Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs
pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).
Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā
lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei
(LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas
partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz
tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām
rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.
Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas
Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati
RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un
nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas
lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.
Šodien diskusijas par šo jautājumu ilga aptuveni trīs stundas. Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards
(VL-TB/LNNK) atzina, ka šī ir bijusi ilgākā diskusija vismaz pēdējo
desmit gadu laikā. Uz sēdi bija sanākuši visu pārstāvēto pušu pārstāvji.
Gan RPIVA vadība, gan arī sociālie un sadarbības partneri kritizēja
IZM lēmumu, uzsverot, ka nav ievērota virkne saistību. Ministru
prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sēdē pausto kritiku bija apņēmies
“protokolēt”, lai izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V)
jautājuma izskatīšanas gaitā varētu atbildēt uz visiem jautājumiem, pēc
iespējas mazinot neskaidrību.
Uzklausot iesaistītās puses, kā arī Šadurska atbildes, no ministru
vidus iebildumi bija tikai Gerhardam, kurš uzsvēra, ka, neskatoties uz
to, ka šodien “izdiskutēti gan juridiskie, gan emocionālie jautājumi”,
aizvien nav skaidrības par filiālēm, kā arī iespējamo studiju
pārtraukumu jaunā mācību gada sākumā.
Kučinskis rosināja papildināt protokollēmumu, tajā ietverot atrunu,
ka rīkojums ir valstij ekonomiski izdevīgākais un tas ir juridiski
pamatots.
Valdības pieņemtais lēmums paredz, ka pēc sešiem mēnešiem RPIVA tiks
likvidēta, to pievienojot LU. Šādu formulējumu un ar to saistītās
juridiskās neskaidrības vairākkārt kritizēja kā LIZDA un RPIVA, tā arī
Augstākās izglītības padome, turklāt neizpratne tika pausta arī LIZDA
pasūtītajā juridiskā biroja “Sorainen” atzinumā. Kritiku par to pauduši
arī atsevišķi Saeimas Izglītības kultūras un zinātnes komisijas
deputāti, kā arī neskaidrība par akadēmijas likvidācijas formu norādīta
Rektoru padomes izstrādātajā viedokļu apkopojumā.
IZM ieskatā RPIVA likvidācijai būs pozitīva ietekme uz
tautsaimniecību un tā samazinās studiju programmu īstenošanas
administratīvo slogu, kā arī valsts pārvaldes administratīvo slogu.
IZM izstrādātais rīkojums paredz, ka LU pārņems vairumu RPIVA studiju
programmu, savukārt vēl daļu studiju programmu, kas saistītas ar mūziku
un deju, pārņems Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA).
Rīkojums nosaka, ka LU jānodrošina RPIVA filiālēs īstenoto studiju
programmu īstenošanu filiālēs Alūksnē, Bauskā,
Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā, Ventspilī un minēto filiāļu
attīstību. To paredz arī MK protokollēmums, kas paredz, ka IZM ikgadējā
vienošanās protokolā par speciālistu sagatavošanu ar LU paredzēs, ka
universitātei jānodrošina minēto filiāļu darbība un attīstība.
Izglītības studiju programmu īstenošana LU un JVLMA, kā norādīja IZM,
pozitīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību, jo valsts budžeta un
privātie resursi tiks mobilizēti izglītības jomas modernizācijai,
kvalitātes un pieejamības uzlabošanai. RPIVA likvidācija ļaus mobilizēt
ierobežotos resursus, tos efektīvāk izlietojot optimāla speciālistu
skaita sagatavošanai, tai skaitā proporcionāli vairāk izlietojot
akadēmiskā personāla un studiju procesa nodrošināšanai un mazāk
administratīvo procesu nodrošināšanai.
LU pārņems arī RPIVA īpašumā esošo nekustamo īpašumu – zemes vienību
Jūrmalas gatvē 60, Rīgā, un tās akadēmijas funkcijas, tiesības,
saistības, prasības, finanšu līdzekļus, mantu, lietvedību un arhīvu. LU
pārņemtie finanšu līdzekļi jāiegulda pedagoģijas studiju programmu
attīstībā.
Attiecībā uz RPIVA studējošajiem nolemts, ka IZM jānodrošina, ka
akadēmijas pievienošanas studenti varēs izvēlēsies turpināt studijas
Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā, Rīgas
Tehniskajā universitātē, Liepājas Universitātē, Ventspils Augstskolā,
Vidzemes Augstskolā, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Daugavpils
Universitātē studiju programmā, kas pēc veida, iegūstamās profesionālās
kvalifikācijas un grāda atbilst attiecīgajai akadēmijas studiju
programmai. Tāpat visu studiju laiku, ja studijas netiek pārtrauktas,
netiks mainīti arī studiju finansēšanas nosacījumi – par valsts budžeta
līdzekļiem sekmīgi studējošajiem tiks nodrošinātas no valsts budžeta
finansētas studiju vietas, savukārt par maksu sekmīgi studējošajiem tiks
nodrošināta tāda pati studiju maksa kā attiecīgajā RPIVA studiju
programmā.
IZM piecu darba dienu laikā jāizveido RPIVA likvidācijas komisija,
tajā iekļaujot akadēmijas, IZM, LU, Kultūras ministrijas, JVLMA, LSA,
akadēmijas studējošo pašpārvaldes, LU studējošo pašpārvaldes un JVLMA
studējošo pašpārvaldes pārstāvjus, kā arī akadēmijas un LU
arodorganizācijas pārstāvjus. Likvidācijas komisijai līdz 1.jūnijam
jāizstrādā un izglītības un zinātnes ministram apstiprināšanai
jāiesniedz RPIVA pievienošanas un integrācijas LU un JVLMA plāns. Tāpat
līdz 1.augustam, piesaistot neatkarīgu auditoru, tai jānodrošina RPIVA
materiālo un finanšu līdzekļu inventarizācija, jānosaka kustamās mantas
vērtība, prasību un saistību apjoms, kā arī atbilstoši nododamo studiju
programmu turpmākai īstenošanai jānodrošina RPIVA finanšu līdzekļu
pārdale, mantas, lietvedības un arhīva nodošana LU un JVLMA, bet līdz
29.oktobrim komisijai jānodrošina slēguma bilances sastādīšana.
Savukārt RPIVA atbilstoši rīkojumam jānodrošina apstiprinātajā
akadēmijas pievienošanas un integrācijas LU un JVLMA plānā akadēmijai
noteikto uzdevumu izpilde. Vienlaikus RPIVA 2017./2018.akadēmiskajā gadā
nedrīkst uzņemt jaunus studējošos, kā arī RPIVA jānodrošina, ka netiks
noslēgtas jaunas darba tiesiskās attiecības, kas turpinās pēc 1.oktobra,
kā arī netiek mainīti līdz šī rīkojuma pieņemšanas dienai noslēgto
darba tiesisko attiecību nosacījumi.
Noteikts, ka ar pievienošanu saistītos izdevumus ir jāsedz no IZM
budžeta programmas “Augstākā izglītība” apakšprogrammā “Augstskolas”
apstiprinātajiem valsts budžeta līdzekļiem 2017.gadam un LU līdzekļiem.
IZM valdījumā bez atlīdzības nonāks arī vairāki RPIVA nekustamie
īpašumi, ko akadēmija pēc pievienošanas LU neizmantos akadēmijas
funkciju īstenošanai, tostarp RPIVA ēka Imantas 7.līnijā, ko IZM
sekojoši bez atlīdzības nodos LU īpašumā, lai nodrošinātu izglītības un
zinātnes funkciju īstenošanu.
LU pēc JVLMA rakstiska lūguma ir jānodrošina JVLMA ar atbilstošām
telpām no RPIVA pārņemto studiju programmu īstenošanai 2017.-2020.gadā.
Lai JVLMA turpinātu īstenot pārņemtās akadēmijas studiju programmas
mūzikas un deju pedagoģijā, no IZM budžeta apakšprogrammas “Augstskolas”
132 831 eiro tiks pārdalīti uz Kultūras ministrijas (KM) budžeta
programmu “Kultūrizglītība”. Vienlaikus rīkojumprojektā iekļauta atruna,
ka šī summa var mainīties, ja likvidācijas komisija konstatē, ka ir
jāpārņem lielāks vai mazāks studējošo skaits. Vēl pa 340 127 eiro no
minētās IZM budžeta apakšprogrammas turpmāk tiks pārdalīti uz KM budžeta
programmu “Kultūrizglītība”, lai JVLMA varētu turpināt sagatavot
mūzikas un dejas pedagoģijas speciālistus.
