Svētdien, 26. maijā, uz savu 50 gadu jubilejas svinībām Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknā aicina katoļu priesteris Andrejs Mediņš. Svētdienas pusdienlaikā paredzēta pateicības Svētā Mise, kurai sekos svētku
mielasts. Dāvanā jubilārs vēloties saņemt koku stādus pusmūža dārza
iekārtošanai.
A. Mediņš dzimis 1969. gada 25. maijā, 1996. gada 9. jūnijā viņš ordinēts par priesteri. Mācītāja dzimtā puse ir Bārbele, skolojies Bārbeles pamatskolā, absolvējis Mežotnes tehnikumu kā dendrologs un daiļdārznieks, mācījies Rīgas Katoļu garīgajā seminārā, augstāko izglītību ieguvis Liepājas Universitātē.
A. Mediņš 2017. gadā saņēmis balvu «Latvijas lepnums», fonda «Viegli» balvu «Laiks
Ziedonim», bet pagājušajā gadā ticis pie Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balvas.
Jautājot, kas būtu, ja nebūtu priesteris, A. Mediņš šopavasar raidījumā «Apollo 1h» apgalvoja, ka noteikti būtu dārznieks.
«Ja man nebūtu iespēja palīdzēt cilvēkiem dvēseliski
attīrīties, es to darītu ar zemi, ļautu zemei attīrīties no nezālēm.
Mana izglītība ir dendrologs, man patīk skaistums, man patīk ainavas,
patīk elegance un tās lietas. Un tā ir vēl viena Dieva klātbūtne. Tāpat
arī Bruknā, Bārbeles skolā, viss ir perfekti, visam jābūt skaisti. Tas
ir viss, kas man rada vēl lielāku iedvesmu, ietekmējoties no tā
skaistuma, no tā dievišķā, kas tajā ir. Es par to neesmu daudz domājis,
bet jebkurā gadījumā es darītu to pašu,» pavēstīja A. Mediņš.
Vaicājot, vai ikdienas steigā viņam ir iespēja atslēgties no ārpasaules un veicamajiem darbiem, priesteris paskaidroja, ka tas, ko viņš dara, reizē ir arī atpūta.
«Katrs bērna smaids, tā visa mūsu
ņemšanās, mīšanās ar riteņiem – visi šie skaistie piedzīvojumi ir mana
atpūta. Un es esmu ļoti pateicīgs baznīcai un bīskapiem, kas ir
sapratuši, un ļauj man kalpot Bruknā šiem sabiedrības atstumtajiem
cilvēkiem. Nākamais ir meiteņu skolas sapnis un tad vēl mēs gribam uztaisīt skaistu tūrisma vietu. Mana atpūta ir tajā, ka es radu. Un
arī vakaros, kad esmu pārguris, eju ar puikām kopā mīcīt mālu. Nespēju
iedomāties atpūtu pie televizora vai datora. Nē! Dot sevi,» tā A. Mediņš.
