Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta “Rail Baltica”
izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, šodien ”Rail Baltica Global
Forum 2017” sacīja EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.
Viņš norādīja, ka “Rai Baltica” izdevumu-ieguvumu analīze izstrādāta,
lai atjaunotu 2011.gada AECOM pētījumu apstākļos, kad lēmumi par
investīcijām jau pieņemti. Analīze veikta, skatot “Rail Baltica” kā
globālu projektu, nevis trīs atsevišķus projektus trijās Baltijas
valstīs.
No kopējām projekta izmaksām 5,788 miljardu eiro apmērā, Eiropas
Savienība (ES) varētu segt 4,635 miljardus eiro (pieņemot atbalsta
intensitāti 85% apmērā), bet Baltijas valstis 1,154 miljardus eiro.
Igaunijā projekts izmaksās 1,346 miljardus eiro (nacionālā
līdzfinansējuma daļa apmēram 268 miljoni eiro), Latvijā – 1,968 miljardi
eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa apmēram 393 miljoni eiro), bet
Lietuvā – 2,473 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa apmēram
493 miljoni eiro). Savukārt 2048.līdz 2052.gada būs nepieciešamas
investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā infrastruktūras
atjaunošanai.
Viņš norādīja, ka projekta sociālekonomiskais ieguvums pārsniedz 16
miljardus eiro, tostarp ņemot vērā ieguvumus ceļotājiem, kravu
pārvadātājiem, dzelzceļa operatoriem, skaņas un gaisa piesārņojuma
mazinājumu, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas prasību ieviešanā.
Būtiska ietekme gaidāma arī uz valstu ekonomikām.
Pētījumā tiek paredzēts, ka projekts radīs iekšzemes kopprodukta
(IKP) multiplicējošo efektu vēl papildu divu miljardu eiro vērtībā.
Projekts radīs arī būtisku, skaitliskā ziņā neizmērāmu, ieguvumu apjomu,
piemēram, no vēl ciešākas Baltijas valstu uzņēmējdarbības integrācijas
līdz pat plašākai piekļuvei reģionā sniegtajiem izklaides, kultūras un
citiem pakalpojumiem. Ieguvumi sabiedrībai no projekta būtiski pārsniedz
projektam nepieciešamos investīciju un ekspluatācijas izdevumus,
secināts EY pētījumā.
Vidēji “Rail Baltica” ģenerēs naudas plūsmu gandrīz sešu eiro apmērā
visu trīs Baltijas valstu iedzīvotājiem uz katru no valsts budžeta puses
investēto eiro. Aplēsts, ka “Rail Baltica” projekts radīs vai saglabās
13 000 pilna laika darbvietas būvniecības jomā un vairāk nekā 24 000
tiešās un netiešās darbvietas saistītajās nozarēs būvniecības fāzes
laikā.
Tāpat tiek prognozēts, ka pēc pārvadājumu uzsākšanas “Rail Baltica”
uzlabos satiksmes drošību Baltijas valstīs, un radīs apstākļus 400
cilvēku dzīvību izglābšanai, kas ir līdzvērtīga 30 miljonu eiro
ekonomiskajiem ieguvumiem sabiedrībai gadā. Projekts mazinās transporta
nozares izraisītās CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu, tādējādi radot
sabiedrībai ieguvumus 6,3 miljardu eiro vērtībā. Transporta negatīvās
ietekmes uz vidi un klimata pārmaiņām mazināšana sniegs būtisku
ieguldījumu Baltijas valstu un ES vadošās pozīcijas nodrošināšanā vides
ilgtspējā globālā mērogā.
Kļava uzsvēra, ka kopumā projekts ieguvumi būtiski pārsniedz izdevumus.
Vienlaikus viņš piebilda, ka dzelzceļa operēšanas rentabilitāte būs
lielā mēra atkarīga no spējas sasniegt potenciālos tirgus pasažieru un
kravu pārvadājumu segmentā.
Potenciālās biļešu cenas maršrutā Tallina-Rīga būtu 38 eiro (ceļā
viena stunda un 55 minūtes), Viļņa-Rīga 38 eiro (ceļā divas stundas un
viena minūte), bet Tallina-Viļņa 76 eiro (ceļā četras stundas un piecas
minūtes).
Vienlaikus Kļava norādīja, ka tas ir pieņēmums par ieņēmumiem, kādi
varētu būt par pasažiera pārvadāšanu, taču konkrētas biļešu cenas,
protams, noteiks pārvadātājs.
AS “RB Rail” valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa arī atzīmēja, ka jautājums par biļešu cenām tiks risināts vēl pēc dažiem gadiem.
Kā ziņots, šodien Rīgā sācies forums ”Rail Baltica Global Forum
2017”, kas ir galvenais starptautiskais ”Rail Baltica” pasākums šajā
gadā, kura laikā tiek skatīts dzelzceļa projekta ekonomiskais
potenciāls, iepirkumu politika.
