Nav datu, kas apliecinātu, ka Viduseiropas un Austrumeiropas
valstīm tiktu piegādātas zemākas kvalitātes pārtikas preces nekā pārējām
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, piektdien paziņojis ES veselības
un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.
Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pērn savā ikgadējā
uzrunā Eiropas Parlamentā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka
viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē. Pēc
viņa teiktā, Centrālās un Austrumeiropas valstīs pārdotajiem produktiem
dažkārt ir zemākas kvalitātes sastāvdaļas nekā šiem pašiem produktiem
Rietumeiropas valstīs. “Vienlīdzības savienībā nevar būt otrās šķiras
patērētāju,” septembrī sacīja Junkers.
“Nav objektīvu datu, ka tā būtu tikai Austrumeiropas un Viduseiropas
valstu diskriminācija. Dalībvalstu iesniegtās analīzes liecina, ka
problēmas ir visā Eiropas Savienībā,” piektdien Andrjukaitis sacījis,
tiekoties ar Lietuvas Seima īpašo komisiju, kam uzdots izmeklēt šo
jautājumu. “Vēlme [aizstāvēt savu valsti] ir pilnīgi saprotama, bet
analīzes neļauj secināt, ka pastāv diskriminācija pret jaunajām
dalībvalstīm.”
“Tāds problēmas pastāv Vācijā, pastāv Beļģijā. Lai cik būtu dīvaini,
Latvija paziņojusi, ka tai problēmu nav. Kādēļ latvieši nav konstatējuši
problēmas? Varbūt viņi izmantoja citādu metodiku nekā Lietuva, bet
latvieši paziņojuši, ka viņiem šādu problēmu nav,” norādījis
Andrjukaitis.
Vienlaikus viņš aicinājis atturēties no pieņēmumiem par “otrās šķiras [cilvēkiem] Lietuvā un pirmās – Vācijā”.
“Spekulēt ar šo dogmu neiznāk. (..) Es negribētu piekrist domai par
dalījuma līniju starp Austrumiem un Rietumiem. Ja es katru gadījumu
komentētu dziļāk, mēs redzētu, ka aina ir krietni vien sarežģītāka, nekā
pirmajā mirklī liekas,” izteicies komisārs.
Lietuvas parlamentā oktobrī tika izveidota īpaša komisija, kurai
uzdots noskaidrot, kādēļ atšķiras Lietuvā un citās ES valstīs tirgoto
viena zīmola pārtikas preču sastāvs, vai tādējādi netiek pārkāptas
patērētāju tiesības un vai tajā nav konstatējamas negodprātības pazīmes.
Paredzēts, ka šis darbs komisijai jāpaveic līdz nākamā gada 10.martam.
Šādu izmeklēšanu tika nolemts sākt, kad Lietuvas Valsts pārtikas un
veterinārijas dienesta veikts pētījums uzrādīja atšķirīgu viena un tā
paša zīmola pārtikas preču sastāvu 23 no 33 pārbaudītajām Lietuvā un
Vācijā tirgotām precēm.
Tikmēr šīs produkcijas ražotāji apgalvo, ka tādas pretenzijas neesot
pamatotas un dažādos tirgos vienkārši atšķiroties pircēju gaume.
Kā ziņots, Latvijā pārbaudi veica Pārtikas un veterinārais dienests
(PVD), konstatējot nebūtiskas atšķirības starp Latvijā pieejamajiem
importa pārtikas produktiem un tādiem pašiem citās valstīs.
PVD pārbaudījis kopumā 38 pārtikas produktu marķējumus un trīs
dzīvnieku barības paraugus. PVD pēc produktu marķējuma salīdzināšanas
konstatējis to, ka atsevišķu produktu ražošanā ir izmantotas atšķirīgas
izejvielas – dārgākas un lētākas. Tomēr, laboratoriski testējot šos
produktus, nozīmīgas atšķirības produktu uzturvērtībā vai taukskābju
saturā, PVD nav konstatējis.
Ņemot vērā, ka PVD konstatējis nebūtiskas atšķirības, Patērētāju
tiesību aizsardzības centrs atzina, ka nav pamata sākt negodīgas
komercprakses lietu.
