Saeima šodien noraidīja priekšlikumu, kas paredz likumā noteikt, ka
valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu
informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.
Iepriekš atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu
komisijā šis priekšlikums pēc plašām diskusijām bija saņēmis vairākuma
atbalstu. Pirms parlamenta sēdes tika paredzēts, ka Saeima varētu lemt
pretēji komisijas viedoklim, tāpēc komisijā iezīmējās iespēja, ka šo
jautājumu varētu uzticēt risināt darba grupai, kurā būtu pārstāvētas
ieinteresētās puses. Darba grupas uzdevumos būtu, ja tas iespējams,
panākt vienošanos par pašvaldības izdevumu definīciju, kā arī
komercreklāmas aizliegšanu tajos. Pēc tam atkarībā no politiskās gribas
varētu atgriezties pie šodien noraidītā priekšlikuma izvērtēšanas.
Šodien arī parlamenta sēdē par šo jautājumu izvērtās plašas
diskusijas. Vairāki deputāti atzina, ka atsevišķas pašvaldības ir pārāk
aizrāvušās ar savu pašslavināšanu, taču ir jāsaglabā iespēja
iedzīvotājiem saņemt bezmaksas informatīvu izdevumu. Deputāts Inesis
Boķis (V) aicināja neatbalstīt piedāvātās izmaiņas, lai ar tām
“neieblieztu” pa visu 119 pašvaldību iedzīvotāju interesēm. Viņā
piedāvāja citu situācijas risinājumu – noteikt, ka komercreklāmu un
sludinājumi tiek ievietoti tikai komercmedijos.
Savukārt deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka
priekšlikums neparedz aizliegt pašvaldību informatīvos izdevumus. “Šis
grozījums paredz pilnīgi kaut ko citu – to, ka demokrātiskā valstī
medijs, jeb kā likumā par presi dēvēts – masu informācijas līdzeklis -,
ir atdalīts no pašvaldības izdevuma,” uzsvēra politiķis. Arī deputāte
Lolita Čigāne (V) norādīja, ka šis priekšlikums nekādā ziņā pašvaldībām
neaizliedz izdot informatīvos izdevumus, bet vienkārši pasaka, ka tie
nav prese.
Partijas “Saskaņa” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs
Agešins aicināja šo jautājumu risināt pēc pašvaldību vēlēšanām mierīgākā
gaisotnē.
Šo priekšlikumu atbalstīja nacionālās apvienības “Visu
Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK, daļa “Vienotības” un atsevišķi
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) deputāti. Pret balsoja Zaļo un
zemnieku savienības, “Saskaņas”, “No sirds Latvijai” un atsevišķi LRA
deputāti. Balsojumā atturējās vairāki “Vienotības” deputāti.
Minētās izmaiņas aicināja veikt deputāti Ritvars Jansons
(VL-TB/LNNK), Lolita Čigāne (V), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) un Vilnis
Ķirsis (V). Priekšlikums arī paredzēja noteikt, ka
valsts un pašvaldības institūciju sabiedrības informēšanas pienākumu un
kārtību nosaka citi normatīvie akti.
Parlamentārieši uzsvēra, ka priekšlikumu mērķis nav vēršanās pret
valsts vai pašvaldību pienākumu īstenot sabiedrības informēšanas
aktivitātes. Šī priekšlikuma mērķis bija sakārtot mediju vidi atbilstoši
preses brīvības tiesiskajai izpratnei, valsts pārvaldes publisko
tiesību sistēmā nodalot īstenotās sabiedrisko attiecību un informēšanas
aktivitātes no mediju darbības atbilstoši.
Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji iepriekš izteica iebildumus
pret šo izmaiņu veikšanu pašlaik, norādot, ka izmaiņas jāveic citādāk.
Arī opozīcijas pārstāvji iepriekš norādīja, ka, lai veiktu šādas
izmaiņas, ir jābūt skaidri noteiktām pašvaldību tiesībām publicēt
izdevumus, kas paredzēti informācijas sniegšanai par iedzīvotājiem
būtiskiem jautājumiem.
