Mazliet vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 77% aptaujāto Latvijas
iedzīvotāju vēlētos pensijā doties līdz 61 gada vecumam, liecina
“Swedbank” veiktā sabiedriskās domas aptauja.
Turklāt 34% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju labprāt pensionētos jau 50
līdz 55 gadu vecumā, bet 8% – ātrāk par 50 gadu vecumu. No aptaujātajiem
12% gribētu doties pensijā 62-65 gadu vecumā, 2% – 66-70 gadu vecumā,
tikpat arī pēc 70 gadu vecuma. 7% nav domājuši par to, kad vēlētos
pensionēties.
Doties pensijā ātrāk vēlētos pašlaik pirmspensijas vecumā esošie
iedzīvotāji, savukārt lielāku entuziasmu un vēlmi strādāt līdz 65 gadu
vecumam jūt jaunie profesionāļi vecumā līdz 29 gadiem un iedzīvotāji ar
augstākiem ienākumiem.
Latvijā kopš 2014.gada rit pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62
līdz 65 gadiem. Šogad pensionēšanās vecums ir 63 gadi, bet 2025.gadā
pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.
Aptauja atklāj, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas
kļūst arvien augstākas. Ja 2011.gadā kā vēlamais pensijas apmērs tika
minēti vidēji 842 eiro, tad 2016.gadā tie ir 885 eiro. Lielākās gaidas
par savu vēlamo nākotnes pensijas apmēru pauž vīrieši, kuri vēlētos
saņemt vidēji 1043 eiro, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuri
sagaida pensiju 992 eiro apmērā, un rīdzinieki ar 968 eiro vēlamo
pensijas apmēru.
“Swedbank” eksperti vērš uzmanību, ka pietrūkst iedzīvotāju rīcība
labklājīgu vecumdienu nodrošināšanai. 56% aptaujāto norādījuši, ka
neveido nekādus uzkrājumus savai nākotnes pensijai, un tikai 31%
interesējies, uz kādu pensiju viņi patiesībā var cerēt, ņemot vērā savas
pašreizējās sociālās iemaksas. Tā vietā 71% iedzīvotāju vecumdienu
finansiālo nodrošinājumu saista lielākoties ar valsts nodrošinātu vecuma
pensiju.
Vācijas apdrošināšanas kompānijas “Allianz” veidotajā ”Pensiju
ilgtspējas indeksā 2016” (“2016 Pension Sustainability Index”) Latvijas
pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē. Pētījumā
atzīts, ka Latvijas pensiju sistēma būvēta uz kvalitatīviem
pamatprincipiem. Latvijas pensiju sistēmas vērtējumu pozitīvi ietekmējis
fakts, ka valstī īstenotas reformas, lai paaugstinātu pensionēšanās
vecumu un samazinātu pensiju sistēmas slogu uz valsts budžetu. Šis
indekss vērtē pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju ilgtermiņā, taču tas
neanalizē, cik pietiekami ir pensionēto cilvēku ienākumi.
Tikmēr “Swedbank” veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka
Latvijas iedzīvotāji ir drīzāk skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas
ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm.
Vispozitīvāk noskaņotie par Latvijas pensijas sistēmas ilgtspēju ir
iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un ar augstiem ienākumiem,
savukārt vispesimistiskākie – iedzīvotāji pirmspensijas vecumā un ar
zemiem ienākumiem.
Iedzīvotāji pensijas ilgtspēju saista lielākoties ar demogrāfisko
(61%) un ekonomisko situāciju (43%), kā arī valdības lēmumiem (39%), bet
mazāk saskata nepieciešamību pašiem iesaistīties uzkrājumu veidošanā.
Tikai 24% domā, ka to ietekmē pašu vai darba devēja spēja veidot
privātus pensijas uzkrājumus, 14% – ka uz pensijas sistēmu ilgtermiņā
ietekmi atstāj iemaksu apmērs pensiju 2.līmenī, bet 13% – ka atdeve no
pensiju uzkrājumu ieguldījumiem.
“Swedbank” eksperti vērš uzmanību, ka pašlaik vecuma pensijas
vidējais apmērs Latvijā ir vien 292 eiro mēnesī un iedzīvotāju izpratne
par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot
būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru.
“Swedbank” pasūtītā iedzīvotāju aptauja veikta šā gada janvārī
sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot 792 respondentus vecumā no 18 līdz
62 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa
pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem
sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka
daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā.
Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus
var iemaksāt brīvprātīgi.
