Vairāk nekā puse jeb 52,6% Latvijas iedzīvotāju savu mājsaimniecību
pieskaita vidusslānim, liecina “Swedbank” finanšu institūta veiktā
pētījuma par sabiedrības vidusslāni Latvijā rezultāti.
Prezentējot pētījumu “Swedbank”, Finanšu institūta eksperte Evija
Kropa atgādināja, ka iedzīvotāju vidusslānis ir sabiedrības grupa, kas
sniedz ne tikai būtisku pienesumu valsts budžetā un veicina valsts
ekonomikas izaugsmi, bet arī mazina sociālo nevienlīdzību, radot labāku
kopējo noskaņojumu sabiedrībā. Tomēr visā pasaulē nav vienotas
definīcijas personas piederībai vidusslānim. Lai gan visbiežāk pastāv
uzskats par vidusslāņa piederību konkrētam ienākumu līmenim, tomēr no
finanšu pratības viedokļa ne mazāk svarīgs – ko ar šo summu iedzīvotājs
var paveikt un kādi ir viņa finanšu paradumi. Būtiski ir arī vidusslāņa
dzīves apstākļi, turība, ienākumi un patēriņš, sacīja Kropa.
Saskaņā ar “Swedbank” aptaujas datiem, vairums jeb 52,6% Latvijas
iedzīvotāju savu mājsaimniecību vērtē kā vidusslānim piederošu, savukārt
39,4% – zem vidusslāņa, 4,6% bija grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu,
bet 3,4% iedzīvotāju savu mājsaimniecību pieskaita virs vidusslāņa
esošajām kā turīgāku par to.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā visvairāk vidusslānim
piederīgi jūtas gados jaunāki iedzīvotāji – vecumā līdz 45 gadiem, ar
augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Starp
dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem jautājumā par piederību vidusslānim
valda zināma vienprātība. Tikmēr ar vidusslāni sevi visbiežāk
neidentificē iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, pamatizglītību un arī
iedzīvotāji pēc 45 gadiem.
Vairums jeb 59,6% iedzīvotāju drīzāk sliecas domāt, ka vidusslānim ir pieskaitāma ne vairāk kā 30% no sabiedrības.
Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, mājsaimniecību par piederošu
vidusslānim var uzskatīt, ja ikmēneša ienākumi uz vienu ģimenes locekli
ir vismaz 810 eiro pēc nodokļu nomaksas. Turpretī par turīgām
iedzīvotāji uzskata mājsaimniecības, kur katram cilvēkam ģimenē ik
mēnesi rocība pārsniedz 2600 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pētījuma
rezultāti liecina, ka aptaujāto aplēstais vidusslānim raksturīgo
ienākumu apmērs uz katru ģimenes locekli ir nepilniem 29% no tiem
iedzīvotājiem, kuri sevi pie tā pieskaita.
Svarīgākie vidusslāņa mājsaimniecību raksturojošie kritēriju
aptaujāto iedzīvotāju ieskatā ir tas, ka pieder nekustamais īpašums –
mājoklis vai zeme (ar vai bez hipotēkas), ko kā būtisku kritēriju vērtē
73,1% respondentu, vismaz reizi gadā var atļauties doties vismaz septiņu
dienu ilgā ārvalstu ceļojumā – 54,3%, bez grūtībām var atļauties segt
savus ikmēneša kredītmaksājumus (tiek galā ar savām parādsaistībām) un
citus obligātos maksājumus – -53,8%, var atļauties privātās/maksas
medicīnas pakalpojumus – 44,2%.
Realitātē lielākajai daļai jeb 67,2% mājsaimniecību, kas sevi
pieskaita vidusslānim, pieder nekustamais īpašums – mājoklis vai zeme
(ar vai bez hipotēkas), savukārt – 35,4% bez grūtībām var atļauties segt
savus ikmēneša kredītmaksājumus un citus obligātos maksājumus, savukārt
29,7% var atļauties iegādāties mazlietotu auto ar vai bez kredīta
starpniecības, 26,5% var atļauties izmantot privātās/maksas medicīnas
pakalpojumus.
Tikai 10% pētījuma respondentu ir spējīgi izpildīt savus vidusslāni
definējošos kritērijus – viņiem pieder nekustamais īpašums, viņi bez
grūtībām var atļauties segt savus ikmēneša obligātos maksājumus,
kredītmaksājumus un vismaz reizi gadā var atļauties doties vismaz
septiņu dienu ilgā ārvalstu ceļojumā. No iekļūšanas šajā sabiedrības
grupā lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju attur ārvalstu ceļojumi un
grūtības segt ikmēneša obligātos tēriņus. Tas apliecina, ka ienākumu
apmērs vien nenozīmē piederību vidusslānim – augot ienākumiem, rodas
vēlme palielināt arī izdevumus un saglabājas izaicinājums šīs divas
pozīcijas samērot, sacīja Kropa.
Ja ceļošanas kritērijs tiek aizstāts ar iedzīvotāju rīcībā esošajiem
uzkrājumiem, vidusslānim atbilstošo Latvijas mājsaimniecību īpatsvars
pieaug līdz 35% (pieder nekustamais īpašums, bez grūtībām var atļauties
segt savus ikmēneša obligātos maksājumus, kredītmaksājumus un ir
izveidoti uzkrājumi vismaz vienas mēnešalgas apmērā, neskaitot pensiju
uzkrājumus).
Kropa sacīja, ka iepriekš minētie dati paliecina, ka Latvijas
iedzīvotāji dzīvo piesardzīgi un sākotnēji vēlas veidot finanšu
rezerves, nevis tērēt ieņēmumus ceļojumiem vai papildu ikmēneša
izdevumiem par restorāniem, kultūras un izklaides pasākumiem.
Tikmēr “Swedbank” ekonomiste Linda Vildava sacīja, ka ienākumu
nevienlīdzība laikā no 2005.gada līdz 2016.gadam Latvijā ir
samazinājusies, lai gan tā joprojām Latvijā ir problēma.
Pētījums veikts šā gada augustā, klātienē ar tiešo interviju palīdzību aptaujājot 1015 respondentus to dzīvesvietās.
