Lai gan pēdējās dienās teju visus Latvijas laukus klāj sniegs un
naktīs temperatūra vietām noslīdējusi zem mīnus pieciem grādiem,
ziemājiem un augļu dārziem kaitējums pagaidām nav nodarīts, jo sējumi un
stādījumi pietiekami norūdījušies vēsajā oktobrī, aģentūrai LETA atzina
aptaujātie eksperti.
Kā norādīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra agronoms
Oskars Balodis, nelielais sals un sniegs ziemājus sagatavojis
iespējamai nestabilai ziemai.
“Galvenais, ka vairāk vai mazāk visos laukos sniegs patlaban vispār
ir, jo tas pasargās ziemājus no zemām temperatūrām un temperatūras
svārstībām. Tādēļ ar ziemājiem, arī tiem, kas tikai nesen bija sadīguši,
viss ir kārtībā,” sacīja Balodis.
Arī Krustpils novada saimniecības “Laši” saimnieks, biedrības
“Zemnieku saeima” valdes loceklis Artūrs Akmens sacīja, ka straujā
ziemas atnākšana pagaidām raizes nav sagādājusi.
“Šogad esmu iesējis ziemas rapsi un ziemas kviešus. Lietavu un pēc
tam ilgstošā sausuma ietekmē iesēts ir nedaudz mazāk, nekā bija plānots,
bet šobrīd galvenais, lai labi pārziemo. Arī apkārtējie kaimiņi sējas
darbus pabeidza laicīgi, tagad atliek cerēt uz labvēlīgu rudens nogali
un ziemu,” sacīja zemnieks.
Arī saistībā ar situāciju augļu dārzos LLKC vecākais speciālists dārzkopībā
Māris Narvils atzina, ka lielākajai daļai dārza augu ziema pagaidām nav radījusi nepatīkamus pārsteigumus.
“Aukstais oktobris jau laicīgi augļu kokus, ogulājus un košumkrūmus
sagatavojis ziemas atnākšanai. Līdz ar to jau augošiem augiem sniegs un
pavisam nelielais sals draudus nerada. Arī sala pastiprināšanās
nekaitēs, jo stabilizēs situāciju. Zeme sāks sasalt pamazām, jo sniega
sega vēl nav tik bieza, lai būtiski traucētu augsnes sasalšanai,”
skaidroja agronoms.
Vienlaikus viņš atzina, ka citāda situācija ir ar tādām nesen
stādītām kultūrām kā augļu koki, ogulāji, dekoratīvie krūmi, koki un
ziemas ķiploki.
“Pagaidām situāciju atvieglo sniegs, augi zem tā vēl var īsu brīdi
turpināt nostiprināties. Vēl labāk, ja stādi ir mulčēti, jo mulča ir
papildu izolators. Ja sals pieņemsies spēkā pakāpeniski un nenokusīs,
augiem nedraudēs arī izsušana. Tiesa, zem sniega darbību var sākt peles,
tādēļ sniegs jāpieblīvē ap augļu koku sakņu kakliem un ogulājiem, lai
pelēm būtu mazāka interese tur darboties,” sacīja Narvils.
Tāpat viņš sacīja, ka sniegs ir pārsteidzis mazos putnus, tādēļ tiem ir krietni apgrūtināta barības ieguve.
“Mazo dārza palīgu – putnu – piebarošana jāsāk nekavējoties. Šim
nolūkam var sarūpēt dažādas sēkliņas, kas nedrīkst būt sālītas un
ceptas, jo sevišķi saulespuķu sēklas, linsēklas, kaņepju sēklas, auzu
pārslas. Arī svaigs un nesālīts speķis derēs,” sacīja agronoms.
