Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātie grozījumi
Vispārējās izglītības likumā paredz ne vien mācību satura reformas, bet
arī skolu tīkla optimizāciju, atsakoties no esošajiem izglītības iestāžu
tipiem, piemēram, pašvaldību ģimnāzijām, speciālās izglītības skolām un
mācību iestādēm, kas piedāvā vakarskolu programmas, raksta
“Neatkarīgā”.
IZM iesaka Vispārējās izglītības likuma grozījumos sakārtot skolu
tipoloģiju, paredzot atstāt šādas vispārējās izglītības iestādes:
sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas vai valsts ģimnāzijas. Attiecībā
uz pēdējām tiks pārskatīts reģionālais pārklājums, nosakot, ka 21
reģionālās attīstības centrā varēs būt ne vairāk kā divas šādas mācību
iestādes. Tām joprojām būs augstāki kvalitātes kritēriji, tāpēc ne katra
vidusskola varēs pārtapt par valsts ģimnāziju, skaidroja IZM Izglītības
departamenta direktore Evija Papule.
Paredzēts noteikt, ka valsts ģimnāzijā varēs būt arī sākumskolas
posms. Visticamāk, ka Rīgā tā nenotiks, taču novados šā posma izveide
došot lielāku drošību, ka skolēni turpina mācības arī 10. līdz 12.klasē,
izvēloties matemātikas un dabaszinātņu priekšmetu programmu.
“Likuma grozījumos mēs pasākām to, kāda tipa skolas kādā konkrētā
laika posmā mums nav vajadzīgas,” norādījusi Papule. Tas attiecas arī uz
bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri šobrīd apmeklē speciālās skolas.
Virziens, kādu pašlaik ir noteikusi IZM, ir iekļaujošā izglītība –
ļaujot šiem bērniem skoloties parastajās mācību iestādēs. Līdz ar to
pašvaldībām vajadzēs izlemt, ko darīt ar speciālajām skolām – tās
apvienot vai integrēt vispārējās izglītības mācību iestādē.
“Šobrīd par šīm iestādēm atbild valsts, un, ja neizdosies izveidot
tādu tīklu 3000 bērnu un nodrošināt viņiem mūsdienīgu, 21.gadsimtam
atbilstošu vidi, tad valsts patur iespēju ņemt šīs iestādes savā
pārvaldībā. Paredzam arī pārejas posmu, kura laikā skatīsimies, kā šo
izglītības daļu pārkārtot,” skaidrojusi Papule.
Pārmaiņas paredzētas arī vakarskolās. Tās vairs nevarēs piedāvāt
tikai vakarskolas programmu, tāpēc tur, kur līdz šim bija tikai šāds
piedāvājums, būs jālemj par citu programmu klāstu. Ja ne, tad šīs skolas
būs jāpievieno citai izglītības iestādei vai jādomā, ko darīt ar šādu
skolu veidu. IZM ir devusi tiesības arī profesionālajām skolām īstenot
vakarskolas programmas. Papule pauda cerību, ka profesionālās izglītības
kompetences centri un pārējās arodskolas atvērs arī šāda veida
programmu, līdztekus tai ļaujot apgūt arī kādu īso profesijas kursu. Ar
to IZM gribot teikt: izvēlieties tādu vietu un programmu, kuru beidzot
var nonākt darba tirgū.
Tāpat ir domāts noteikt, cik reižu var uzsākt šā tipa programmu un
nepabeigt. Turpmāk to varēs darīt tikai divas reizes. Iemesls, kāpēc
tāds ierobežojums vajadzīgs, ir vairāki precedenti, kad “cilvēks sācis
mācības pat astoņas reizes, apmeklējis tās tikai pusmēnesi, piemēram, no
1. līdz 15.septembrim, un tad izglītošanos pārtraucis”, paskaidroja IZM
pārstāve.
