Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) atklātā vēstulē
kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) un Kultūras ministrijas
(KM) parlamentārajam sekretāram Eināram Cilinskim paudusi sašutumu un
neizpratni par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) centieniem bremzēt KM
izstrādāto Latvijas mediju politikas pamatnostādņu ieviešanu, aģentūru
LETA uzzināja LPIA.
Kā aģentūru LETA informēja asociācijā, LPIA ir nosūtījusi atklātu
vēstuli kultūras ministrei, KM parlamentārajam sekretāram, kā arī “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas
vadītājam Raivim Dzintaram un ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājam
Augutam Brigmanim, kurā izsaka savu sašutumu un neizpratni par ZZS
frakcijas 2016.gada 31.oktobrī nosūtīto vēstuli KM, kurā ZZS iebilst
pret “Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam
īstenošanas plānu”, tādējādi “radot iespēju kādam politiskam spēkam
iznīcināt iesaistīto nozaru profesionāļu-ekspertu gada garumā veiktu
darbu pie dokumenta izstrādes un saskaņošanas”.
“Izstrādājot Latvijas mediju pamatnostādnes un pamatnostādņu
īstenošanas plānu, darba grupas sanāksmēs tika aicināti vairāku
ministriju, Konkurences padomes, mediju nozaru un pašvaldību pārstāvji
argumentēti paust savu viedokli. Izdiskutēts un ņemts vērā vairākuma
viedoklis. KM izveidoto dokumentu iesniedza izskatīšanai valdībā, kura
to izskatīja, klātesot ieinteresētajām pusēm,” vēstulē uzsver LPIA.
Tāpat vēstulē asociācija uzsver, ka, iepazīstoties ar ZZS frakcijas
vēstuli, rodas aizdomas, ka minētā novilcināšana var novest pie tālākas
nodokļu maksātāju naudas izmantošanas pašvaldību informatīvajos
izdevumos pie varas esošā politiskā spēka popularizēšanai. “Mediju
politikas pamatnostādņu pieņemšana, mūsuprāt, šādu iespēju stipri
ierobežotu, vienlaikus saglabājot izdevuma informatīvo raksturu un
uzdevumu,” uzsvērts vēstulē.
Jau ziņots, ka ZZS vēlas precizēt Latvijas mediju politikas
pamatnostādņu projektu, lai tajā būtu skaidrība gan par ieceri par
sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, gan par politiku
attiecībā uz pašvaldībām piederošajiem izdevumiem.
Kā aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts
Brigmanis, pašlaik neesot iezīmējušies finansējuma avoti, ar ko
kompensēt ieceri par reklāmas tirgus atstāšanu. Līdz ar to attiecīgie
plāni no mediju pamatnostādnēm būtu vai nu jāizņem, vai atbilstoši
jāprecizē.
Savukārt kultūras ministre ir paudusi, ka Latvijas mediju politikas
pamatnostādņu saturs vai rīcības plāns mainīti netiks. Viņa norādīja, ka
koalīcijas partneriem konceptuālu iebildumu par mediju politikas
pamatnostādnēm nebija.
Pēc Melbārdes teiktā, diskusija ir tikai par dokumenta pielikumā
iekļauto situācijas aprakstu, kurā lielo pilsētu pārstāvji līdzās citu
institūciju viedokļu atspoguļojumam prasa atbilstoši iekļaut arī
pašvaldību viedokli, kā arī norādīt uz to, ka pašreizējais mediju
regulējums nenovelk skaidru robežu starp komercreklāmu un informāciju
par pašvaldību iestāžu, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrību,
pasākumiem. Vienlaikus ministre pavēstīja, ka darbs pie jautājuma
turpināsies Saeimas Pašvaldību komisijā, kur tiek skatīti priekšlikumi
grozījumiem Pašvaldību likumā.
Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam un to
īstenošanas plāna projektus valdības sēdē izskatīs rīt, 8.novembrī.
