Daļa ziemas rapša sējumu Latvijā ir gājuši bojā un būs jāpārsēj, bet
graudaugu sējumi lielākoties ir pārziemojuši un nebūs jāpārsēj,
aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības
centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Viņš sacīja, ka ziema šogad Latvijā bija garāka nekā citus gadus.
Sējumiem izšķirošs bija marta mēnesis, kad Zemgalē, Kurzemē, kā arī daļā
Vidzemes un Latgales, nebija sniegs un uznāca kailsals. “Visgrūtāk
klājies ziemas rapsim. Par visa veida graudaugiem man pagaidām nav
informācijas, ka lauki būtu cietuši. Tur patlaban viss ir kārtībā. Taču
daži ziemas rapša lauki Kurzemē un Zemgalē, kur martā nebija sniegs un
samērā ilgi bija kailsals, nav izturējuši un būs jāpārsēj,” viņš teica.
Balodis gan uzsvēra, ka pagaidām ir grūti spriest, cik daudz ziemas
rapša sējumu gada auksto laiku nebūs pārcietuši, tāpēc precīzākas
aplēses vēl neminēja. Pēc Baloža teiktā, precīzāk to varēs novērtēt
šonedēļ, kad līdz ar siltākiem laika apstākļiem būs iespējams redzēt,
kurš augs atsāk veģetāciju, bet kurš ir gājis bojā. Tāpēc zemnieki,
visticamāk, šonedēļ sapratīs, kāda ir reālā situācija.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs piebilda, ka vasarāju sējas darbi
Kurzemē un Zemgalē, kur lauki jau žūst, varētu sākties nākamās nedēļas
sākumā, savukārt Vidzemē un Latgalē vēlāk, jo tur tikai nesen nokusis
sniegs, tāpēc lauki ir ļoti mitri. “Vidzemē un Latgalē parasti no sākuma
mēslo ziemājus un tikai tad domā par vasarāju sējas darbiem. Šajos
reģionos vasaras sējas darbi varētu sākties ātrākais nākamās nedēļas
beigās,” viņš teica, piebilstot, ka maksimāli ātri jāsāk sējas darbi
vietās, kur to jau var darīt, izmantojot no ziemas saglabājušos mitruma
līmeni.
Viņš teica, ka vasarāju sēja šogad sāksies mazliet vēlāk nekā
iepriekšējos gadus, kas varētu ietekmēt arī ražību. “Jo agrāk mēs
vasarājus pavasarī iesējam, jo labākas ražas. Turpretī, vēlāk sējot,
ražas potenciāls ir mazāks. Tas gan nav viennozīmīgi, jo ražu ietekmēs
arī laika apstākļi vasarā,” sacīja Balodis. Pēc viņa teiktā, Latgalē,
kur ar ziemāju graudaugiem rudens laika apstākļu dēļ apsēts vismazāk
platību, sēja varētu ilgt līdz aprīļa beigām un kopējā graudaugu
īpatsvarā vasarāju būs ievērojami vairāk nekā citus gadus.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira
Dzelzkalēja-Burmistre aģentūrai LETA teica, ka visā Latvijā vēl nevar
izvērtēt, vai un cik ziemāju kultūru ir pārziemojis. Lielāka skaidrība
par to, cik daudz sējumu būs jāpārsēj, Zemgalē varētu būt šīs nedēļas
beigās vai nākamās nedēļas sākumā, savukārt pārējā Latvijā – nedēļas vai
divu nedēļu laikā.
Arī viņa atzina, ka vissliktāk šogad pārziemojis ziemas rapsis. Sals
martā šim kultūraugam bija samērā izšķirošs, jo naktīs bija “mīnusi”,
kamēr dienā gaisa temperatūra bija paaugstināta. Temperatūras svārstības
negatīvi ietekmēja ziemas rapša sējumus. Dzelzkalēja-Burmistre gan
norādīja, ka sinoptiķu turpmākās prognozes neliecina par aukstiem laika
apstākļiem. Zemgalē sēja varētu sākties nākamnedēļ, ja būs silts un
saulains, bet citos Latvijas reģionos vasarāju sēja sāksies vēlāk.
