Plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam Zemgalē infrastruktūras
projektos ieguldīts Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts 143,9 miljonu
eiro vērtībā, atsaucoties uz Centrālās finanšu un līgumu aģentūras
(CFLA) datiem, informēja Zemgales plānošanas reģions (ZPR).
Vecumniekos notikušajā ZPR Attīstības padomes sēdē CFLA Zemgales
reģiona nodaļas vadītāja Liene Rulle pašvaldību vadītājus informējusi,
ka līdz šim plānošanas periodā Zemgalē noslēgti 157 līgumi par dažādu
veidu projektiem pašvaldībās, institūcijās un uzņēmumos.
“Aktīvākais līgumu slēgšanas periods bija vērojams no 2016. līdz
2018.gadam, un populārākās investīciju jomas bijušas infrastruktūras un
vides un energoefektivitātes projekti ar attiecīgi 143,9 un 37,3 miljonu
eiro investīcijām,” stāstījusi Rulle.
Rulle akcentējusi, ka reģionā ir lieliski piemēri dažādās jomās, kuri
ļauj iedzīvotājiem ikdienā baudīt ES atbalsta rezultātus, piemēram,
Latvijas Lauksaimniecības universitātē tiek renovētas studentu dienesta
viesnīcas, Dobeles novadā uzņēmējdarbības veicināšanai atjaunoti esošie
un izbūvēti jauni ceļi, bet Rundāles novadā rekonstruēts Viesturu
kultūras centrs.
Diskusijas padomes sēdē raisījušās arī par pašvaldību aizņēmumu
limita sasniegšanu Valsts kasē, kas tiešā veidā skarot arī ES fondu
projektus. CFLA pārstāve pieļāvusi, ka limitēto aizņemšanās iespēju dēļ
atsevišķas aktivitātes projektos varētu netikt īstenotas, tāpat varētu
tikt pagarināti projektu īstenošanas termiņi vai arī daļa apstiprināto
projektu varētu netikt realizēti.
Savukārt CFLA Zemgales reģiona nodaļas vadītājas vietniece Sintija
Zīverte klātesošos iepazīstinājusi ar būtiskākajām neatbilstībām, kas
atklātas regulārajās un ārpuskārtas pārbaudēs. “Visbiežākās kļūdas
novērotas iepirkumu procedūrās. Tipiskākie klupšanas akmeņi ir
nepamatotas kvalifikācijas prasības, atkāpes no sākotnējām prasībām
piedāvājumu vērtēšanā un nepamatoti vai iepriekš neparedzēti grozījumi
noslēgtos līgumos,” stāstījusi Zīverte.
Tāpat reizēm tiekot piemirsts, ka neviens iepirkumā iesaistītais, ne
tikai iepirkumu komisija, bet arī iepirkumu dokumentācijas sagatavotāji
un eksperti, nevar būt saistīti ar piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu
veicēju vismaz pēdējos divus gadus.
“Līdzīgi nosacījumi attiecas arī uz būvuzraudzību – tā jānodrošina no
būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgam ekspertam un
par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar
būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam,” uzsvērusi CFLA
pārstāve, norādot, ka šādu noteikumu neievērošana var draudēt ar būtisku
finanšu korekciju un līdzekļu neattiecināšanu.
Ieskicējot nākamo periodu, Rulle uzsvērusi, ka valsts jau sākusi
darbu pie 2021. līdz 2027.gada perioda ES finanšu plānošanas, tādēļ
varētu cerēt, ka pārtraukumi projektu ieviešanā nebūs ilgstoši.
“Lai arī paredzam līdzvērtīgu pieejamā finansējuma apjomu, būtiski,
ka valsts ir attīstījusies un nākamajā periodā plānots samazināt ES
līdzfinansējuma apjomu. Ja līdz šim tas bija līdz 85%, tad no 2021.gada
maksimālais līdzfinansējuma apjoms varētu būt 70% no projekta izmaksām,”
norādījusi CFLA Zemgales nodaļas vadītāja.
