60 gadu jubileju svin Ināra Strēle Skaistkalnē.
Friziere Ināra Strēle mīl savu darbu, ģimeni un dzīvi. Viņa no Rīgas uz Skaistkalni pārcēlās pēc tam, kad ceļojumā uz Kubu iepazinās ar vīru Agri.
Noslēpumus nedrīkst izpaust
Kļūt par frizieri Ināra nolēma 7. klasē. Kopš laika, kad 70. gadu sākumā viņa iestājās frizieru skolā, mīlestība pret profesiju nav zudusi. Viņa savu arodu pielīdzina mākslai.
«Patīk radīt ko skaistu. Cilvēki ir tik dažādi. Viņu frizūras un vēlmes atšķiras, tāpēc neiestājas rutīna. Mode un tendences mainās, tāpēc man jāmainās laikam līdzi,» saka Ināra.
Viņa stāsta, ka līdztekus prasmīgām rokām frizierim jābūt apveltītam ar pacietību un psihologa spējām: «Citi klienti nāk un stāsta savas bēdas. Es visu uzņemu sevī, bet tajā pašā laikā cenšos šķirot un atmest nevajadzīgu informāciju. Ir dienas, kad atnāku mājās un vīram saku, lai liek mani mierā. Ieeju istabā, atpūšos, paguļu, pārdomāju cilvēku sacīto, jūtu viņiem līdzi. Ir arī pozitīvas lietas, elpu aizraujoši un laimīgi stāsti. Ikdienā nākas uzklausīt dažādus vēstījumus. Svarīgākais neko neizpaust, lai cilvēks nezaudē uzticību.»
No lielpilsētas uz laukiem
«Es braucienā, kur iepazināmies, varēju nebūt, jo iepriekš pieteicos citai ekskursijai, bet tur visas vietas bija aizņemtas. Ļoti negribīgi nolēmu tomēr braukt uz Kubu. Satiku vīru, kurš mani no Rīgas kņadas ievilka uz dzīvi klusajā Skaistkalnē,» par iepazīšanos ar dzīvesbiedru stāsta jubilāre.
Skaistkalniete dzīvi Lietuvas pierobežā nebrāķē. Cilvēku gan kļuvis mazāk – vecie ļaudis nomirst, bet jaunie mūk no laukiem. «Grūtākais bija atrauties no darba Rīgā. Biju viena no vadošajām frizierēm galvaspilsētā, bet te pēkšņi nonācu laukos. Laikam ejot, pieradu, izveidojās jauns klientu loks. Divas reizes nedēļā braucu strādāt uz Vecumniekiem. Pateicoties vīra gādībai un mīlestībai, man nekā nav trūcis. Tagad uz Rīgu braukt pat negribas, tikai retos gadījumos, kad prasās apmeklēt kādu svētku pasākumu,» tā skaistkalniete.
Bauda dzīvi
Inārai ir divi bērni – Aija un Jānis, kuri dāvājuši divus mazbērnus – Laumu un Dairi. Gaviļniecei patīk adīt. Mazbērniem jāsarūpē zeķītes, cimdiņi un cepurītes.
Ināra cienā ar ļoti gardu zemeņu un pīļu olu kūku. «Kulinārija ir mana neliela aizraušanās. Lai visi būtu paēduši, un galvenais, lai garšīgi,» smaidot teic jubilāre. Rūpes prasa piemājas dārziņš. Skaistkalniete agrāk dziedāja korī un ansamblī, tagad gribētos dejot. «Tautiskās vai modernās dejas, ka tik kustēties un slīpēt grīdu,» nosaka gaviļniece.
No ceļojumiem spilgtākās atmiņas ir par lidojumu uz Ameriku pie tēvoča Mičiganas štatā. Viņu pārsteidzis cilvēku izskats un dzīvesstils. «Re, tur «mīkla» staigā!» ļaunā jokā par vietējiem atzīstas Ināra. «Tur daudzi cilvēki ir ļoti raženas miesasbūves. Viņiem dzīvē svarīgākais ir auto un māja. Gluži kā filmās. Amerikāņiem šķiet, ka ārpus viņu valsts dzīve ir apstājusies. Man jautāja, vai esmu dzīvē redzējusi govi. Sanāca smiekli.»
Katru gadu vasarā Strēļu ģimene dodas braucienos pa Latviju. Pērn pabūts Alūksnē. Maršrutu izvēlas spontāni īsi pirms brauciena.
Ināra jūt līdzi Rīgas «Dinamo». «Nu cik var zaudēt?! Šitā cīnās, bet vienmēr zaudē «bullīšos»! Man nervi netur,» smejas Ināra.
