No visām mājsaimniecībām, kas veido uzkrājumus, gandrīz piektdaļai
jeb 19% mājsaimniecību paliek pāri brīvi līdzekļi, liecina “Maxima
mazumtirdzniecības kompass” veiktais pētījums par iedzīvotāju
iepirkšanās paradumiem.
Līdz ar to šīs mājsaimniecības uzkrājumus veido bez konkrēta mērķa.
Bet vairāk nekā puse jeb 57% respondentu krāj naudu neparedzētu izdevumu
segšanai, 49% – “nebaltai dienai”, jo viņi nav droši par nākotnes
ekonomisko situāciju, bet 42% – kāda konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai.
Kopumā uzkrājumu veido 58% aptaujāto respondentu mājsaimniecību, tai
skaitā 18% respondentu katru mēnesi atliek noteiktu naudas summu, bet ap
40% uzkrājumus veido neregulāri.
Jauno cilvēku vidū vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir vairāk to, kuri
krāj naudu konkrētam pakalpojumam vai pasākumam, kā arī vairāk populāri
ir ieguldīt naudu finanšu iestādē vai vērtspapīros, lai gūtu peļņu no
procentiem.
Respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem vairāk krāj naudu kāda
konkrēta dārgāka pirkuma veikšanai. Vecāka gada gājuma cilvēki vairāk
krāj naudu “nebaltai dienai”, pensijai un lai atstātu naudu mantojumā
bērniem vai mazbērniem.
“Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta vadītāja Zane Kaktiņa norādīja, ka pētījuma dati ir vērtējami pozitīvi.
“Pētījuma rezultāti sniedz pozitīvu signālu – gandrīz viena piektdaļa
mājsaimniecību, kuras veido uzkrājumus, dara to tāpēc, ka ģimenei
paliek pāri brīvie līdzekļi. Iedzīvotāju labklājības līmenis pieaug, to
varam redzēt arī pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tirgū – 2017.gada
otrajā ceturksnī ir vērojams daudz straujāks pieauguma temps,” skaidroja
Kaktiņa.
Pētījumā aptaujātajiem iedzīvotājiem bija jāatbild arī uz jautājumu
par lielāku un dārgāku pirkumu veikšanu. Šo jautājumu iedzīvotāji uztver
diezgan nopietni, jo 60% iedzīvotāju norāda, ka šādi pirkumi vienmēr
tiek iepriekš plānoti, bet 26% respondentu minēja, ka tikai dažkārt
iepriekš ieplāno dārgāku pirkumu veikšanu.
Biežāk iedzīvotāji dārgākus pirkumus veic no naudas summas, kas
iepriekš ir tikusi uzkrāta, vai arī iegādājas tikai tās preces, ko var
segt no rīcībā esošās naudas, nekrājot un neaizņemoties.
Aptuveni 17% respondentu atzina, ka pērk dārgākas preces līzingā vai
kredītā, noformējot to pirkuma vietā. Sievietes vairāk nekā vīrieši
aizņemas naudu no draugiem vai paziņām un iegādājas preces līzingā,
ņemot kredītu bankā.
Pētījums veikts sadarbībā ar pētniecības centru SKDS 2017.gada
jūlijā, un tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
“Maxima mazumtirdzniecības kompass” ir visaptverošs
mazumtirdzniecības nozares apskats, kurā mazumtirdzniecības tīkla
“Maxima Latvija” eksperti ir snieguši savu vērtējumu par situāciju
mazumtirdzniecībā un tās attīstības tendencēm nākotnē.
Jau ziņots, “Maxima Latvija” apgrozījums pagājušajā gadā bija 694
miljoni eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas
peļņa samazinājās par 37,5% un bija 11,98 miljoni eiro.
“Maxima Latvija” reģistrēta 2000.gada 29.novembrī. Kompānijas
pamatkapitāls ir 4,91 miljons eiro. “Maxima Latvija” pilnībā pieder
Nīderlandē reģistrētajai kompānijai “Lincoln Land Erste B.V”, liecina
“Firmas.lv” informācija. Patlaban “Maxima” veikalu tīklu veido triju
formātu 154 veikali – 126 “Maxima X”, 24 “Maxima XX” un četri “Maxima
XXX” veikali -, kas atrodas 46 apdzīvotās vietās Latvijā.
