Saskaņā ar tiesu reorganizācijas plānu līdz martam izveidos Kurzemes,
Zemgales, un Vidzemes rajona tiesas. Reorganizācijas dēļ amatus zaudēs
17 līdzšinējie tiesu priekšsēdētāji, kuri gan varēs turpināt strādāt kā
tiesneši.
Tiesu teritoriālo reformu plānot pabeigt šī gada 1.martā. Katrā tiesu
apgabalā, izņemot Rīgu, paredzēts izveidot vienu tā saukto mātes tiesu,
nodrošinot šīs tiesas darbību visās līdzšinējo tiesu atrašanās vietās.
Pēc reformas pabeigšanas esošo 34 tiesu vietā darbosies deviņas tiesas,
Saskaņā ar reformu Kurzemē no 1.februāra būs tikai viena rajona
līmeņa tiesa – Kurzemes rajona tiesa, kuras sastāvā būs tiesneši Saldū,
Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī un Talsos. Kopumā šajā tiesā strādās 36
tiesneši.
No 15.februāra būs izveidota Vidzemes rajona tiesa ar kopumā 32
tiesnešiem Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Valkā, Gulbenē, Madonā un Alūksnē.
Savukārt no 1.marta būs izveidota Zemgales rajona tiesa ar kopumā 50
tiesnešiem Dobelē, Bauskā, Jelgavā, Tukumā, Aizkrauklē, Jēkabpilī un
Ogrē.
Tāpat no šodienas Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pievienota
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, līdz ar to šajā tiesā
strādās 44 tiesneši.
Zemesgrāmatu nodaļām paredzēts līdzīgs risinājums – viena
zemesgrāmatu nodaļa, nodrošinot tās darbību visās līdzšinējo
zemesgrāmatu nodaļu atrašanās vietās, katrā tiesas apgabalā. Rīgas tiesu
apgabala reforma neskars Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
zemesgrāmatu nodaļas un Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļas. Kopumā
līdzšinējo 27 zemesgrāmatu nodaļu vietā darbosies septiņas zemesgrāmatu
nodaļas.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) šodien žurnālistiem
norādīja, ka šī jau otrā rajona līmeņa tiesu reforma kopš valsts
neatkarības atjaunošanas. Pirmā reforma notika 1998.gadā, kad desmit
tiesas tika pārveidotas par piecām.
Jau 2008.gadā Tieslietu ministrijā bija sagatavots iespējamais mazo
tiesu apvienošanas risinājums, taču reālu virzību ieguva 2014. un
2015.gadā, kad Centra rajona tiesa tika pievienota Rīgas pilsētas
Vidzemes priekšpilsētas tiesai, savukārt Rīgas rajona tiesā tika
iekļautas Siguldas un Jūrmalas tiesas. Tāpat iepriekš reforma realizēta
Latgalē, kur no sešām tiesām tika izveidotas divas tiesas – Rēzeknes
tiesa un Daugavpils tiesa.
“Pagāja zināms laiks un mēs varējām izvērtēt rezultātus Rēzeknē un
Daugavpilī. Mēs redzam, ka tiesu darba rādītāji liecina, ka šis ir
pareizais ceļš un mēs šo ceļu turpinām,” uzsvēra ministrs.
Šogad īstenojamās reformas rezultātā 17 līdzšinējo tiesu
priekšsēdētāji zaudēs savus amatus, līdz ar to 26 rajona tiesu
priekšsēdētāju vietā Latvijā paliks tikai deviņi priekšsēdētāji, kuriem
gan varēs būt vietnieki. Rasnačs un Tieslietu ministrijas (TM) valsts
sekretāre Irēna Kucina gan mierināja, ka sistēmā šīs amatpersonas varēs
turpināt strādāt kā tiesneši.
Ministrs gan uzsvēra apgabaltiesu priekšsēdētāju lomu reformas
īstenošanā, lai gan saskaņā ar Saeimā esošajiem likuma grozījumiem
dažiem tiesu priekšsēdētājiem būs liegta iespēja konkurēt uz šo amatu
nākotnē. Grozījumi paredz ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt
priekšsēdētāja amatu vairāk nekā divus termiņus jeb desmit gadus no
vietas.
Ministrs uzskata, ka tas nav taisnīgi, tāpēc viņš šodien koalīcijā
vērsīsies pie deputātiem ar lūgumu šo jautājumu risināt tā, lai pieaugtu
pretendentu konkurence uz tiesu priekšsēdētāju amatiem.
Attiecībā uz to vai reformas rezultātā darbu nāksies pamest tiesu
darbiniekiem, Kucina atbildēja, ka primāri reformas mērķis ir saglabāt
tiesu darbiniekus tiesu sistēmā, lai gan tiek pārveidotas darbinieku
funkcijas un kompetence. Darbinieku karjeras jautājumus risinās katrā
reģionā atsevišķi un ar to nodarbosies tiesu priekšsēdētāji. Viņa gan
nenoliedza, ka tiesu priekšsēdētājam zaudējot amatu, no vietas nāksies
šķirties arī tiesu priekšsēdētāju palīgiem. “Kopumā primārais mērķis ir
reformu veikt ar mazākiem zaudējumiem un ietekmi darbiniekiem,” piebilda
Kucina.
Šobrīd precīzus reformas finansiālos ieguvumus TM amatpersonas vēl
nenosauca, jo tos vēl aprēķinās, taču, piemēram, Latgalē iepriekš
veiktās reformas rezultātā ietaupītie līdzekļi novirzīti tiesu
darbinieku atalgojuma fondam, norādīja Kucina.
Tieslietu ministrs gan vērsa uzmanību, ka tiesu darbinieku atalgojums
joprojām nav atbilstošs un īpaši tas attiecas uz tiesnešu palīgiem.
Palīgiem vajadzētu saņemt divreiz vairāk nekā šobrīd. “Ietaupītos
resursus ieguldīsim atalgojuma paaugstināšanai,” piebilda Rasnačs.
Jau ziņots, ka reorganizācijas mērķis ir mazināt tiesu noslodzi,
paaugstināt lietu izskatīšanas kvalitāti, kā arī samazināt tiesvedības
termiņus. Rasnačs jau paziņojis, ka salīdzinot pašlaik jau reformētās
tiesas ar nereformētajām, redzams, ka reformētajās tiesās ir
samazinājies neizskatīto lietu atlikums, tajās ir mazāki lietu
izskatīšanas termiņi, kas gan nav būtiski mazāki nekā vidēji valstī, un
tajās ir mazāk pārsūdzētu spriedumu.
Rasnača vērtējumā, kopumā ar reformu tiesas kļūst pieejamākas cilvēkiem.
Politiķis arī paziņojis, ka vairs nebūs tā, ka viena veida lietas skata pāris konkrēti tiesneši.
