka pacienti ar sūdzībām pēc enerģijas dzērienu lietošanas pēdējā laikā nav pie viņas nākuši. Jaunieši, iespējams, sākuši apzināties to kaitīgumu. Pēdējais gadījums, ko daktere Mortukāne atceras, bijis aptuveni pirms diviem gadiem – puisim pēc enerģijas dzērienu lietošanas bijusi tahikardija.
Aizstājējs – kokakola
Kāpēc bērni un jaunieši patērē enerģijas dzērienus – bara instinkta vadīti vai tāpēc, ka tiem ir laba garša, vai tādēļ, lai gūtu enerģiju? Baušķenieks Mārcis (17 gadu) atklāj, ka šos dzērienus lieto aptuveni reizi mēnesī, dienā, kad apmeklē kursus, jo tad nepieciešams vairāk enerģijas. Viņš gan apliecina – kad dzēriena iedarbība beidzas, ļoti nāk miegs un pārņem izteikts sagurums. Savukārt Iva (13 g.), Karolīna (12 g.) un Aleksejs (14 g.) stāsta, ka enerģijas dzērienus nelietojot, bet šad un tad nopērkot kokakolu. «Arī kolu iedzerot, mazāk nāk miegs,» teic Aleksejs. Iva secinājusi, ka pēc kolas lietošanas gan sāpot vēders, bet meitene nenoliedz, ka tā garšo.
«Bauskas Dzīves» uzrunātā māmiņa Anna ir pārliecināta – ja vecāki ģimenē enerģijas dzērienus nelieto, iespējamība, ka to darīs bērns, arī ir mazāka, bet, protams, izkontrolēt simtprocentīgi nevar. Dēls aizraujas ar basketbolu, un treneris regulāri izglītojot par šo dzērienu kaitīgo ietekmi uz veselību un nepieļaujot to lietošanu treniņa laikā. Baušķeniece Kristīne saka: «Man kā mammai gribas ticēt, ka bērni šos dzērienus nelieto un saprot, kas tas ir par draņķi.» Savukārt Aija domā, ka meita ikdienā nedzer šos dzērienus, bet neizslēdz, ka noteikti ir pamēģinājusi. Svarīgi ir izskaidrot bērniem, kāds var būt kaitējums veselībai, jo izglītojošā informācija ir pietiekami daudz pieejama. Aptaujātie vecāki piekrīt, ka šāds likums nepieciešams.
Prasības tirgotājiem
Regulējums paredz, ka tirgotāja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt dokumentu, lai pārliecinātos par viņa vecumu, savukārt pircēja pienākums būs pēc mazumtirgotāja vai uzraudzības un kontroles iestādes pieprasījuma apliecināt savu personu un vecumu.
Enerģijas dzērieni mazumtirdzniecības vietās pārdošanai būs jānovieto savrup no citiem pārtikas produktiem, lai tie būtu viegli identificējami. Vienlaikus tirdzniecības vietās jāizvieto norāde, kas vēsta par augsto kofeīna saturu dzērienā un informē, ka tas nav ieteicams bērniem, grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.
Tomēr Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) nav mierā ar šo likumu, tā Valsts prezidentam Raimondam Vējonim nosūtījusi vēstuli, kurā aicina nosūtīt Saeimas deputātiem atkārtotai izskatīšanai strīdīgo Enerģijas dzērienu aprites likumu, lai atrastu visām pusēm, tai skaitā mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, pieņemamu risinājumu. LTA prezidents Henriks Danusēvičs paudis viedokli, ka likumā noteiktie ierobežojumi radīs šķēršļus veselīgai konkurencei, vairos nevienlīdzību starp tirgotājiem un mazinās pircēju plūsmu mazajos veikalos.
Ar Enerģijas dzērienu aprites likumu nemierā ir arī Latvijas Reklāmas asociācija, kura ir iesniegusi oficiālu sūdzību Eiropas Komisijai.
UZZIŅAI
Likumā paredzēts:
aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestāžu telpās un teritorijā;
piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu, kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu;
noteikt enerģijas dzērienu reklāmā iekļaujamo informāciju, proti, brīdinājumu par šādu dzērienu pārmērīgas lietošanas negatīvo ietekmi uz veselību;
informācijas vizuālā izvietojuma un reklāmas ierobežojums;
enerģijas dzērienus aizliegts reklamēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu raidījumos un presē, kuras mērķauditorija ir jaunāka par 18 gadiem;
reklāmā nedrīkst radīt iespaidu, ka tos lieto, piedaloties sporta sacensībās, veicot individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās veselības saglabāšanai vai uzlabošanai, vai slāpju remdēšanai, kā arī kopā ar alkoholiskajiem dzērieniem.
