Saeima šodien pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā ieņēmumi
plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 8,95 miljardu eiro
apmērā. Nākamā gada budžetā lielākais līdzekļu pieaugums ir paredzēts
veselības aprūpei, savukārt aizsardzības jomas budžets sasniegs NATO
prasītos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžetu atbalstīja 59 koalīcijas deputāti, bet pret balsoja 37 opozīcijas parlamentārieši.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), uzrunājot parlamentu pirms
balsojuma par budžetu, pateicās par paveikto darbu un opozīcijas aktīvu
iesaisti.
Premjers uzskata, ka bija pareizi lemt par nodokļu politikas izmaiņām
jau vasarā, nevis kopā ar budžeta jautājumiem. Premjers atzina, ka tā
bija mācība – jautājumi par nodokļiem jārisina pirms budžeta
pieņemšanas.
Komentējot opozīcijas priekšlikumus, Kučinskis sacīja, ka arī viņš
vēlētos piešķirt vēl naudu ceļiem, tai skaitā atjaunot ceļu fondu, vēl
palielināt izglītības finansējumu un īstenot citas lietas. “Tomēr valsts
aug tik strauji, cik strauji tā var augt”, piebilda valdības vadītājs.
Viņš uzsvēra – ja saskaita priekšlikumus budžetam, tie būtu ar uzviju
“apēduši” līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns
(ZZS) pirms budžeta balsojuma arī izteica pateicību tiem, kas strādāja
pie budžeta veidošanas.
Šoreiz deputātiem nebija plašu diskusiju par pašu budžeta likumu, un
debates par priekšlikumiem lielākoties notika, vērtējot vidēja termiņa
budžeta ietvaru
Saeima ar budžetu saistītos likumus sāka vērtēt trešdien, bet
turpināja šodien. Politiķi jau iepriekš bija vienojušies, ka budžeta
izskatīšana neturpināsies vēlā vakarā, kā tas noticis iepriekšējos
gados. Līdz ar to budžeta izskatīšanai jau iepriekš bija ieplānotas
divas dienas.
Veidojot nākamā gada budžetu, politiķi bija apņēmušies atteikties no
tā dēvētajām “deputātu kvotām” un vienojušies, ka nebūs paredzēts
papildu finansējums parlamentāriešu ierosinājumiem. Saeima galvenokārt
pieturējās pie šī solījuma un atbalstīja vien dažus priekšlikumus par
papildu līdzekļu piešķiršanu. Iesniedzot priekšlikumus budžetam,
deputāti piedāvāja līdzekļu pārdali 223 miljonu eiro apmērā, tomēr
gandrīz visi šie ierosinājumi tika noraidīti.
Starp deputātu atbalstītajiem ierosinājumiem ir 2,4 miljonu eiro
piešķiršana internātskolu darbības nodrošināšanai. Tāpat atbalstīts
priekšlikums piešķirt 302 250 eiro no līdzekļiem neparedzētajiem
gadījumiem augstākajai izglītībai, ņemot vērā sociālo iemaksu pieaugumu.
Latvijas Studentu apvienības pārstāvji iepriekš skaidroja, ka valdība
apņēmusies nesamazināt finansējumu budžeta vietām augstskolās. Tomēr,
paaugstinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi,
vienas studiju bāzes izmaksas pieaugs par 4,9 eiro. Deputāti vienojās
atbalstīt priekšlikumu par šo līdzekļu piešķiršanu nākamajā gadā, kā arī
paredzēja finansējumu šim mērķim turpmākajos gados.
Tāpat atbalstīts deputāta Edgara Putras (ZZS) ierosinājums piešķirt
12 000 eiro Augstākas Padomes deputātu reprezentācijas nodrošināšanai.
Šie līdzekļi tiek rasti, samazinot finansējumu, kas paredzēts kā
kompensācija parlamentāriešiem, kas netiek pārvēlēti nākamajā sasaukumā.
Nākamgad budžeta ieņēmumi plānoti par aptuveni 725 miljoniem eiro
lielāki nekā pērn, bet izdevumi par aptuveni 624,8 miljoniem eiro
lielāki.
Lielākais finansējuma pieaugums nākamgad paredzēts jomām, kas
noteiktas kā prioritātes – veselības aprūpei, demogrāfijas sekmēšanai,
iekšējās un ārējās drošības veicināšanai, kā arī autoceļu sakārtošanai.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2018.gadā prognozēti 6,16 miljardu eiro,
bet izdevumi – 6,49 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu
palielinājums, salīdzinot ar 2017.gada plānu, ir 400,4 miljoni eiro jeb
6,6%. Izdevumu palielinājums 478,8 miljonu eiro apmērā paredzēts
izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 438 miljoni
eiro uzturēšanas izdevumiem un 40,8 miljoni eiro kapitālajiem
izdevumiem.
Savukārt Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu
finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai
paredzēts finansējuma samazinājums 78,4 miljonu eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi
prognozēti attiecīgi 2,77 miljardi un 2,65 miljardi eiro. Valsts
speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2017.gada plānu ir 230,4
miljoni eiro jeb 9,5%.
Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad būs 350,88 miljonu eiro
apmērā, tajā skaitā 256 373 650 eiro pedagogu darba samaksai,
speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm – 65 637 452 eiro,
bērnudārzu audzinātāju atalgojumam – 27 893 038 eiro un māksliniecisko
kolektīvu vadītāju darba samaksai – 982 457 eiro.
Savukārt valsts budžeta dotācija pašvaldībām noteikta 57,58 miljonu
eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 35 821
803 eiro, speciālā dotācija 21 106 179 eiro apmērā, bet par bērniem
bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros – 657 580
eiro.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījums starp valsts
budžetu un pašvaldību budžetiem ir attiecīgi 80% apmērā pašvaldību
budžetiem un 20% apmērā valsts budžetam. Prognozētie IIN ieņēmumi
pašvaldību budžetos būs 1,383 miljardi eiro. Tāpat plānots noteikt
pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu 118 138 258 eiro apmērā.
Maksimālais valsts parāds 2018.gada beigās plānots 10,25 miljardu
eiro apmērā, turklāt finanšu ministrs nākamgad varēs valsts vārdā sniegt
galvojumus 35 956 620 eiro apmērā. Tāpat finanšu ministrs varēs dzēst
valsts aizdevumus 40 897 907 eiro apmērā likvidētajiem uzņēmumiem vai
komercsabiedrībām.
IKP prognoze 2018.gadam noteikta 28,359 miljardu eiro apmērā.
Nākamgad pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts būs 1% no
IKP.
Saeima līdz ar budžetu pieņēma arī grozījumus 26 likumos un divus
jaunus likumus, kas saistīti ar valsts budžetu. Par izmaiņām šajos
likumos bija iesniegti teju 300 priekšlikumi. Diskusijās deputātiem
brīžiem bija domstarpības, taču kopumā darbs virzījies uz priekšu raitāk
nekā iepriekšējos gados, skatot budžeta likumprojektus. Politiķi to
skaidroja ar faktu, ka šoreiz budžeta paketē praktiski netiek mainītas
nodokļu likmes, jo vasarā pieņemta nodokļu reforma, kuru iecerēts
īstenot no nākamā gada.
Politiķi vienojušies samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN)
likmi līdz 5% Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.
PVN samazināto likmi 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemēros uz laiku
no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim. Vienlaikus Saeima
noraidīja deputātu ierosinājumus paplašināt samazinātas PVN likmes
piemērošanu.
Deputāti arī pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas paredz iespēju
valdībai noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Sākotnēji
Izglītības un zinātnes ministrija rosināja valdībai ļaut noteikt
pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolas 7.-9. un vidusskolas 10.-12.klasē,
kas jau bija atkāpšanās no piedāvājuma noteikt pieļaujamo izglītojamo
skaitu visos vispārējās izglītības posmos. Ņemot vēra pašvaldību
iebildumus un koalīcijas partneru atbalsta trūkumu, vērtējot
likumprojektu otrajā lasījumā, atbalstīts ierosinājums paredzēt Ministru
kabinetam tiesības noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu vidusskolas
klasēs.
Tāpat Saeimas deputāti atbalstīja ierosinājumu maksāt ģimenes valsts
pabalstu arī par 19 gadus veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt
vidējo izglītību. Likums arī paredz piemaksas par noteiktu bērnu skaitu.
Šo piemaksu apmēru noteiks Ministru kabinets.
Savukārt grozījumi Imigrācijas likumā nosaka, ka turpmāk nosacījums
par iemaksu valsts budžetā 5000 eiro apmērā atkārtotas termiņuzturēšanās
atļaujas (TUA) pieprasīšanas gadījumā tiks attiecināts uz visiem
saņēmējiem, kuri tās ir saņēmuši par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā,
kapitālsabiedrībās un banku pakārtotajās saistībās. Šo iemaksu varēs
veikt pa daļām.
No nākamā gada paredzēta lielāka atlīdzība par adoptētā bērna aprūpi
un audžuģimenes pienākumu pildīšanu. Finansējumu plānots piešķirt
specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru
izveidošanai, kā arī Audžuģimeņu reģistra ieviešanai, kas ļautu
paātrināt ārpusģimenes aprūpē esoša bērna nonākšanu audžuģimenē, nevis
bērnu aprūpes iestādē.
Deputāti pieņēma jaunu likumu sakrālā mantojuma saglabāšanai, kā arī
likumu, kas nepieciešams atbalsta programmas izveidošanai radošajām
personām.
