Krusa un lietus aizvadītajā nedēļas nogalē labībai nav būtiski
kaitējusi, taču lielākas bažas lauksaimniekiem rada tieši iekavētā ražas
novākšana šogad samērā aukstās vasaras dēļ, aģentūrai LETA pastāstīja
aptaujātie lauksaimnieki.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības
nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis aģentūrai LETA atzina, ka
krusas un lietus dēļ graudaugu sējumos vietām Latvijā lokāli ir bijuši
postījumi. Piemēram, graudaugi vietām saguldīti veldrē. Taču kopumā
būtisku ietekmi uz graudaugu ražu Latvijā lietus un krusa nav atstājusi.
Balodis arī atzina, ka laika apstākļu dēļ šajā vasarā graudaugu ražas
novākšana joprojām kavējas par apmēram septiņām līdz desmit dienām.
Zemgalē un Kurzemē paveikts lielākais darba apmērs Latvijā, taču citviet
jau tradicionāli paveikts mazāk. Ražas novākšanu aktīvi iecerēts
turpināt šonedēļ, kad sinoptiķi tam sola kopumā piemērotus laika
apstākļus. “Šonedēļ sola labu laiku, līdz ar to visi saraus darbus, cik
varēs,” sacīja Balodis.
Viņš sacīja, ka graudu kvalitāte šogad ir laba, un arī graudu raža
apmierinoša. Dažos laikos ievāktā raža pārsniegs sākotnēji plānoto un
daudzviet raža ir labāka, nekā cerēts. Tagad atliek vien cerēt nebūs
ilgstošu lietavu, kas varētu kavēt atlikušās ražas novākšanu. Tāpat
jācer, ka saimnieki, kas to vēl nav paveikuši, paspēs laikā iesēt ziemas
rapsi.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) “VAKS”
valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai LETA teica, ka trauksme
saistībā ar krusu un lietu bija lielāka nekā laika apstākļu reālā
ietekme. Negaiss, piemēram, Vidzemē vairāk skāris laukus piejūras
teritorijā. Krusas un lietus dēļ vietām graudaugi sagāzti veldrē,
citviet skādi nodarījuši sagāzti koki. Tomēr nevarētu teikt, ka kopumā
uz gaidāmo ražo vētra atstājusi būtisku iespaidu.
Vienlaikus Jansons atzina, ka graudkopjiem šis laika periods ir
stresa pilns, jo vēso laika apstākļu dēļ graudaugu attīstība šovasar ir
novēlojusies un līdz ar to arī ražas ievākšana kavējas par apmēram divām
nedēļām. Tā kā nav novākta esošā raža, arī nākamā gada ziemāju sēja
kavējas. Daļa saimniecību apzinās, ka nepaspēs iesēt ziemas rapsi laikā.
Jansons gan piebilda, ka šā gada graudaugu ražas prognoze joprojām ir
laba, graudu masa ir lielāka nekā pērn un arī graudu kvalitāte labāka.
Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) Valdes priekšsēdētāja vietnieks
Jānis Zilvers aģentūrai LETA teica, ka pagaidām ir grūti izvērtēt, cik
lielā mērā krusa un lietus aizvadītajā nedēļas nogalē ietekmēja augļu
dārzus. Zilvers pieļāva, ka lokāli atsevišķās vietās, kur dārzus skāra
krusa, ābolu raža ir gājusi bojā. Tomēr laika apstākļu ietekmi uz augļu
ražu kopvērtējumā nav iespējams izvērtēt. Zilvers pieļāva, ka kursa
varētu būt ietekmējusi arī lielogu melleņu audzētājus taču uz rudens
avenēm tā, visticamāk, nav atstājusi iespaidu.
Viņš atzina, ka postošas krusas pēdējos gados ir problēma visā Eiropā
un daudzviet saimnieki iegulda lielus līdzekļus krusas aizsargtīklu
ierīkošanā, kas ir dārgs pasākums un izmaksā vidēji 15-20 000 eiro uz
hektāru zemes. “Dienvideiropā ražība ir ļoti liela, bet mums tā ir
mazāka, līdz ar to domāju, ka mēs tik drīz pie aizsargtīklu ierīkošanas
nenonāksim,” teica Zilvers.
Jau ziņots, ka sestdien, 12.augustā Latviju skāra pērkona negaiss.
Diennakts izskaņā tas visintensīvāk zibeņojis Vidzemes centrālajos un
ziemeļu novados. Ar pērkona negaisu bija saistītas stipras lietusgāzes
un vēja brāzmas. Liela krusa sestdien novērota daudzviet Vidzemē un
Zemgalē, arī vietām Rīgā.
