Lielākajos «Maxima» veikalos var nopirkt arbūzus, kas saules gaismu sasmēlušies pushektāru plašā dārzā Iecavas novadā.
Tirgotāju pārstāvji skaidro, ka Latvijā audzētie arbūzi kopš 4. oktobra nopērkami «Maxima X» un «Maxima XX» veikalos. Tirgotavā no pircējiem par vienu kilogramu tiek prasīti 99 centi. Zaļās un strīpainās ogas augušas Iecavas novada zemnieku saimniecībā «Birz-
males».
Spēja noteikt gatavību
«Bauskas Dzīve» sestdien, 8. oktobrī, devās uz Iecavu, lai pārliecinātos, ka par siltzemju iemītniekiem uzskatītie arbūzi spēj nogatavoties Latvijas diezgan nepastāvīgajos, vēsajos laika apstākļos. Saimnieki Ints un Evija Kreicšteini atvainojas, ka dārzs ar apaļo bumbu rindām vairs nav apskatāms. Ogas novāktas, vairākas tonnas nogādātas lielveikalu noliktavās. Pašiem palikusi vien neliela daļa ciemiņu pacienāšanai, labākie augļi atstāti sēklu ievākšanai.
Evija atklāj, ka pērn vecāmāte kaut kur bija sadabūjusi arbūzu sēklas un iesējusi. Rudens pusē visus priecējušas lielas, saldas un sulīgas ogas. Tad nolemts šogad pamēģināt arbūzus izaudzēt realizācijai. Evija neslēpj, ka pirmais gads ir nemitīga taustīšanās, labāko paņēmienu un metožu meklēšana. «Sēkliņas sasējām kastītēs, vasaras sākumā stādiņus pārstādījām siltā zemē dobēs. Daži dēsti eksperimentālā kārtā ielikti siltumnīcā. Kad arbūzi paaugās un izskatījās gana labi, sākās visinteresantākais – vajadzēja noteikt to gatavību,» darbu norisē ieskatu sniedz Evija. Viņas vīrs Ints šajā brīdī nespēj neiestarpināt, ka Evija ir labākā arbūzu gatavības noteicēja pasaulē: «Kad viņa paklauvē pa arbūzu un pasaka, kurš gatavs, kurš pārgatavojies, kurš vēl zaļš, es viņai ticu un nemaz nedomāju apstrīdēt. Viņai 99 procentos ir taisnība. Tā ir Evijas īpašā spēja.»
Ar spītu un uzņēmību
Stāstot par turpmāko, Ints neslēpj, ka iekļūt ar produkciju lielveikalos mazajiem zemniekiem nav viegli. Bija jāatrod īstie cilvēki, jāpārliecina, ka arbūzi patiešām auguši Latvijā, nevis ievesti. Tad bija jāizpilda daudzās prasības par svaru, kvalitāti. «Tas nebija viegli, bet spīts un uzņēmība ņēma virsroku, un apmēram četras tonnas arbūzu mēs nodevām «Maximai». Lielveikalu ķēdei tas tomēr ir pārāk mazs apjoms, lai produkciju piegādātu visām tirgotavām, tādēļ Iecavā augušie arbūzi nopērkami tikai lielākajos «Maxima» veikalos,» stāsta I. Kreicšteins.
Stāstot par izvēli pievērsties arbūzu audzēšanai, Ints un Evija atklāj vēl vienu neparastu savas ģimenes iezīmi – nebūt kā visiem, neapstāties un meklēt ko jaunu. Ja Iecavu visi dēvē par «gurķu galvaspilsētu», tad pievērsties to audzēšanai nav vairs interesanti.
Ja japāņi var…
Kreicšteini ir apņēmības pilni visu ziemu cītīgi izglītoties, lai nākamgad arbūzu lauku paplašinātu. Iecerēts vairāk audzēt arbūzus ar sēkliņām, ar dzeltenas krāsas mīk-stumu. Šogad iemēģināta roka meloņu audzēšanā, nākamgad to plānots izvērst. «Internetā redzēju, kā japāņi panākuši, lai arbūzi aug kantaini. Tad tie ir ērtāki un izdevīgāki transportēšanai un uzglabāšanai. Ja japāņi var, vai mēs, latvieši, esam sliktāki?!» ar nelielu humora pieskaņu, bet vienlaikus visā nopietnībā izsaucas I. Kreicšteins.
Ar jauno aizraušanos, kas sāk iezīmēties kā viena no biznesa nodarbēm, apmierināts arī vecākais dēls Kristers. Jaunietis studē Ventspilī, brīvajā laikā ierodas palīdzēt vecākiem. «Studiju biedri sākumā neticēja, ka viņiem cienastā aizvestie arbūzi auguši Latvijā. Tagad es lepojos, ka vecāki atvērti jaunajam un neparastajam. Es ar prieku viņiem palīdzu,» stāsta jaunietis.
«Bauskas Dzīvei» bija iespēja nogaršot gan sarkano, gan dzelteno arbūzu. Varam droši apliecināt, ka garšas ziņā tie ir ļoti līdzīgi Spānijā, Astrahaņā vai citviet dienvidos augušām ogām. Tie ir sulīgi, saldi un ar īpašo Latvijas garšu.
