Pirms gandrīz desmit gadiem, kad tika pabeigta reģionālā reforma,
aptuveni 20 pašvaldības neatbilda kritērijiem, kas tām ļautu pastāvēt kā
neatkarīgiem novadiem (piemēram, iedzīvotāju skaits vismaz 4000
cilvēku). Pērn, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija (VARAM) sāka darbu pie sadarbības teritoriju koncepcijas,
kritērijiem neatbilstošas bija jau 38, bet nu jau tādas ir 39
pašvaldības, ziņo portāls la.lv.
“Jāsaprot, ka pašvaldība ar 1000 iedzīvotājiem nespēs veikt visas tās
pašas funkcijas, ko pašvaldība ar 36 000 iedzīvotāju,” šonedēļ Saeimas
Ilgtspējīgās attīstības komisijā uzsvēra VARAM parlamentārais sekretārs
Jānis Eglītis. Mazajām pašvaldībām ir problēma ne vien izpildīt likumā
noteiktās funkcijas, bet arī īstenot lielus attīstības projektus,
piesaistīt investorus un Eiropas fondu līdzekļus. Turklāt acīm redzama
nevienlīdzība pašvaldību jomā novedusi pie tā, ka valsts pārvaldes
iestādes katra izvēlas atšķirīgu reģionālo iedalījumu pēc saviem
ieskatiem. Piemēram, Valsts probācijas dienestam ir 28 reģionālās
iestādes, Valsts policijai – 39 iecirkņi, rajonu tiesas – 32, Lauku
atbalsta dienestam – 9 teritoriālās iestādes, Valsts vides dienestam –
astoņas, Valsts zemes dienestam – piecas. Kopumā ir vairāk nekā 30
dažādu variantu, un šī sajukuma dēļ iedzīvotāji bieži vien nesaprot, uz
kuru pusi jādodas, lai saņemtu kādu valsts pakalpojumu.
Ar mērķi padarīt pakalpojumus pieejamākus un saprotamākus, kā arī
spēcināt pašvaldības, VARAM pirms pāris gadiem piedāvāja divus reformas
variantus. Viens paredzēja apvienot mazās pašvaldības, izveidojot 49
novadus un deviņas republikas pilsētas (būtībā – veikt jaunu teritoriālo
reformu). Otrs piedāvāja saglabāt esošo administratīvo iedalījumu, bet
stiprināt pašvaldību sadarbību, izveidojot 29 sadarbības teritorijas ap
nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Saņemot iebildumus
no pašvaldībām, valdošā koalīcija 2015. gada nogalē izšķīrās par otro,
maigāko variantu un uzdeva VARAM sākt darbu pie tā ieviešanas.
Taču vakar, kad ministrijas pārstāvji Saeimas komisijā atskaitījās
par paveikto, deputāti izteica pārmetumus, ka būtu jārīkojas skarbāk.
“Cik ilgi mēs te turpināsim mudžināties? Kādas sadarbības teritorijas?
Ne jau sadarbības trūkums ar valsts iestādēm ir problēma pašvaldībās.
Nevienlīdzīgas pašvaldības ir problēma. Jūs varat nez cik labus
sadarbības modeļus piedāvāt, bet tas neko nedos, ja šī pašvaldība gluži
vienkārši nav ekonomiski dzīvotspējīga. Jābeidz vilkt garumā laiku un
jārisina jautājums par pašvaldību izmēru un skaitu,” skarbi izteicās
deputāte Ilze Viņķele (“Vienotība”), ministram Kasparam Gerhardam
pārmetot politiskās gribas trūkumu. Ministrijas pārstāvji un bijušais
VARAM ministrs Einārs Cilinskis (NA) gan aizstāvējās, ka ne ministrija,
ne valdība kopumā nedrīkst uzspiest reformu, ja pašvaldības pašas to
nevēlas. “Mums nav mandāta to darīt. Es neteikšu, vai tas ir labi vai
slikti, bet tā tas vienkārši ir,” teica Cilinskis. Tomēr arī viņš
atzina, ka pastāv pamatotas bažas, vai sadarbības teritoriju ieviešana
būs solis risinājuma virzienā.
Arī opozīcijas pārstāvis Ivars Zariņš (“Saskaņa”) aicināja kolēģus
skatīties skarbās realitātes patiesībā, ka mazās pašvaldības netiek galā
ar savām likumā noteiktajām funkcijām un no tā cieš iedzīvotāji.
Viņaprāt, valstij šādā situācijā ir tikai divi rīcības scenāriji –
apvienot mazās pašvaldības vai pārņemt no tām daļu funkciju uz valsts
pleciem.
Kamēr deputāti lauž šķēpus, ministrija turpina strādāt pie sadarbības
teritoriju ieviešanas. Par šo jautājumu esot veiktas konsultācijas ar
pašvaldībām. Pašvaldību nostāja gan tiek komentēta pretrunīgi. VARAM
apgalvo, ka konceptuāli lielākā daļa pašvaldību neiebilst pret 29
sadarbības teritoriju modeli. Savukārt Latvijas pašvaldību savienības
pārstāvis Māris Pūķis vietvaru nostāju raksturoja kā “rezervēti
negatīvu”. “Reālus sadarbības mehānismus neviens nepiedāvā, tikai zīmē
kartes,” pukojās M. Pūķis. Veikti arī vairāki pētījumi. Piemēram, karšu
izdevniecības “Jāņa sēta” veiktajā pētījumā ieteikts publisko
individuālo pakalpojumu (izglītības, kultūra, sociālā palīdzība,
veselība) optimizēšanai tos koncentrēt deviņās republikas pilsētās un 21
pilsētā, kas definētas kā reģionālas nozīmes attīstības centri.
Pašlaik VARAM gatavo likumprojektu par sadarbības teritoriju izveidi,
kas līdz martam jāiesniedz valdībā, bet Saeimā varētu nonākt gada
otrajā pusē.
