Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2017.gadā Latvijā palielinājās
par 11,8% – līdz 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, taču
pērn pieauga arī iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība, liecina Centrālās
statistikas pārvaldes trešdien publiskotie dati.
Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps pērn bija lielākais,
salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, atzīmēja statistikas
pārvaldē, norādot, ka 2016.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi
palielinājās par 4,9%, 2015.gadā – par 7,6%, bet 2014.gadā – par 9,3%.
2017.gadā mazākie mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē –
330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, kas ir par 10,3%
vairāk nekā gadu iepriekš.
Savukārt lielākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro
un 536 eiro mēnesī, uzrādot pieaugumu par 12,2% salīdzinājumā ar
iepriekšējo gadu.
Vienlaikus Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2017.gadā
bija 442 eiro mēnesī, kas ir pieaugums par 14,4%, Kurzemē – 431 eiro
mēnesī, kas ir pieaugums par 8,8%, bet Vidzemē – 401 eiro mēnesī, kas ir
par 9,6% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, pilsētās mājsaimniecību rīcībā
esošie ienākumi 2017.gadā bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli
mēnesī, kas ir par 10,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet laukos – 425
eiro mēnesī, kas ir pieaugums par 14,2%.
2017.gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu
mājsaimniecības locekli palielinājās par 13,1% – no 311 eiro mēnesī
2016.gadā līdz 352 eiro mēnesī 2017.gadā. Ienākumi no sociālajiem
transfertiem (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu
mājsaimniecības locekli pieauga lēnāk, proti, par 4,2% – no 108 eiro
mēnesī 2016.gadā līdz 112 eiro mēnesī 2017.gadā.
Pērn ienākumu no algota darba īpatsvars mājsaimniecību rīcībā
esošajos ienākumos veidoja 72% (2016.gadā – 71,2%), bet sociālo
transfertu īpatsvars – 23% (2016.gadā – 24,7%).
2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, mazākais ienākumu pieaugums bija
trūcīgākajās mājsaimniecībās – par 5,6% pirmās kvintiļu grupas un par
7,1% otrās kvintiļu grupas mājsaimniecībās, savukārt visvairāk ienākumi
pieauga turīgākajās jeb piektās kvintiļu grupas mājsaimniecībās – par
14,3%. Trešās un ceturtās kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada
laikā pieauga attiecīgi par 11,6% un par 11,3%. Kvintiļu grupa ir viena
piektā daļa (20%) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas
pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošā ienākuma uz vienu mājsaimniecības
locekli. Zemākā (pirmā) kvintiļu grupa ietver piekto daļu mājsaimniecību
ar viszemākajiem ienākumiem, bet augstākā (piektā) – piektdaļu
mājsaimniecību ar visaugstākajiem ienākumiem.
Statistikas pārvaldē arī atzīmēja, ka pērn Latvijā pieauga ienākumu
nevienlīdzība. Salīdzinājumā ar 2016.gadu Džini koeficients palielinājās
par vienu procentpunktu – no 34,5% līdz 35,6%, turklāt vēl krasāk
iezīmējās atšķirība starp trūcīgākajiem (pirmā kvintiļu grupa) un
bagātākajiem iedzīvotājiem (piektā kvintiļu grupa) – 2017.gadā turīgāko
iedzīvotāju ienākumi bija 6,8 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju
ienākumi, kamēr 2016.gadā šī ienākumu starpība bija 6,3 reizes.
“Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Latvijā
ir augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem,
Latvijā bija trešā augstākā Džini koeficienta vērtība, salīdzinot ar
citām ES valstīm. 2016.gadā augstāks rādītājs bija tikai Bulgārijā
(40,2%) un Lietuvā (37,6%), bet vidēji ES šis rādītājs bija 30,3%. Arī
kvintiļu attiecības indekss bija trešais augstākais ES. Augstāks
kvintiļu attiecību indekss 2016.gadā bija tikai Bulgārijā (8,2) un
Lietuvā (7,3), savukārt vidēji ES šis rādītājs bija 5,1,” informēja
statistikas pārvaldē.
Mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datu avots ir Centrālās
statistikas pārvaldes 2018.gada ienākumu un dzīves apstākļu apsekojums.
Tajā aptaujāti 5,8 tūkstoši mājsaimniecību un intervēti 10,8 tūkstoši
respondentu vecumā no 16 gadiem.
