Saeima šodien no Vispārējās izglītības likuma grozījumiem izslēdza ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma.
Grozījumus par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma sākot ar
2019.gadu Vispārējās izglītības likumā bija rosinājusi Izglītības un
zinātnes ministrija (IZM).
Koalīcijas politiķi pauduši sapratni par to, ka Saeima nevienosies
par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, ņemot vērā politiskā
atbalsta trūkumu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš intervijā Latvijas
Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” pauda, ka, lai lemtu skolas gaitu
sākšanu no sešu gadu vecuma, ir jāredz jaunā mācību programma. Premjers
uzsvēra, ka jauno 1.klases programmu vēlas redzēt gan deputāti, gan arī
tas būtu svarīgi vecākiem. “Tā kā atbildes nav, tad deputāti izšķīrās
tālāk neiet,” norādīja Kučinskis.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) savukārt paudis,
ka pozitīvāk būtu vērtējis kompromisa variantu, ka reformu ievieš
vēlāk, no 2021.gada, nevis no 2019.gada, kā sākotnēji tika piedāvāts, jo
tad visas iesaistītās institūcijas būtu varējušas turpināt gatavoties
reformai.
Komentējot sešgadnieku reformas “atlikšanu”, Latvijas Izglītības un
zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga iepriekš
pauda, ka arī šāds scenārijs esot pietiekami labvēlīgs, jo, ja vecāki un
pedagogi uzskata, ka bērns var uzsākt skolas gaitas no sešu gadu
vecuma, viņiem šāda iespēja joprojām ir. Viņasprāt, “sabiedrībai ir
jānobriest” šīs reformas ieviešanai un mākslīgi to uzspiest nevajadzētu.
“Ja pedagogi, vecāki un citas iesaistītās puses redzēs, ka gan
infrastruktūra, gan mācību līdzekļi, gan paši bērni emocionāli ir gatavi
šādām pārmaiņām, tad nākotnē pie šī jautājuma varētu atgriezties, taču
pagaidām tas viss būtu noticis pārāk mākslīgi un uzspiesti. IZM
nekorekti iepriekš norādīja, ka daudzās valstīs skolas gaitas uzsāk no
sešiem gadiem, jo viņi neskaidroja, ka tur bērniem ir pavisam cita vide,
pavisam cits infrastruktūras līmenis un citi aspekti,” sacīja Vanaga.
