Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) no 2020.gada vairs
neveiks automašīnu tehniskā stāvokļa kontroles, aģentūrai LETA sacīja
Satiksmes ministrijas (SM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze
Greiškalne.
Viņa skaidroja, ka atbilstoši apstiprinātajai CSDD darbības
stratēģijai 2018.-2020.gadam plānots, ka vēlākais līdz 2020.gadam CSDD
vairs neveiks automašīnu tehniskās stāvokļa kontroles apskates funkciju,
bet tikai uzraudzību.
Greiškalne norādīja, ka saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem no
2023.gada tehniskās kontroles veicējus izvēlēsies konkursā, izsludinot
publisko iepirkumu. Savukārt laika posmā no 2020.gada līdz 2023.gadam
notiks pārejas periods uz jauno sistēmu, par kuru patlaban notiek
juridiskais izvērtējums.
Jau ziņots, ka valsts nepamatoti liedz privātajiem uzņēmumiem
iesaistīties transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgū,
uzraudzībā par transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomu
secinājusi Konkurences padome (KP).
KP ieskatā, auto tehniskās apskates funkcijas būtu jāuztic arī
autoservisiem, nevis tikai CSDD. Tāpat KP atzīmē, ka Latvija, nepamatoti
ierobežojot tirgus attīstību, draud pārkāpt ES tiesību normas.
Lai novērstu valsts nepamatotu iejaukšanos tehniskā stāvokļa
kontroles tirgū, novērstu konkurences ierobežojumus un negatīvo ietekmi
uz patērētājiem, KP rosina šo tirgu atvērt brīvai konkurencei. Kā
optimālo sistēmu konkrētajam tirgum iestāde piedāvā valstij saglabāt
uzņēmumu akreditācijas un uzraudzības funkciju, kamēr pakalpojuma
sniegšanu uzticēt privātajam sektoram – servisiem un remontdarbnīcām -,
kas vienlaikus varētu gan identificēt un novērst transportlīdzekļa
defektus, gan veikt tehnisko kontroli.
KP noliedza pieņēmumus, ka atvērtā tirgū samazinātos ceļu satiksmes
drošība. Proti, citu ES dalībvalstu pieredze un ES Tiesas prakse
apstiprina, ka drošība uz ceļiem nav atkarīga no tirgus modeļa. Tā ir
atkarīga no efektīva valsts uzraudzības mehānisma ieviešanas un
uzraudzības.
KP norādīja, ka CSDD piemērotā darbības politika, kas ietverta SM
vadlīnijās, ir pretrunā ar ES tiesību normām, un satur līguma par ES
darbību pārkāpuma – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas –
pazīmes. Lai Latvija būtu atbilstīga ES tiesību normām un nodrošinātu
brīvas un godīgas konkurences apstākļus, KP ir nosūtījusi SM vēstuli ar
aicinājumu līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt nepieciešamo rīcības un
pasākumu plānu. Neizpildes gadījumā KP ir tiesības ierosināt lietu par
pārkāpumu CSDD darbībās.
