Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju regulāri saskaras ar naudas
trūkumu ikmēneša izdevumu segšanai, liecina “Swedbank” Finanšu institūta
veiktā iedzīvotāju aptauja.
Trīs no desmit mājsaimniecībām atzīst, ka pēdējā gada laikā
piedzīvojušas situāciju, kad ar ikmēneša ienākumiem nav bijis
pietiekami, lai segtu ikdienas dzīvei nepieciešamos regulāros izdevumus.
Turklāt teju katra desmitā ģimene ar šādu situāciju saskaras ik pēc
pāris mēnešiem vai pat biežāk.
Līdzīga situācija novērojama arī Lietuvā un Igaunijā – tur attiecīgi
41% un 39% iedzīvotāju pagajušā gada laikā ir pieredzējuši naudas
trūkumu regulāro izdevumu segšanai.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa secina, ka to
iedzīvotāju skaits, kuriem ikmēneša izdevumu segšana ir izaicinājums,
joprojām ir pietiekami liels. Turklāt visbiežāk finansiāli
neaizsargātākās ir ģimenes ar izteikti zemiem ienākumiem, kā arī
vientuļie vecāki.
Brīžos, kad ar ikmēneša ienākumiem nav iespējams segt visus
izdevumus, vairums mājsaimniecību pārskata savas prioritātes, atzīstot,
ka sāk dzīvot taupīgāk un atsakās no noteiktiem tēriņiem (59%). Seko
atsevišķu rēķinu apmaksas kavēšana līdz brīdim, kad ģimenes budžetā
ieplūdīs vairāk naudas (42%), kā arī naudas aizņemšanās no radiem,
draugiem vai paziņām (32%). Studenti un iedzīvotāji ar vidējiem
ienākumiem (350 līdz 500 eiro mēnesī) krīzes brīžos biežāk izvēlas
ietaupīt uz citu izdevumu rēķina (attiecīgi 85% studentu un 75% vidēju
algu saņēmēji). Savukārt atlikt rēķinu apmaksu visbiežāk izvēlas
uzņēmēji vai pašnodarbinātie (61%), kā arī iedzīvotāji ar ienākumiem
virs 700 eiro mēnesī (52%).
Būtiski retāk iedzīvotāji ir gatavi domāt par papildu ienākumu gūšanu
ar mērķi mazināt ienākumu iztrūkumu – šādu iespēju apsver katrs
ceturtais respondents. Savukārt katrs piektais respondents, samazinoties
ikmēneša ienākumiem, izmanto iepriekš izveidotos uzkrājumus, lai segtu
regulārās ikmēneša saistības. Tomēr vaicāti, cik ilgi būtu gatavi iztikt
tikai no uzkrājumiem, 49% aptaujāto atzīst – ne ilgāk par vienu mēnesi.
Finansiāli drošāki jūtas vīrieši un gados vecāki iedzīvotāji, kuri ar
saviem uzkrājumiem spētu iztikt pat uz laiku līdz pieciem mēnešiem, kā
arī uzņēmēji, kuri šādās situācijās, būtiski nesamazinot tēriņus, spētu
iztikt pat līdz septiņiem mēnešiem.
Lai arī pēc Latvijas Bankas statistikas datiem noguldījumu apmērs
bankās Latvijas mājsaimniecībām ir augošs un sasniedzis rekordlielu
apmēru (5,9 miljardus eiro), tomēr “Swedbank” Finanšu institūta eksperti
atzīst, ka liela daļa šo noguldījumu koncentrējas turīgo iedzīvotāju
segmentā. Latvijas mājsaimniecības joprojām ir finansiāli ievainojamas
un par nākotni nevar justies gana droši.
“Novērojam tendenci, ka uzkrājumu trūkuma dēļ sarežģītākās situācijās
iedzīvotājiem nākas lūgt aizņēmumu līdzcilvēkiem tā vietā, lai
aizņemtos paši no sevis. Nereti arī nākas saskarties ar viedokli, ka
ienākumu apmērs ir pārāk zems, lai būtu iespējams veidot uzkrājumus,
tomēr jāatceras – ja nevar atļauties uzkrāt, nevar atļauties arī
aizņemties. Aizdarināt caurumus budžetā vislētāk un vieglāk ir no paša
uzkrājumiem. Tāpēc ir svarīgi veidot “drošības spilvenu”, lai būtu no kā
iztikt, ja nākas zaudēt darbu, saslimt, vai jāsedz kādi lieli,
negaidīti tēriņi,” atzīmē Kropa. Viņa arī atzīmē, ka ir apsveicami, ja
izdodas izveidot uzkrājumu triju mēnešu vai pat pusgada ienākumu apmērā,
tomēr ģimenes var justies jau būtiski stabilāk, sakrājot arī “drošības
spilvenu” vienas mēnešalgas apmērā.
Arī Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji nav pietiekami aizsargāti pret
dažādiem ģimenes budžeta satracinājumiem – attiecīgi Lietuvā 39%, bet
Igaunijā 44% iedzīvotāju ar līdzšinējo uzkrājumu palīdzību spētu
izdzīvot vien mēnesi. Nonākuši finanšu grūtībās, Lietuvas un Igaunijas
iedzīvotāji tāpat kā Latvijas iedzīvotāji visbiežāk sāktu dzīvot
taupīgāk (55% Lietuvas un 49% Igaunijas iedzīvotāji). Taču tālākā rīcība
Baltijas valstu iedzīvotāju vidū atšķiras – kamēr Latvijas
iedzīvotājiem nākamā populārākā rīcība iztrūkuma segšanai ir rēķinu
apmaksas atlikšana (42%), Lietuvas iedzīvotājiem tā ir līdzekļu
aizņemšanās no radiem un paziņām (39%), bet Igaunijas iedzīvotāji drīzāk
izmantotu iepriekš izveidotos uzkrājumus (37%).
Pētījumu par finanšu plānošanas paradumiem mājsaimniecībās šogad
martā veica pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
Lietuvā pētījumu veica pētījumu kompānija “Spinter tyrimai”, aptaujājot
1012 respondentus, bet Igaunijā – Ekonomikas pētījumu institūts,
aptaujājot 1021 respondentu.
