Piektais mūsdienu etniskās mūzikas un seno amatu festivāls «Zobens un
lemess» apmeklētājus gaidīs no 7. līdz 9. jūnijam Bauskas pilskalna estrādē, portālu informēja festivāla rīkotāju pārstāvis Valdis Bērzvads. Pirmo reizi Latvijā uz skatuves kāps pasaules mūzikas leģenda «Corvus Corax» no Vācijas. Paredzēts, ka pasākumā uzstāsies «Månegarm»
(Zviedrija), «Einherjer» (Norvēģija), «Gyvata» (Lietuva) un citas
lieliskas grupas.
V. Bērzvads stāsta, ka festivāla teritorija
apmeklētājiem būs atvērta no piektdienas pēcpusdienas. Sestdien paralēli
notiekošajam uz lielās skatuves darbosies tā sauktais Senais ciems,
kurā interesenti varēs gan vērot baltu karavīru viduslaiku cīņu
paraugdemonstrējumus, gan līdzdarboties agrāko laiku amatu meistarklasēs
un dzīvās arheoloģijas eksperimentos, gan sacensties, piemēram, dažādās
viduslaikus spēlēs.
Arī šogad festivālā
uzstāsies plaši pazīstami un atzīti mūziķi un arī jaunākas grupas, un
katra no tām ir ar potenciālu kļūt par interesantu jaunatklājumu.
Koncertprogramma aptvers dažādus žanrus, sākot no folkmūzikas līdz
folkmetāla jaudīgākajām un smagākajām izpausmēm. Dažādībā ir arī
vienojošais elements – mūziķu daiļradē raksturīgi saskares punkti ar
etnisko mūziku, folkloru, mitoloģiju, vēsturi un/vai dabas izjūtu un tās
izpausmēm šodienas interpretācijās. Faktiski runa ir par mūsdienu
cilvēku, kas interesējas par pagātni, lai, iespējams, apjaušot saknes,
cēloņsakarībās apjaustu arī šodienu.
Īpašie viesi – leģendārā vācu apvienība «Corvus Corax»
Šogad festivālā «Zobens un lemess» uzstāsies leģendārā vācu apvienība «Corvus
Corax», kas pasaules mūzikas cienītājiem ir kā attiecīgā žanra
kvalitātes un jaunrades celmlaužu zīmols. Katra šīs grupas uzstāšanās ir
notikums.
Pasaules mūzikas grandi «Corvus Corax» dibināta
1989. gadā. Satriecoši ritmi, senas melodijas, nepieradināta skaņa, ko
rada iespaidīga izmēra bungas, pašdarinātas dūdas un citi instrumenti –
tas viss kopā atdzīvina un uzbur cita laikmeta noskaņu. Ar savu
ilggadējo darbu Berlīnes mūziķi ir veidojuši mūsu pašreizējo izpratni
par viduslaiku mūziku. Viņu ietekme aptver plašu kultūrtelpu, citējot
pašu pieteikumu – no Maskavas līdz Mehiko. Grupa koncertējusi daudzviet
pasaulē, piemēram, visā Eiropā, ASV, Kanādā, Japānā, Ķīnā.
Izdots daudz spožu albumu ar plašu tēmu loku. Piemēram, ar mītisko «Mille Anni Passi Sunt» pieminēti senie dievi un leģendas, ar tādiem
ierakstiem kā «Sverker» un «Gimlie» grupa pievērsusies ķeltu un
Ziemeļvalstu tradīcijām un mūsdienīgi prezentējusi vikingu kultūru.
Grupas mūzika izmantota arī filmās, kā arī dzirdama pazīstamajā
datorspēlē «Dragon Age». 2005. gadā grupa īstenoja ambiciozu projektu «Cantus Buranus» – operu, izmantojot «Carmina Burana» manuskripta
tekstus, pašiem komponējot mūziku un sadarbojoties ar simfonisko
orķestri un kori.
«Corvus Corax» apvieno seno mūziku ar mūsdienu fantāzijas elementiem,
eksperimentējot ar dažādām skaņām un autentiskajiem instrumentiem. Nav
svarīgi, vai mūziķi spēlē klubā, koncertzālē, bruņinieku turnīrā vai
milzīgā brīvdabas saietā, piemēram, tūkstošiem metālistu lielākajā
Eiropas smagās mūzika festivālā «Wacken Open Air» – «Corvus Corax» zina,
kā atvērt publiku un iedvesmot to dejot, priecāties un svinēt dzīvi.
Pirmo reizi folkroka grupa no Lietuvas – «Gyvata»
Šogad festivālā uzstāsies arī vikingmetāla un folkmetāla grupa
“Månegarm” no Zviedrijas, Norvēģijas vikingmetāla pārstāvji “Einherjer”,
Vidusaustrumu folkmetāla pārstāvji “Melechesh” no Jeruzālemes, Lietuvas
neofolka / folkroka grupa “Gyvata”, Igaunijas blekmetālisti
“Condescension”, pašmāju folkmetāla grupa “Green Novice”, “Frailty”,
“Preternatural”, “Catalepsia”, “Velnezers” un citi.
Lietuvas folkroka grupa “Gyvata” ir tīrradņi, kas brīvdabas festivālā
Latvijā uz skatuves kāps pirmo reizi. Grupas pirmsākumi – 2009. gadā,
un tās nosaukums izvēlēts no lietuviešu filozofa, rakstnieka, dzejnieka,
mūziķa Vidūna (Vydūnas) darbiem, kuros uzsvērta valodas, kultūras un
tradīciju nozīme. 2018. gadā grupa izdeva savu jaunāko albumu
“Išvandravau”. Grupas koncerus raksturo maģiska noskaņa un ilga
pēcgarša.
«Månegarm» ir vikingmetāla grupa, kas 1995. gada beigās izveidota
Zviedrijā. Nosaukums atvasināts no vilka vārda ziemeļu mitoloģijā
Månagarmr. Ar otro demo – «Ur Nattvindar» – «Månegarm» sevi bija
atradis, un folkmetāls kļuva par tā pamatskaņu. Grupa ir viena no
pirmajām, kas smagajā mūzikā sākusi izmantot tradicionālos instrumentus,
piemēram, vijoli un flautu, kā arī sievietes vokālu. Līdzīgi kā pašmāju «Skyforger», «Månegarm» ir vieni no žanra pionieriem, kas sākuši
deviņdesmitajos un joprojām pārliecinoši ir uz skatuves.
Norvēģu
ekstrēmais metāls
Savukārt “Einherjer” ir piederīga laikam, kad veidojās norvēģu
ekstrēmais metāls jau kā kultūras eksports, iedvesmojot un aizraujot
tūkstošus. Grupa dibināta 1993. gadā un pēc dažu gadu pauzes tās
darbība atjaunota 2004.gadā. Vārds “Einherjer” ir mūsdienu norvēģu
versija par senislandiešu jeb seno ziemeļnieku valodas vārda nozīmi
“Tie, kas cīnās vieni”. Nostāstos Einherjar ir izcili cīnītāji, kurus
pēc nāves kaujas laukā Valkīras nogādā Valhallā. Tajā karavīri dzīro un
cīnās līdz Ragnarokam (Ragnarök – “dievu liktenis) – pēdējai dievu
kaujai un pasaules bojāejai senskandināvu mitoloģijā. “Einherjer”
izdevuši vairākus albumus, no kuriem “Av Oss, For Oss” tika nominēts
Spellemannsprisen (norvēģu “Grammy” analogs) par labāko metāla albumu
2014. gadā. Atzīmējot 20. gadadienu kopš pirmā albuma ierakstīšanas,
2016. gadā “Einherjer” atkārtoti izdeva savu debijas ierakstu “Dragons
of the North”. Pērn, iedvesmoti un atjaunoti, mūziķi izdeva savu jaunāko
veikumu “Norr¸ne Spor”. Citējot pašu grupu – šīs desmit dziesmas ir
“Einherjer” stilā, bet vienlaikus – unikālas.
Grupa «Melechesh» dibināta
Jeruzalemē, taču šobrīd tās dalībnieki dzīvo Amsterdamā. Grupa centusies
izveidot tādu smagā metāla veidu, kas aptvertu plašas Tuvo Austrumu
ietekmes un kas galvenokārt ir par asīriešiem, Senās Divupes jeb
Mezopotāmijas un arī okultām tēmām (gan muzikāli, gan liriski). «Melechesh» iedibinājuši šī virziena nosaukumu «Mezopotāmijas metāls»,
uzskatot, ka šādi vislavisprecīzāk var pieteikt konkrēto metālmūzikas
strāvojumu. Dažreiz to dēvē arī par par austrumu metālu.
Turpinot pērn iedibināto praksi un cenšoties publisko pasākumu veidot
iespējami videi draudzīgākā formātā, arī šogad festivāls nodrošinās
daudzkārtlietojamās glāzes dzērieniem. Tāpat arī festivāla rīkotāji
aicina ierasti lielisko publiku rūpēties par vidi un izdarīt atbildīgas
izvēles.
Nakšņošana paredzēta telšu pilsētiņā, kas būs izvietota festivāla
teritorijā. Pasākumā būs pieejami visi nepieciešamie pamatpakalpojumi,
tostarp labierīcības, ēdināšana, dzērieni, medpunkts, kā arī veldzēties
gribētājus gaidīs Mūsas un Mēmeles pludmales.
Festivāla programma pilnībā tiks publicētā maija nogalē, sola pasākuma rīkotāji.
