Vidusskolas klasē lielajās pilsētās būtu jāmācās vismaz 25
skolēniem, savukārt attālos reģionos – vismaz 12, liecina Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par minimāli
pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijiem maksimāli pieļaujamā
izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības
pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības
iestādēs.
Izglītības likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt
minimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli
pieļaujamā izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās
izglītības pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās
izglītības iestādēs. Tāpat likums paredz deleģējumu valdībai noteikt
kritērijus un kārtību, kādā valsts, tai skaitā ņemot vērā izglītības
iestādē iegūtās izglītības kvalitātes rādītājus, piedalās pašvaldību,
valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu vispārējās
izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksas
finansēšanā, ja izglītojamo skaits attiecīgajā klasē vai klašu grupā
vidējās izglītības pakāpē neatbilst noteiktajam minimāli pieļaujamam
izglītojamo skaitam.
Noteikumu projektā noteiktais minimālais skaits nav attiecināms uz
klašu atvēršanu, bet gan saistīts ar pedagogu darba samaksas
finansēšanu, skaidrots noteikumu projekta anotācijā.
IZM uzsver, ka izglītības iestāžu tīkla izveide, kas veicina
kvalitatīvas izglītības pieejamību un resursu efektīvu izmantošanu,
neapšaubāmi atbilst mērķiem, kurus pēc būtības ietver likumdevēja
noteiktais regulējums Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.
Ministrija analizējusi Valsts izglītības informācijas sistēmā
pieejamo informāciju par vidējo izglītojamo skaitu vidējās izglītības
pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības
iestādēs Latvijas administratīvajās teritorijās. Secināts, ka
nacionālās nozīmes attīstības centros (republikas pilsētās) vidējās
izglītības pakāpes klasēs vidējais klašu piepildījums ir 23,77
izglītojamie. Mazākais klašu piepildījums ir Oskara Kalpaka Liepājas
15.vidusskolā – 10,9 izglītojamie, savukārt lielākais klašu piepildījums
ir Daugavpils 13.vidusskolā – 39 izglītojamie. Reģionālās nozīmes
attīstības centru pilsētās vidējais klašu piepildījums ir 17,57
izglītojamie. Mazākais klašu piepildījums ir Istras vidusskolā – septiņi
izglītojamie, savukārt lielākais klašu piepildījums ir Tukuma
2.vidusskolā – 25,33 izglītojamie.
Pierīgas pašvaldību novados – Ādaži, Babīte, Carnikava, Garkalne,
Ikšķile, Inčukalns, Ķekava, Mārupe, Olaine, Salaspils, Saulkrasti un
Stopiņi, – kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits
(vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes
centros) ir 3,5 skolēni un vairāk uz vienu kvadrātkilometru, vidējais
klašu piepildījums ir 19,28 izglītojamie. Mazākais klašu piepildījums ir
Baložu vidusskolā – 11,33 izglītojamie, bet lielākais klašu
piepildījums ir Ulbrokas vidusskolā – 26,33 izglītojamie.
Parējos novados vidējais klašu piepildījums ir 13,43 izglītojamie.
Mazākais klašu piepildījums ir Raunas vidusskolā – pieci izglītojamie,
lielākais klašu piepildījums ir Sventes vidusskolā – 33,67 izglītojamie.
Ministrija piedāvā noteikt kopējo izglītojamo skaitu 10. līdz
12.klasēs ne mazāku kā pieļaujamo izglītojamo skaitu sešās klasēs,
proti, paredzot divas paralēlklases, izņemot administratīvās
teritorijas, kurās ir mazāk nekā 3,5 izglītojamie uz vienu
kvadrātkilometru, paredzot šajās teritorijās vienu klasi, nevis vismaz
divas paralēlklases, kā arī paredzot vienu klasi, nevis vismaz divas
paralēlklases, izglītības iestādei, ja administratīvajā teritorijā
attālums līdz tuvākajai vispārējās izglītības iestādei, kas īsteno
vispārējās izglītības programmu vidējā pakāpē, ir 25 kilometri un
vairāk. Kopumā, nosakot kopējo izglītojamo skaitu klašu grupā vidējās
izglītības pakāpē, paredzētas 10% skolēnu skaita izmaiņas.
Līdz ar to plānots noteikt, ka republikas pilsētas pašvaldības un
privātajās vispārējās izglītības iestādēs jābūt 25 skolēniem klasē un
138 skolēniem klašu grupā. 22 skolēniem klasē un 120 skolēniem klašu
grupā vajadzēs būt Ādažu, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles,
Inčukalna, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu un Stopiņu
novada un reģionālās nozīmes attīstības centra pilsētas pašvaldības un
privātajās vispārējās izglītības iestādēs. 20 skolēni klasē un 54
skolēni klašu grupā varēs būt valsts augstskolas izglītības iestādē un
iepriekš nenosaukto administratīvo teritoriju pašvaldības un privātajās
vispārējās izglītības iestādēs. 12 skolēni klasē un 33 skolēni klašu
grupā varēs būt tajās pašvaldības un privātajās vispārējās izglītības
iestādēs, kurām attālums līdz tuvākajai citai vidusskolai ir 25
kilometri un vairāk. Šāds pats minimālais skaits plānots arī skolām, kas
īsteno vispārējās vidējās izglītības programmu, pamatojoties uz
Latvijas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
Nosakot minimālo skolēnu skaitu, ministrija analizējusi vidējo klašu
piepildījumu un ņēmusi vērā ekspertu veiktā pētījuma “Optimālā
vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā” rezultātus.
Pētījumā eksperti apskatīja demogrāfiskos datus un procesus, ekonomisko
aktivitāti, nākotnes potenciālu, valsts starptautisko konkurētspēju,
izglītības kvalitātes rādītājus, publiskās infrastruktūras pieejamību,
mobilitātes, kā arī citus aspektus, kas ietekmē iedzīvotāju vajadzības
pēc publisko pakalpojumu pieejamības. Tāpat noteikumu projekta izstrādes
gaitā notika plašas diskusijas ar pašvaldībām, izglītības speciālistiem
un nozares sadarbības partneriem, uzsvērusi IZM.
Lai nodrošinātu efektīvu skolu tīklu, Saeima 2017.gadā pieņēma IZM
izstrādātos Izglītības likuma grozījumus. Noteikumu projekts sagatavots
saskaņā ar Izglītības likumā noteikto deleģējumu Ministru kabinetam
noteikt pieļaujamo izglītojamo skaitu un kritērijus maksimāli pieļaujamā
izglītojamo skaita noteikšanai klasē un klašu grupā vidējās izglītības
pakāpē pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās vispārējās izglītības
iestādēs. Ministru kabinets arī nosaka kārtību, kādā valsts piedalās
pašvaldību, valsts augstskolu un privāto vispārējās izglītības iestāžu
vispārējās izglītības programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba
samaksas finansēšanā. Ja vidusskolēnu skaits klasē un klašu grupā būs
neatbilstošs, tad tiks ņemti vērā arī izglītības iestādē iegūtās
izglītības kvalitātes rādītāji.
Savukārt maksimāli pieļaujamo izglītojamo skaitu klasē un klašu grupā
pēc IZM ierosinājuma noteiks izglītības iestādes vadītājs, kurš
faktiski vislabāk ir informēts par izglītības iestādes platību,
pieejamajiem resursiem, telpu piemērotību, personāla pieejamību u.c. ar
iestādes darbību saistītiem jautājumiem. Maksimālais izglītojamo skaits
klasē un klašu grupā jānosaka, ievērojot normatīvajā regulējumā noteikto
minimālo platību viena izglītojamā vietai.
Līdztekus izglītības iestādes vadītājam būs jāņem vērā pedagoģiskā un
atbalsta personāla pieejamība, ievērojot, ka šādā gadījumā maksimālais
izglītojamo skaits klasē un klašu grupā nedrīkst pārsniegt izglītojamo
skaitu, kas noteikts atbilstoši noteikumiem par higiēnas prasībām
izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās
vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai
profesionālās vidējās izglītības programmas.
Plānots, ka noteikumi stāsies spēkā 2018.gada 1.septembrī, savukārt finansēšanas kārtība stāsies spēkā 2020.gada 1.septembrī.
