Jau otro gadu pēc kārtas, pašvaldībām iejaucoties tūrisma un
viesmīlības uzņēmējdarbībā, kropļo konkurenci tirgū, pastāstīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs”
prezidente Asnāte Ziemele.
Viņa sacīja, ka konflikts starp Latvijas pašvaldībām un tūrisma un
viesmīlības uzņēmējiem milzt jau otro gadu pēc kārtas, kuros
pašvaldības, sniedzot subsidētus pakalpojumus un kropļojot tirgu,
apdraudot vietējo uzņēmējdarbību. “Mūsu uzņēmēji uzskata, ka pašvaldības
uzdevums nav un nedrīkst būt uzņēmējdarbība. Pašvaldībai ir jāveicina
vietējā uzņēmējdarbība, radot tai labvēlīgus apstākļus un jāsadarbojas
ar uzņēmējiem privātā-publiskā partnerībā,” uzsvēra Ziemele.
“Laku ceļotājs” prezidente norādīja, ka cena ir viens no
svarīgākajiem faktoriem, ko patērētājs izvēlas kādu pakalpojumu vai
preci. “Uzņēmēji min virkni piemēru, nosaucot izmaksas, sākot ar
darbaspēka atalgojumu, beidzot ar apkārtnes uzturēšanu kārtībā.
Uzņēmējam tas ir jānopelna pašam, kamēr pašvaldība daļu sava tūrisma
uzņēmuma izmaksu sedz no budžeta,” skaidroja Ziemele.
“Tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, kas būtu saprātīgi jāizlieto
pašu nodokļu maksātāju labā, taču par to tiek apmaksāti izklaides
pasākumi, koncerti, regulāras balles ar viesmāksliniekiem kultūras
centros pie galdiņiem bez maksas vai par simbolisku samaksu. Tiek
subsidēti šie, it kā lētie, pašvaldību sniegtie naktsmītņu, ēdināšanas
un citi pakalpojumi, kas turklāt nereti dublē jau esošus privātu
uzņēmēju pakalpojumus. Jā, mēs esam viesmīlīgi un gaidām tūristus
laukos, taču vai tiešām varam atļauties “uzsaukt” visiem ciemiņiem
naktsmājas, neprasot pilnu cenu?” norādīja Ziemele.
Viņa papildināja, ka šāda pašvaldību rīcība ir viens no iemesliem,
kādēļ laukos trūkst līdzekļu skolu un bērnudārzu, ceļu uzturēšanai,
medicīnas pakalpojumiem un veco ļaužu aprūpei. “Ilgtermiņā sekas ir
postošas: privātie uzņēmēji nespēj izturēt mākslīgi radīto konkurenci,
slēdz savus uzņēmumus un dodas projām. Lauki zaudē tos pašus nedaudzos
nodokļu maksātājus, kas vēl atlikuši,” atzīmēja Ziemele.
Tāpat “Lauku ceļotājs” prezidente atzina, ka tūrisma un viesmīlības
nozares uzņēmēji iebilst arī pret Eiropas Savienības (ES) fondu
izmantošanas praksi pašvaldībās, kad fondi ar mērķi atbalstīt
uzņēmējdarbību, pašvaldības īstenotā projekta galarezultātā nereti kļūst
par privātās uzņēmējdarbības konkurentu.
Ziemele secināja, ka pašvaldību iesaistīšanās uzņēmējdarbībā
neliecina par stratēģisku domāšanu sava novada attīstībai. “Pašvaldību
un valsts finansētas iestādes nevar nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja
tas ir pretēji, tad tā ir pretvalstiska rīcība, tuvredzība – zāģē zaru,
uz kura paši sēž,” viņa uzsvēra.
Biedrības “Lauku ceļotājs” mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā
kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības,
pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. “Lauku ceļotājs”
pārstāv biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas
veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga
platforma. “Lauku ceļotāja” biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības,
amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju
struktūrvienības visos Latvijas novados.
