Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori neplāno masveidā
pārbaudīt suņu reģistrāciju, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja
PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.
Viņš piekrita, ka prasību reģistrēt un čipēt suņus daudzmaz ievēro
Rīgā, bet par to īpaši neuztraucas ārpus Rīgas. Uz jautājumu, vai PVD
taisās pārbaudīt nereģistrētos lauku sētu suņus, Balodis sacīja, ka
tikai sūdzību gadījuma.
“Mēs neplānojam braukāt pa mājām, lai masveidā pārbaudītu suņu
reģistrāciju. Reģistrācijas galvenais mērķis ir, lai dzīvnieks būtu
identificējams gadījumā, ja tas pazūd vai nodara kādu kaitējumu. Mēs
pagaidām neredzam iespēju, lai veiktu 100% kontroli pār suņu uzskaiti.
Pašlaik PVD ir svarīgākas prioritātes – Āfrikas cūku mēris un putnu
gripa,” sacīja Balodis, piebilstot gan, ja PVD inspektors apmeklēs
saimniecību, kas tur, piemēram, cūkas, govis, mājputnus, un redzēs tajā
arī suni, tad viņš pārbaudīs suņa reģistrāciju.
Uz jautājumu, kam jāziņo, ja pa apdzīvotu vietu klaiņo svešs suns,
PVD ģenerāldirektors teica, ka pašvaldības policijai, jo tā atbild par
sabiedrisko kārtību. “Savukārt pašvaldības ir noslēgušas līgumus ar
noteiktiem klaiņojošo dzīvnieku ķērājiem, kuriem, saņemot ziņu no
policijas vai pašvaldības, ir jādodas uz notikuma vietu. Ja suns kādam
uzbrūk, tad tā jau ir policijas kompetence. Ja suņa uzbrukumā ir
nodarīti miesas bojājami, tiks sākts kriminālprocess un pieslēgsies PVD,
kurš pārbaudīs, vai suns ir reģistrēts un ir vai nav bīstams, jo PVD
veic suņu bīstamības novērtēšanu. Ja suns tiek atzīts par bīstamu, tad
suņa īpašniekam tiek uzlikti papildu pienākumi. Ja sunim nav īpašnieka,
tad mēs nogādāsim suni patversmē, kuras darbinieki centīsies sunim
atrast jaunu saimnieku,” klāstīja Balodis.
Jau vēstīts, ka no šā gada ir spēkā izmaiņas mājas dzīvnieku
reģistrācijas kārtībā, kas nosaka suņu obligātu apzīmēšanu ar implantētu
mikroshēmu jeb čipēšanu, kā arī dzīvnieka reģistrāciju LDC datu bāzē.
Ja prasība par obligāto reģistrēšanu un čipēšanu netiks izpildīta,
Pārtikas un veterinārais dienests, kā arī pašvaldības policija drīkst
uzlikt sodu, kas fiziskajām personām ir no septiņiem līdz 210 eiro, bet
juridiskajām – no 15 līdz 350 eiro.
