Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas
darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu
policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.
Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka
šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās
ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un
atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno
kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un
netrafaretajām automašīnām.
VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis
aģentūrai LETA skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz
plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem – ceļu policijas un
patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu
šajās struktūrās.
Pavēle paredz, ka reģionālo pārvalžu priekšniekiem un pašam Krapsim
sešu mēnešu laikā būs jāziņo par satiksmes uzraudzībā un patruļdienestā
iesaistīto policistu rotāciju.
Krapsis skaidroja, ka arī pagājušā gadā nav iztikts bez korupcijā
aizturētu policistu pieķeršanas, tāpēc VP ir nepieciešams stingrāk
mazināt korupcijas riskus, kā arī uzlabot darba kvalitāti un disciplīnu.
“Ja mērķis par tehnisko kontroles līdzekļu izmantošanu satiksmes
uzraudzībā ir pareizs, tad vajadzētu sakārtot arī šo jautājumu, jo
atsevišķu policistu aizturēšanas grauj VP prestižu. Rotācija ir viens no
preventīviem pasākumiem, jo darbiniekiem kopā ilgstoši strādājot, ir
iespējama kāda savstarpēja sadarbība, kas var veicināt korupcijas
riskus. Policistu rotācija šādā gadījumā šo komforta zonu izjauktu.
Rotācija gan paredzēta pašas struktūrvienības iekšienē, jo nevaram ceļu
policijas inspektoru aizsūtīt pildīt iecirkņa inspektora darbu,”
norādīja Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks un piebilda, ka
rotācija attiektos tikai uz tiem policistiem, kas reāli strādā uz ielas.
Ķuža pavēle uzdod sagatavot organizatorisku un tehnisku risinājumu,
lai nodrošinātu, ka tiktu konstatēta un saglabāta informācija par
ikvienu transportlīdzekļa pārbaudes faktu. Krapsis skaidroja, ka
transportlīdzekļa apturēšanai ir jābūt pamatotai, proti, ja policistam
ir pamats uzskatīt, ka izdarīts likumpārkāpums. Šāda priekšlikuma
ieviešana ir nepieciešama, lai kontrolējošajām institūcijām, ja ir
aizdomas par kādu likumpārkāpumu, būtu iespējams iegūt informāciju par
pārkāpuma izdarīšanas vietu un laiku. Arī šī priekšlikuma ieviešana
preventīvi iedarbotos uz korupcijas riskiem, norādīja Krapsis.
Tāpat pavēle paredz, ka pie patruļdienesta un ceļu policistiem
dienesta laikā nedrīkstēs atrasties skaidra nauda virs 30 eiro. Krapsis
teica, ka arī šis būs viens no preventīviem pasākumiem korupcijas risku
mazināšanā. Lietuvā šāda prakse jau ir ieviesta. Ja kontrolējošās
struktūrvienības konstatēs naudu virs 30 eiro, tad būs pamats vērtēt
policista rīcību disciplinārā kārtā par pavēles neievērošanu, norādīja
VP pārstāvis. Tāpat lielākas naudas izcelsmi un tā iespējamo saistību ar
korupciju varētu pārbaudīt Iekšējās drošības birojs.
VP priekšnieka pavēle arī paredz, ka reģionālo pārvalžu vadībai būs
jānodrošina policistu izvietojums darbadienu rītos un vakaros vietās,
kurās regulāri notiek satiksmes noteikumu pārkāpumi, piemēram, agresīva
braukšana. Lai veicinātu sabiedrības uzticēšanos policijai, norīkojumos
vairs neiekļaus vietas, kas tieši neapdraud satiksmes drošību.
“Rīta stundās un darbadienas beigās pārsvarā notiek negadījumi, tāpēc
mēs virzāmies uz to, lai policija nestāvētu uz maznozīmīga ceļa, kur
pārkāpumi notiek daudz mazāk. Šis pavēles punkts vairāk ir domāts, lai
cīnītos ar tiem satiksmes dalībniekiem, kas klaji “uzspļauj” likumam,
kuru pārējie ievēro. Piemēram, lielākā daļa satiksmes dalībnieki ievēro
noteikumus un stāvot rindā gaida, kad iedegsies zaļā gaisma, taču ir
atsevišķi indivīdi, kas neievēro pārējo intereses. Taisni šādās
situācijās mums vajadzētu būt,” norādīja Krapsis.
VP ir apņēmības pilna turpināt arī citus preventīvus pasākumus
korupcijas risku mazināšanā, piemēram, jau šobrīd tiek organizēts
iepirkums, lai ceļu policistus un patruļdienesta darbiniekus aprīkotu ar
individuālajām pie ķermeņa piestiprināmām videokamerām. Arī policijas
jaunākās automašīnas tiek aprīkotas ar videosistēmu un audiosistēmu, ar
kuru palīdzību policijas vadībai attālināti ir iespējams sekot līdzi
savu padoto gaitām.
Kā ziņots, Ķuzis šonedēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un
korupcijas novēršanas komisijā paziņoja, ka šī gada sākums apliecina, ka
autovadītāji masveidā turpina neievērot satiksmes noteikumus un ātruma
pārkāpšanā “vālē uz nebēdu”, neliekoties ne zinis par fotoradariem.
Iepriekšminētais liecina, ka ar esošajām tehniskās kontroles ierīcēm acīmredzot ir nepietiekami, pauda policijas priekšnieks.
Šobrīd uz Latvijas ceļiem strādā 40 stacionārie fotoradari. Šogad būs
pieslēgti vēl 20 fotoradari un 2018.gadā – vēl 40. Pagājušajā gadā par
stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem piespriestas soda
naudas 3,7 miljonu eiro apmērā, un visbiežāk šīs mērierīces pārgalvīgus
braucējus konstatējušas Rīgā, Lielirbes ielā, un uz Jelgavas šosejas
Ozolnieku novadā.
