Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigāde uz
dzīvībai kritiskiem izsaukumiem 90% gadījumu joprojām spēj reaģēt
Ministru kabineta (MK) noteikumos noteiktajā laikā, informēja dienestā.
MK normatīvi nosaka, ka NMPD brigādēm uz dzīvībai kritiskiem
izsaukumiem 75% gadījumu jāspēj reaģēt 15 minūtēs pilsētās un 25 minūtēs
lauku teritorijās. Pēc NMPD datiem, ieviešot izmaiņas brigāžu darba
organizēšanā, no 1.jūlija līdz 19.augustam sasniedzamība bija 89,3%, kas
ir pavisam nedaudz zemāk nekā pērn, kad šajā periodā sasniedzamība bija
90%.
Vienlaikus uz zemas prioritātes izsaukumiem jeb tādiem izsaukumiem,
kas nav neatliekami, brigāde var ierasties divu līdz četru stundu laikā.
Visbiežāk šādi gadījumi saistīti ar akūta vīrusa saslimšanām ar
paaugstinātu ķermeņa temperatūru, paaugstinātu asinsspiedienu hroniskas
saslimšanas gadījumā un hroniskām muguras sāpēm.
Kā aģentūru LETA informēja dienesta pārstāve Sarmīte Skujiņa, šogad
pārmaiņas brigāžu darba organizācijā tika sāktas no 1.jūlija, un, kaut
arī pagaidām pieejami dati par samērā nelielu laika periodu, redzams, ka
savlaicīgi izpildīto izsaukumu skaits dzīvībai un veselībai kritiskās
situācijās ir ļoti augsts, būtiski pārsniedzot normatīvos noteiktos 75%.
NMPD uzsvēra, ka operatīvā situācija vietās, kur tiek veiktas pārmaiņas, katru dienu tiek nepārtraukti uzraudzīta.
Pēc Skujiņas sniegtās informācijas, tā kā lielākajā daļā reģionu
pēdējās pārmaiņas veiktas pavisam nesen, proti, augusta laikā, par
uzskatāmāko šī gada pārmaiņu piemēru var minēt Valmieru, kur no 1.jūlija
trīs brigāžu vietā naktīs dežurē divas brigādes. “Ja iepriekš katra
brigāde devās vidēji uz vienu vai diviem izsaukumiem nakts laikā, tad
šobrīd tā naktī dodas uz diviem izsaukumiem, kas joprojām ir ievērojami
mazāk nekā dienas laikā, kad jādodas uz vidēji četriem līdz pieciem
izsaukumiem. Ierašanās laiks izsaukumos pagājušajā gada un šī gada
jūlijā joprojām ir vidēji septiņas minūtes un varam secināt, ka nav
vērojamas izmaiņas laikos, kādos Valmieras brigādes nokļūst pie
pacientiem nakts laikā,” skaidroja NMPD pārstāve.
Viņa arī paskaidroja, ka dienesta spēju ātri reaģēt uz izsaukumiem
nosaka nevis tas, kur no rīta savu dežūru sāk brigāde, bet gan kopējā
operatīvā situācija, kas mainās ik minūti. Operatīvā situācija ir
nepārtrauktā kustībā – ceļā pie pacienta vai uz slimnīcu, strādā
notikuma vietā, vai dodas uzpildīt medikamentu rezerves un tamlīdzīgi.
Operativitāti nosaka tas, kura konkrētajā brīdī ir izsaukuma vietai
tuvākā brīvā brigāde un tā tiek nosūtīta pie pacienta, skaidroja
Skujiņa.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība
(LVSADA) iepriekš paziņoja, ka NMPD vadībās veiktās reformas
izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā neatliekamās palīdzības
gaidīšana kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. Aģentūra LETA vērsās arī pie
LVSADA priekšsēdētāja Valda Kera, jautājot, kāpēc pastāv atšķirības NMPD
un arodbiedrības paustajā par izmaiņu ietekmi.
Keris norādīja, ka saņēmis vairākas sūdzības no NMPD strādājošajiem
reģionos par izmaiņām dienesta darba organizācijā. Vairāki mediķi
vērsušies arodbiedrībā norādot, ka viņus “nepārliecina “dīvānu ekspertu”
slēdzieni par brigāžu skaitu”. Arodbiedrības vadītājs teica, ka saņemto
ziņojumu skaits par NMPD darba organizācijas izmaiņām bija pietiekams,
lai rīkotos, tomēr konkrētu ziņojumu skaitu viņš nenosauca.
Kerisarī norādīja, ka arodbiedrība vērsās pie NMPD, lūdzot pierādīt,
ka brigāžu skaita samazināšana nepaaugstinās riskus, tomēr līdz šim
skaidras un pārliecinošas atbildes LVSADA nav saņēmusi, kas tikai bažas
vairojot.
Vienlaikus viņš teica, ka arodbiedrība lūdza sniegt rakstiskas
garantijas, ka darbiniekiem, kuru darbadienas laiks beigsies plkst.22,
tiks nodrošināta iespēja nokļūt mājas, ja nebūs pieejams sabiedriskais
transports. Arī šādas garantijas NMPD nav sniedzis.
Tāpat Keris informēja, ka pagaidām NMPD vadība arodbiedrībai nav
sniegusi atbildi saistībā ar kolektīvo interešu strīda prasību nemazināt
dienesta Latgales, Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu
skaitu.
Jau ziņots, ka LVSADA sāk kolektīvo interešu strīda procedūru un
iesniedza NMPD vadībai strīda prasību nemazināt dienesta Latgales,
Vidzemes un Zemgales reģionos diennakts brigāžu skaitu.
Kā apgalvoja LVSADA priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa, NMPD
vadībās veiktās reformas izraisījušas lavīnveida efektu, kā rezultātā
neatliekamās palīdzības gaidīšana kļuvusi ilgāka, īpaši reģionos. “Tas
izraisa pastāvīgus konfliktus starp mediķiem un pacientiem, taču mediķi
apzinās, ka diennakts brigāžu samazinātā skaita dēļ problēma šobrīd nav
efektīvi risināma,” sacīja Bāriņa.
Savukārt NMPD vadība noraida LVSADA pārmetumus par dienesta darba
organizācijas izmaiņu negatīvo ietekmi uz palīdzības gaidīšanas laiku,
tomēr ir gatava turpināt konstruktīvu diskusiju ar arodbiedrību.
Dienests iepriekš vēstīja, ka tā darba organizācijā gaidāmas būtiskas
pārmaiņas, tostarp līdz gada beigām NMPD dubultos dienas brigāžu
skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu.
Dienesta direktore Liene Cipule skaidroja, ka izmaiņas saistītas ar
to, ka lielākā daļa jeb 80% izsaukumu notiek dienas laikā. Piemēram,
dienā Latvijā tiek saņemti 963 izsaukumi, darbojoties 188 brigādēm, bet
naktī – 243 izsaukumi, kurus veic kopumā 170 brigādes. Pēc izmaiņām
dienas brigāžu skaits tiks palielināts divas reizes, proti, līdz 36
brigādēm. Vienlaikus nemainīšoties kopumā diennaktī strādājošo brigāžu
skaits.
Vienlaikus turpmāk iecerēts brigādes organizēt atbilstoši izsaukumu
profilam. Uz izsaukumiem ar visaugstāko prioritāti dosies divu veidu
diennakts brigādes – brigādes ar diviem mediķiem un šoferi, kā arī ārsta
speciālista brigāde, kura ir bez šofera. Vidējas prioritātes izsaukumus
apkalpos gan diennakts, gan dienas brigādes, kurās būs divi mediķi bez
šofera. Savukārt zemās prioritātes izsaukumus apkalpos dienas brigādes
un nakts brigādes, kurās varēs atrasties arī cilvēks, kurš apgūt ārsta
palīga profesiju, lai uzlabotu savas praktiskās iemaņas.
