Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)
plāno no nākamā mācību gada sākt veidot centralizētu datubāzi, kurā būs
informācija gan par augstskolu beidzēju darba gaitām, svētdien vēstīja LNT
raidījums “Ziņu TOP 10”.
Plānots augstskolu datus savietot ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID)
un Nodarbinātības valsts aģentūras informāciju par absolventu saņemto
atalgojumu un nodarbinātības līmeni. Tas ļautu iegūt, piemēram, tādu
informāciju kā katras programmas beidzēju vidējais atalgojuma līmenis.
“Mēs redzēsim, kuru studiju programmu studentiem ir kādi ieņēmumu
līmeņi, kuri ir nodarbināti, kuri strādā kāda veida darbus, kuri veido
savus uzņēmumus,” par ideju stāstīja IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Agrita Kiopa.
Pēc viņas teiktā, šī informācija būs pieejama arī studētgribētājiem,
lai viņi varētu izdarīt informētu izvēli. Piemēram, lai zinātu, kāda
aptuveni līmeņa ienākumus garantē darbs, ja skolēns vēlas mācīties
inženiera programmā.
Informāciju plānots apkopot tikai par nākotnes absolventiem, tāpēc vismaz sākumā datubāze būs ļoti nepilnīga.
Līdzīga sistēma nesen ieviesta Lietuvā, bet Igaunijā darbojas jau
daudzus gadus. Latvijas Universitātē (LU) stāsta, ka tajā šāda datubāze
jau ir, bet paredzēta iekšējai lietošanai. Tomēr bijušas problēmas ar
informācijas apmaiņu ar VID.
“Mums kā augstskolai būtu interesanti, ja mēs šādai informācijai
tiktu klāt, jo tad mēs varētu objektīvāk salīdzināt savu studiju
programmu beidzējus ar citu programmu beidzējiem pēc šādiem pašiem
parametriem,” stāstīja LU Studentu servisa direktors Jānis Saulītis.
Latvijas Studentu apvienībā savukārt uzsver, ka nevar likt vienādības
zīmi starp absolventu atalgojuma līmeni pēc studijām un pašu studiju
kvalitāti.
“Dati par to, cik daudz absolvents pēc tam nopelna, nav viennozīmīgs
[rādītājs par to], vai šajā studiju programmā ir kvalitāte. Šeit ir
vairāki aspekti – gan reģionālais aspekts, kurā vietā šī darba vieta
atrodas, tāpat pa nozarēm. Jo ir nozares, kurās atalgojums ir lielāks
nekā citās. Saliekot kopā un skatoties, cik tad absolventi saņem šo
finansējumu, mūsuprāt, nav objektīvi,” vērtēja organizācijas prezidente
Maira Belova.
Ministrijā tikmēr uzsver – absolventu reģistrs nebūs tikai
informatīvs palīgs augstskolu reflektantiem. Dati par studējošo
atalgojumu un nodarbinātību būs arī viens no kritērijiem, izvērtējot to,
kurām programmām piešķirt budžeta vietas.
“Mēs izmantosim savai analītikai, lai saprastu, kurās augstskolās ir
kāda situācija, kāda veida speciālistus augstskolas gatavo, kuras
augstskolas to dara labāk, tādās lielās tendencēs runājot. Tas mums dos
arī papildu informāciju, runājot ar augstskolām, cik tās ir atbilstīgas
darba tirgum, un ļaus mums pieņemt labākus lēmumus par to, kur mēs
ieguldām vai neieguldām budžeta vietas,” norādīja Kiopa.
Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts savukārt
bažījas, vai šī informācija “nesagrozīs galvu” absolventiem un viņu
vecākiem. Pēc viņa norādītā, visas valstis, kas šādu sistēmu ir
ieviesušas, skatās uz to kā uz vienu no avotiem. Viņš arī spriež, ka
šāda veida datubāzei būs nepilnības.
“Bažīgu mani dara tas, ka šajā reģistrā atalgojums tiks izvirzīts kā
viens no kritērijiem, kā viens no rādītājiem, lai salīdzinātu
programmas. Un šeit ir dažādas fundamentālas problēmas. Pirmkārt,
augstskolām ir tikai daļēja ietekme uz to, cik absolvents saņems.
Absolventa prasmes ir būtisks faktors, bet tas ir tikai viens no
faktoriem, kas veido atalgojumu darba tirgū. Vai mēs teiksim, ka mūsu
medmāsas ir sliktāk sagatavotas nekā inženieri, ja saņem trīs vai piecas
reizes mazāk. Un ko mums darīt ar inženieri, kurš ir tik labi
sagatavots, ka strādā “Mercedes” rūpnīcā Vācijā? Šādi absolventi vispār
neparādīsies reģistrā, jo mums nav starp valstīm sajūgti nodokļu
dienestu dati. Šo problēmu neviena valsts nav atrisinājusi,” norāda
Bernāts.
