Šoruden Latvijā īpašu satraukumu bērnudārznieku un jaunāko klašu skolēnu vecākiem radīja koksaki vīrusa uzliesmojums. Aptaujātie mūspuses ģimenes ārsti apstiprināja, ka arī Bauskas novadā mazuļus un pieaugušos skārusi šī slimība. Taču mediķi uzsver, ka tas nav nekas ārkārtējs, šī kaite reģistrēta arī iepriekšējos gados.
«Man mazajam ir gads un 10 mēneši, saslimšana sākās ar paaugstinātu temperatūru līdz pat 40 grādiem un pumpām ap muti. Devāmies uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu un pavadījām tur nakti, jo mazais neko neēda un nedzēra. Tur sākotnēji uzstādīja diagnozi – stomatīts. Otrajā dienā čūlas parādījās uz pēdiņām, plaukstiņām, visa seja bija vienos izsitumos. Tad tika apstiprināta saslimšana ar dīvainā nosaukuma vīrusu. Slimnīcā ievietoti vēl trakāk slimi bērni, kuriem izteikti lobās āda un noiet pat nagi,» savu pieredzi ar koksaki vīrusu atklāj baušķenieka Haralda māmiņa Tamāra.
Izplatās ar ķermeņa šķidrumiem
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas speciāliste Daiga Rauba «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka vīruss ar eksotisko nosaukumu «koksaki» Latvijā nav nekas neierasts un nav bīstamāks par citiem. Lai arī ažiotāža patlaban esot liela, vecākiem nav pamata īpašam satraukumam.
«Koksaki vīruss pieder pie enterovīrusu grupas, un tas tiek dēvēts arī par pēdu, plaukstu un mutes slimību. Šis vīruss izplatās ar asarām, siekalām un citiem ķermeņa šķidrumiem, tāpēc biežāk ar to var saslimst vietās, kur vienkopus ir daudz cilvēku, kuriem ir ciešs kontakts, piemēram, bērnudārzos, mazo bērnu skoliņās, dienas centros. No šīm vietām bērni vīrusu var pārnest arī mājās, «aplipinot» brāļus, māsas, rotaļbiedrus un pieaugušos,» stāsta D. Rauba.
Slimības norise lielā mērā esot atkarīga no imūnās atmiņas, vecuma un citām vienlaikus esošām saslimšanām. Dažiem vīruss izpaužas kā sāpīgas čūliņas mutē, daļai ir arī temperatūra, ūdeņaini izsitumi uz rokām, kājām vai citām ķermeņa daļām.
Īpašu medikamentu nav
Ja imunitāte nav ar medikamentiem vai citām slimībām novājināta, ierasti vīruss noris vieglā līdz vidēji smagā formā un nekādas nopietnākas sekas vai komplikācijas nerada. Specifisku medikamentu, kas iedarbojas uz šo vīrusu, nav, taču vajadzības gadījumā var mazināt slimības simptomus, piemēram, temperatūru, sāpes, niezi. Saslimšanai ir sezonāls raksturs – tas ik gadu parādās vasaras beigās un turpinās, līdz iestājas aukstāks laiks.
Īpašs pacientu pieplūdums konkrētās infekcijas dēļ Bērnu slimnīcā šogad nav novērots. Slimnīcā bērni pārsvarā nonāk nevis paša vīrusa dēļ, bet gan tāpēc, ka sāpīgo čūlu dēļ nevar uzņemt nepieciešamo uzturu un šķidrumu. D. Rauba piebilst, ka koksaki vīruss diezgan ilgi ir «lipīgs». Ja arī slimības simptomu vairs nav, pacientiem nevajadzētu steigties atpakaļ uz bērnudārzu vai skolu.
Ārēji šī vīrusa simptomi līdzinās vējbakām, un vecāki nereti velk paralēles starp abām saslimšanām, taču šīs slimības nav salīdzināmas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska iesaka: ja bērnam ir saslimšanas, kuru laikā vērojami izsitumi uz ādas vai mutē, noteikti jādodas pie ģimenes ārsta. Viņš palīdzēs noteikt saslimšanu, nozīmēs ārstēšanas taktiku un ieteiks, kā rīkoties – turpināt ārstēšanos mājās vai doties uz stacionāru.
Nekas ekstrēms
Nacionālā veselības dienesta pārstāve Ilze Arāja paskaidroja, ka koksaki vīruss nav pakļauts vispārējai uzskaitei. Tālab ir grūti teikt, cik lielā mērā katrā reģionā tas ir izplatījies. Pārsvarā ārstniecība noris ambulatori, lai apstiprinātu konkrētā vīrusa klātesamību, tas jādara laboratorijā. «Šī nav nekāda ekstrēmā saslimšana. Vīrusam uzmanība tika pievērsta pēc tam, kad kāda māmiņa no Jelgavas ievietoja sociālajā tīklā «Facebook» informāciju par bīstamu vīrusu ar nosaukumu koksaki un aicināja bērnus nevest uz pirmsskolas izglītības iestādēm. Šī ziņa no sociālā tīkla pārcēlās uz rakstošajiem un raidošajiem medijiem, radot pārāk lielu ažiotāžu,» notikumu gaitu raksturo I. Arāja. Viņa piebilda, ka ik pa laikam nacionālā vai reģionālā griezumā parādās informācija par kādu strauju saslimšanu. Iepriekš īpaša uzmanība tika pievērsta pedikulozei, piemēru min I. Arāja.
Slimība atkāpjas
Vecumnieku novadā praktizējošais ģimenes ārsts Uldis Mantons atklāja, ka viņa praksē nav reģistrēts neviens koksaki saslimšanas gadījums. Arī iepriekš mediķim nav bijusi saskarsme ar šo vīrusu, bet viņš vēlreiz vēlējās uzsvērt, ka konkrētā vīrusa klātesamība ir klīniski jāapstiprina. Arī ģimenes ārstes Santas Gulbes praksē Rundāles pusē ar līdzīgiem simptomiem neviens pacients nav vērsies.
Vairāk koksaki ir skāris Bauskas novadu. Īslīces pagasta ģimenes ārste Ineta Joča «Bauskas Dzīvi» informēja, ka klīniski koksaki apstiprināts vairākiem mazajiem pacientiem. Konkrētu sirgstošo skaitu mediķe atturējās nosaukt, norādot, ka slimošanas intensitāte strauji mazinājusies. Vairāk saslimšanas gadījumu bijuši vasaras beigās un rudens sākumā. I. Joča skaidro, ka parasti ar koksaki vīrusu slimo no septiņām līdz desmit dienām. Visbiežāk šis vīruss nekādas nopietnākas sekas vai komplikācijas neradot. Nagu noiešana, kas arī tiek minēta kā viena no vīrusa izpausmēm, vērojama ļoti reti. I. Joča mūspusē ar šādu slimības izpausmi nav saskārusies. Viņa minēja, ka pirmo reizi par šo vīrusu uzzinājusi pirms trim gadiem, kad vairākiem mazuļiem konstatēti čūlaini izsitumi uz pēdām un plaukstām, bet neesot bijis skaidrs, kas tā par infekciju. Tad visos iespējamos avotos meklēta informācija par šo vīrusu, visbeidzot paziņa infektoloģe atklājusi, ka tas ir koksaki.
Daiga Rauba, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas komunikācijas speciāliste, skaidro:
«Koksaki vīruss pieder pie enterovīrusu grupas, un tas tiek dēvēts arī par pēdu, plaukstu un mutes slimību. Šis vīruss izplatās ar asarām, siekalām un citiem ķermeņa šķidrumiem, tāpēc biežāk ar to saslimst vietās, kur vienkopus ir daudz cilvēku, kam ir ciešs kontakts.»
